Āgenskalnā māte un tēvs nogalina savu meitu

Divus mēnešus vecās Milēnas dzīvību nežēlīgi izdzēsa vistuvākie cilvēki – māte un tēvs. Kaimiņi sākuši prātot, ka, iespējams, sievietes iepriekšējo mazuli arī piemeklējis līdzīgs liktenis.

Vainu uzveļ tēvam

Par divus mēnešus vecās meitenītes slepkavību Rīgā, Āgenskalnā, policija apcietinājusi abus 35 gadus vecos bērna vecākus. Nozieguma motīvi vēl tiek skaidroti, taču, visticamāk, meitene noslepkavota, jo skaļi raudājusi un traucējusi vecākiem.

Četras dienas pēc traģēdijas notikušajā atzīties izlēmusi mazulītes māte Sveta. «Iespējams, viņai ierunājās sirdsapziņa, bet, iespējams, cerēja, ka tiks cauri sveikā un cietumā nonāks tikai bērna tēvs Andrejs,» »VZ« teic kāda krieviski runājoša ģimenes kaimiņiene, kura nevēlas nosaukt savu vārdu. Tieši pie kaimiņiem 18. novembra vakarā Sveta arī devusies pēc palīdzības. «Andrejs nosita bērnu, es nezinu, ko tagad darīt,» paziņojusi Sveta. Sieviete bijusi manāmi piedzērusies. «Teicu, lai zvana policijai, bet viņa jautāja: «No kā lai es zvanu, man taču nav telefona!?» Tad zvanīju policijai. No sākuma devu, lai Svetka pati visu stāsta policistiem, bet viņa neko sakarīgu pateikt nevarēja, jo sāka raudāt. Tad runāju es, paskaidroju, ka laikam noticis noziegums. Policija atbrauca ātri. Vispirms viņi paņēma Svetu, es mazliet pabrīnījos, jo domāju, ka viņa būs tikai lieciniece. Tad aizveda arī Andreju,» stāsta viens no kaimiņiem. «Nevar saprast, kas īsti notika, – vai viņi nežēlīgi mazo nosita vai nāve iestājās no tā, ka Andrejs ar savu svaru uzgāzās viņai virsū. Milēna bija mierīgs bērns, raudāja reti un klusi. Mēs gan jutām, ka pāris dienas mazo vispār nedzird, bet mums pat prātā neienāca, ka varētu notikt kaut kas tik briesmīgs.»

Zīdainis, visticamāk, nonāvēts 14. novembra vakarā. Tovakar Sveta un Andrejs nervozi staigājuši šurpu turpu pa kāpņutelpu, gājuši uz ielas un pagalmā. Kaimiņi sapratuši, ka kaut kas noticis, bet nav tam piegriezuši vērību. Tad, visticamāk, viņi mirušās ķermeni ietinuši polietilēna maisā un iemetuši atkritumu kastē. Policijas darbs atrast izmesto ķermenīti ir reāls, taču laikietilpīgs process.

Grūtniecības laikā dzēra un pīpēja

Milēnas vecāki ir no nelabvēlīgas vides. Sveta ir alkoholiķe, savukārt Andrejs ir piecas reizes tiesāts recidīvists, kurš lieto gan alkoholu, gan narkotikas. Pēdējo reizi viņš izcieta sešu gadu cietumsodu par savas mātes piekaušanu līdz nāvei, no ieslodzījuma viņš atgriezās 2008. gadā.

Abi vecāki dzīvoja civillaulībā aptuveni gadu, abi iepazinušies, strādājot «simtlatniekos». «Brīnījāmies par Svetas attieksmi pret vēl nedzimušo mazuli – viņa dzēra un pīpēja līdz pat pēdējam grūtniecības brīdim,» ir sašutis Mihails no kaimiņmājas. Tiesa, tūlīt pēc mazulītes piedzimšana Svetā pamodušās mātes rūpes un viņa kušinājusi kaimiņieni, kas, pēc viņas domām, pārāk skaļi runājusi līdzās ratos iemigušajai Milēnai.

Mihails nav vienīgais, kurš nu atcerējies vēl kādu faktu, un cer, ka arī tas tiks izmeklēts. Proti, pirms trīs vai četriem gadiem Sveta jau bijusi stāvoklī un staigājusi ar milzu vēderu, taču bērniņu tā arī neviens netika redzējis. «Jānoskaidro, kur ir tas bērniņš! Protams, es nezinu, varbūt viņai bija neveiksmīgas dzemdības vai varbūt no mazulīša atteicās oficiāli, bet tas ir jānoskaidro.»

Vecākā meita par tēvu neko nezina

Svetai jau ir 16 gadus veca meita, kurai, pēc policijas sniegtajām ziņām, ir nosliece uz klaiņošanu. »VZ« izdevās meiteni satikt. Jaunietes izskats uz mirkli šokē – pavisam īsais, gandrīz noskūtais matu griezums, rupjā balss un manieres radīja pilnīgu pārliecību, ka tas ir puisis. Sarunās ar kaimiņiem gan atklājas, ka tā ir Svetas meita Tamāra, kuru pārsvarā gan saucot pat Tomu, bet draugi pēdējā laikā par Maksu. «Tiešām nesaprotu, kas ar viņu notiek. Izskatās pilnīgi kā puisis. Dzirdēju, viņa sūdzējās, ka būtu gribējusi piedzimt par puiku. Un bučojas viņa ar meitenēm, bet iet barā ar puikām,» galvu groza kāds pensionārs. Arī pēc nozieguma atklāšanas Tamāra uzvedusies ne kā meitene – viņa bijusi kārtējo reizi piedzērusies un uzlauzusi šķūnīti, jo meklējusi māsas līķi.

Tamāra »VZ« teic, ka par notikušo ar māsiņu runāt nevēlas, jo esot psiholoģiski sagrauta. Pēc mātes aresta viņa dzīvojot viena, par viņu rūpējoties patēvs Saša – mātes iepriekšējais dzīvesdraugs. Savu īsto tēvu meitene nekad neesot redzējusi un pat nezinot, kā viņu sauc. Vairāk Tamāra runāt nevēlas un aiztaisa dzīvokļa durvis. Pēc kāda laika dzīvokļa durvis veras atkal, meitene ir saģērbusies siltās drēbēs un, rokas bikšu kabatās sabāzusi, dodas prom. Burtiski pēc piecām minūtēm pusaudze atgriežas, rokās nesot maisiņu ar cepumiem, papīra turziņu ar bulciņām un alus pudeli. Alkoholu viņa neslēpj ne no »VZ«, ne no kaimiņiem un vienkārši garāmgājējiem. «Būs tāda pati kā māte, slikts un nepatīkams cilvēks,» dusmīgi novelk kāda sieviete.

Draugs solījis nogalināt

Iespējams, ar izskatu un uzvedību Tamāra centusies no sevis novirzīt mātes draugu uzmanību un, iespējams, pat seksuālu uzmācību, ieminas kaimiņi. Meitene regulāri devusies prom no mājām, jo dzīvoklī nepārtraukti notikuši skandāli un dzeršanas. Tādos brīžos arī skanējusi skaļa mūzika. Kaimiņi uzteic tikai vienu no Svetas dzīvesbiedriem – Sašu, jo viņš dzēris reti, cītīgi strādājis un pelnījis. «Saša ir celtnieks un pats savām rokām dzīvoklī uztaisīja labu remontu, daudz ko nopirka, viņi bija labi paēduši un apģērbti,» atklāj kaimiņi. Jāteic, ka dzīvoklis tiešām nelīdzinās dzērāju miteklim, – tam ir labi logi, kuriem priekšā ir kārtīgi aizkari, arī durvis ir kvalitatīvas, uz palodzēm ir skaisti istabas augi,. Tomēr Sveta neesot novērtējusi Sašu un viņu nepārtraukti apvainojusi un pazemojusi. «Kroplis» esot bijis maigākais no vārdiem, kādos sieviete draugu saukājusi. «Un tad atnāca princis, skaistulis,» pasmīn viens no kaimiņiem, runājot par Andreju. «Un tad viņa dabūja, ko gribēja. Tas Andrejs vispār ir bez smadzenēm, viņam kaut ko skaidrot ir bezjēdzīgi. Viņš uz Svetu nenormāli auroja, lamājās visrupjākajiem vārdiem, draudēja nosist un sita arī. Trīs reizes biju pie Svetas piegājis un teicu, lai dzen Andreju prom, citādi viss beigsies slikti. Viņa solīja, ka viss, Andreja te vairāk nebūs. Pēc pāris dienām viņš atkal bija klāt un viss sākās no gala,» atceras kaimiņš.

Neesot neviena kaimiņa astoņu dzīvokļu mājā, ar kuru Svetai vai Andrejam nebūtu bijis konflikta. Kaimiņi ne reizi vien saukuši arī policiju, lai tā apklusinātu trokšņošanu naktīs. Sveta pat esot samaksājusi administratīvo sodu, taču tas nav spējis izmainīt abu briesmīgo dzīvesveidu.