Dārziņos zvērīgi nogalina vīru un sievu

«Viņus nonāvēja kā aunus, pārgriežot tiem rīkles,» šokēta par Cidoniju ielā, vienā no Dārziņu privātmājām, notikušo nežēlīgo sirmgalvju dubultslepkavību ir kaimiņiene Tatjana. Iespējams, ka vienīgais, ko neģēļi paņēmuši no mājas, ir tikai daži pārtikas produkti, tāpēc jo vairāk pārsteidz šī šaušalīgā nozieguma nežēlība.

Slepkavība pēc slepkavības

Dārziņi no mazu dārza māju teritorijas arvien vairāk pārvēršas par privātmāju ciematu, kur starp mazām un neapkurināmām būdām un vienkāršām privātmājām slejas lielas un lepnas privātmājas. Dzīve rit savu ierasto gaitu – pagalmos redzami ļaudis, kas strādā dārzā, jaunbūvēs cītīgi rosās celtnieki. Cidoniju ielā notiek remonts, stāv pāris traktoru, un strādnieki rok tranšejas.

81 gadu vecā Pjotra Černišova un viņa 82 gadus vecās sievas Valentīnas Černišovas līķus vienā no Rīgas privātmājām Cidoniju ielā atrada 19. septembrī ap pusastoņiem vakarā. Abiem konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes. Vietējos iedzīvotājus pārņēmušas bailes, jo slepkavība liekot domāt, ka kaut kas tāds var atkārtoties. «Mums te visu laiku notiek drausmīgas lietas: pērn tika rautas somiņas no rokām pat gaišā dienas laikā, bet naktī te ir pilnīga tumsa, jo uz ielām nav nevienas lampas,» sūrojas kāda kundze. Ari citas Dārziņos mītošo sejas ir visai drūmas, jo šajā teritorijā kriminogēnā situācija kļūst arvien kritiskāka. «Pienāks laiks, un mūs arī noslepkavos,» pavisam mierīgi nosaka viens no vietējiem. «Te jau pat gaišā dienas laikā bail dzīvot, kur nu vēl vakaros un naktīs, bet priekšā rudens, ziema… Negribas pat domāt.»

Septiņu gadu laikā Pjotra un Valentīnas nāve ir vismaz septītā slepkavība Dārziņos. 2002. gadā vienā no mājiņām tika nogalināta tikko pilngadību sasniegusi meitene un 1979. gadā dzimis vīrietis. 2006. gada aprīlī Dārziņos nonāvēja kādas kafejnīcas apsargu, bet jau pēc dažām dienām vardarbīgā nāvē mira kādas izdevniecības līdzīpašniece. Savukārt 2002. gadā kādā mājā atrasts nogalināts vīrietis.

Sirmgalvji Dārziņos dzīvoja arī ziemā

Nelielo dārziņu Pjotrs un Valentīna saņēmuši vēl padomju laikos, paši uzcēluši vienkāršu vienstāvu mājiņu ar lieliem logiem. Tolaik viņi te dzīvojuši vasarās, bet 90. gadu vidū abi pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi. «Te tagad daudzi ziemā dzīvo,» »VZ« stāsta Černišovu tuvākais kaimiņš un viņu krustdēls, 54 gadus vecais Aleksandrs. «Mans tēvs, kurš nomira pirms vairākiem gadiem, un Valentīnas tante bija brālis un māsa. Tante un onkulis bija ļoti labi un sirsnīgi cilvēki. Viņi izaudzināja krietnu dēlu un meitu, viņiem ir arī mazbērni.» Vīrietis stāsta, ka ar krustvecākiem saticis labi un bieži gājis viņiem palīgā – gan gatavot malku ziemai, gan zāli pļaut. Arī pašu bērni palīdzējuši, cik varējuši, taču, tā kā meita dzīvo Maskavā, viņa pie vecākiem varējusi atbraukt ļoti reti, arī dēls brīvajos brīžos, kas viņam aizņemtības dēļ tikpat kā nav bijuši, braucis pie vecākiem. «Vaļas tante daudz strādāja dārzā, audzēja gan dažādas ēdamas lietas, gan arī skaistas puķes. Arī onkulis Petja darbojās, bet viņam bija ļoti slikta veselība – jau pēc pāris soļiem sākās aizdusa, astma viņu ļoti mocīja,» atceras Aleksandrs.

Lai mājā ziemā būtu silti, sirmgalvji sakārtojuši apkures sistēmu, uzlikuši jaunu skursteni, atteikušies no lielajiem logiem, aizliekot daļu stiklojuma ar finieri.

Nocirstas galvas un pazudusi soma

Liktenīgajā dienā Dārziņos nebija ne Černišovu krustdēla, ne arī viņa sievas, arī lielākā daļa kaimiņu todien bija devušies prom. «Mēs sestdien bijām Rīgā,» sarunā iesaistās Aleksandra sieva Tatjana. Solīdās melnās drēbēs ģērbtā sieviete iznāk no mājas ar ūdens ķipīti rokās un nesteidzīgi mazgā no raudāšanas satūkušo seju. «Nespēju no notikušā atgūties. Vakar bijām bērēs. Šī nāve pati par sevi ir tik briesmīga. Viņiem nogrieza galvas… Kad es pie zārka pieliecos, lai viņus noskūpstītu uz pieres, es nejutu saikni starp galvu un ķermeni, lai gan tā vieta bija apsegta,» savos pārdzīvojumos dalās Tatjana. Kaut ko tik zvērīgu un prātam neaptveramu neesot redzējuši pat izmeklētāji ar ilggadēju pieredzi, saka sieviete. «Tas ir kaut kāds austrumu variants – šitā nocirst galvas kā auniem, ar tādu cietsirdību.»

Visu rakstu lasiet 2. oktobra izdevumā Vakara Ziņas