Makšķernieks Daugavas krastā sarīko asinspirti

32 gadus vecais Olaines iedzīvotājs tika nošauts 4. septembra naktī pie Daugavas, Salaspils novada Doles salā. Eksperti uz mirušā ķermeņa saskaitījuši 11 šautas brūces, trīs no tām bijušas galvā.

Izmeklēšanas interesēs policija nesniedz tuvāku informāciju, no kāda ieroča lodes raidītas un kāpēc asiņainā slepkavība izdarīta. Par slepkavību aizturēts un apcietinājumā nonācis 36 gadus vecais Osvalds, pie kura ciemojies nu jau mirušais olainietis.

»VZ« no neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka pie Osvalda bija sarīkotas viesības, kurās piedalījušies vismaz pieci cilvēki. Ēsti dažādi labumi, taču dzerts pavisam maz, tikai alus, tādējādi, par pārsteigumu likumsargiem, līksmotāju asinīs alkohola koncentrācijas nav bijis nemaz vai nav pārsniegusi 0,5 promiles. Vīrieši mierīgi makšķerējuši, braukuši ar laivu un risinājuši sarunas. Apstākļi, kāpēc Osvalds sācis šaut uz vienu no draugiem, ir neskaidri. Iespējams, agresijai nav bijis pat pamata, tās bijušas vienkārši nesaskaņas makšķernieku starpā. Apšaude notikusi pie galda, kas bija saklāts upes krastā, uz mālainas zemes strēles, kas atrodas tieši pie Osvalda īpašuma robežas, tauvas joslā.

Slēpj ziņas par apšaudi

Kad »VZ« ieradās Doles salā – gandrīz neskartas dabas un retu viensētu oāzē Pierīgā –, lielākā daļa vietējo bija izbraukuši uz darbu galvaspilsētā, bet pārējie steidza rakt kartupeļus un novākt sīpolu ražu. Arī «Bērzlapēs», no kurām vēdī pamestība un nesakoptība, kartupeļu laukā līkņāja kāda paveca sieviete – māju saimniece Staņislava. «Es todien nebiju mājās, biju pie māsas Mārupē kartupeļus rakt. Oi, ziniet, te pie mūsu mājas uz upi nāk šausmīgi daudz makšķernieku, gan ar laivām, gan bez, kas zina, kas tur starp viņiem notika. Man piezvanīja no policijas, lika braukt mājās. Atbraucu, visas durvis vaļā, viss vaļā,» sieviete burtiski iekliedzas. Tad klusā balsī saka: «Nē, nē, nekas nav paņemts, nekas nav pazudis. Jūs domājat, es meloju, bet es tiešām neko nezinu.» Pēc šiem vārdiem sieviete pārmet krustu. «Te bieži dzird šaušanu, pīles šauj. Kas to zina, no kurienes tās lodes lidoja. Cik reižu nav bijis, ka es pati, dārzā strādājot, pie zemes pieploku, jo lodes svilpj.»

Aizturētā tuvinieki netic viņa vainai

Tomēr pēc tam, kad »VZ« norāda, ka aizdomās par slepkavību aizturēts kāds Osvalds, Staņislava uzreiz atzīstas: «Tas ir mans dēls. Jā, viņš ir aizturēts. Policija mājā meklēja ieroci, bet neko neatrada, manam dēlam nekā tāda nav.»

Sieviete ir pārliecināta, ka dēls nav vainojams notikušajā, jo «viņš ir ļoti, ļoti labs dēls». Mammai neesot ne jausmas, vai dēlam bijis ierocis un, ja bijis, kur viņš to ņēmis un kas tas bijis par šaujamo. Osvalds pārsvarā mitinājies savā deklarētajā dzīvesvietā Ķengaraga dzīvoklī, taču regulāri apciemojis mammu un palīdzējis lauku darbos. Dēlam neesot ne sievas, ne bērnu. Osvaldam esot darbs, taču mamma nekādi nespēj atcerēties, kur dēls strādā. Ar alkoholu viņš neesot aizrāvies, iedzēris retu reizi. «Nav jau naudas, jo man jāpalīdz, Rīgas dzīvoklis jānomaksā, es bieži slimoju, un zāles ir ļoti dārgas. Kartupelīšus pavasarī kopā stādījām, bet tagad nav kas palīdz, labi, ka brālis piekrita atbraukt palīgā.» Pēc šiem vārdiem Staņislava sāk raudāt, aizsedz ar rokām seju un aizgriežas. «Tā sāp, ka nevaru izturēt,» caur skaļajām elsām dzirdams mātes teiktais.

«Kas zina, kas te atbrauca, pašaudījās un nošāva to vīrieti. Te taču brauc un brauc,» sarunā iesaistās Staņislavas brālis. Arī viņš netic, ka māsasdēls izdarījis noziegumu. «Nu ko, nāksies sēdēt nevainīgam. Tā taču ir, pateiks, ka tavā īpašumā tas notika, esi vainīgs. Ej pierādi, ka neesi vainīgs! Neko nepierādīsi.»

Dzērumā zaudējis tiesības

Doles salas iedzīvotāji gan par Osvaldu vairāk izsakās negatīvi, taču lielākoties arī netic, ka viņš varētu izdarīt slepkavību, jo bijis mierīgs un laipns. «Viņš mīlēja iedzert, nelikumīgi glabāja ieroci un bija tāds ar galvu jocīgs. Viņš savulaik trīs gadus slēpās, lai nebūtu jāiet Latvijas armijā,» Osvaldu raksturo kāds kaimiņš. «Lai nošautu cilvēku, bija jābūt nopietnam iemeslam vai jāsarijas narkotikas, bet varbūt viņam vienkārši «jumts aizbrauca».»

Pirms kāda laika Osvalds braukājis ar mašīnu un motociklu, bet nu palicis kājniekos, jo par braukšanu reibumā palicis bez autovadītāja apliecības. Savu «Audi 80» Osvalds nav pārdevis – ar mīkstām riepām, izsistu priekšējo pagrieziena lukturi un norautu aizmugurējo bamperu auto rotā «Bērzlapju» pagalmu.

Kāds cits kaimiņš teic, ka «Osvalds jau vizuāli atstāja slikta cilvēka iespaidu», arī viņa draugi bijuši «tādi krimināli». Draugi pie Osvalda «Bērzlapēs» viesojušies bieži, parasti gan tad, kad mamma bijusi prom. «Osvalds negribēja mammu, viņa traucēja viņam dzīvot,» teic kaimiņš. Viņš arī atšķirībā no mammas zina, kur Osvalds strādājis, proti, viņš bijis priekšnieks kādā atkritumu savākšanas punktā. Liela daļa atkritumu nonākuši arī viņa mājā. ««Svalkas» mašīna uz «Bērzlapēm» brauca visai bieži. Saveda viņam atkritumus, un tad viņš tur ar palīgiem tos šķiroja,» liecina kaimiņš.

Arī »VZ« pagalmā pamanīja ar saplēstiem kartona un finiera gabaliem apsegtu lielu pudeļu kaudzi. Tās visas ir pilnas ar bezalkoholisku dzērienu no avota ūdens un izotonisku dzērienu sportistiem. Kaimiņš teic, ka šis dzēriens, kas nonācis miskastē derīguma termiņa beigu dēļ, sākumā bijis dzerams, taču ar laiku zaudējis kvalitāti, un tā nu simtiem PET pudeļu mētājas Daugavas krastā.

Salas iedzīvotāji bruņojas

Kāds cits kaimiņš neslēpj, ka Osvalds, kad «Bērzlapēs» tikuši svinēti kādi svētki, ne reizi vien šaudījies. «Nezinu, vai viņš šāva gaisā vai maisā, bet šaut šāva. Un nezinu, kāds ierocis viņam bija, jo par tādām lietām skaļi nerunā.» Dīvaini, ka liktenīgajā vakarā neviens no dolēniešiem šāvienus nav dzirdējis. Iespējams, vietējie pat nezinātu, ka «Bērzlapēs» noticis smags noziegums, ja vien ap pusnakti uz noziegumu vietu izbraukusī speciālo uzdevumu vienība nebūtu sajaukusi māju un pārbiedējusi tās iemītniekus.

Dolēnieši neslēpj, ka ir bruņoti, – gandrīz katrā mājā ir likumīgi un, iespējams, arī nelikumīgi glabāti šaujamieroči. «Citādi te nevar, jo drošs nevar būt ne mirkli,» teic kāds salas iedzīvotajs, kura māju divas reizes bijis plānots aplaupīt. «Pēc laupīšanas mēģinājumiem likumīgi nopirku ieroci un padevu ziņu dzērājiem, ka man mājās ir šaujamais, no tā laika ir miers.»

Foto:

f64_doles_sala_100910_029.jpg ASINIS

Cietajā māla zemes garozā arvien redzamas ložu atstātas pēdas, kas pielijušas ar upura asinīm.

f64_doles_sala_100910_027.jpg NOZIEGUMA VIETA

Šeit, Daugavas krastā Doles salā, vairāki vīrieši bija uzklājuši galdu, kas bija uzlikts uz trim celmiem. Te arī tika nošauts viens no viesiem.

f64_doles_sala_100910_016.jpg MĀTE

«Bērzlapju» saimniece Staņislava saka, ka par apšaudi neko nezina un netic, ka viņas dēls Osvalds, kuru policija aizturējusi aizdomās par slepkavību, varētu būt iesaistīts šajā incidentā.

f64_doles_sala_100910_013.jpg + f64_doles_sala_100910_009.jpg POSTAŽA

No «Bērzlapēm» nāk pamestības un nolaistības sajūta, te Osvalds kopā ar draugiem mēdzis šķirot dažādus atkritumus.

f64_doles_sala_100910_010.jpg PAMESTA

Kopš Osvalds par braukšanu reibumā palicis bez šofera tiesībām, viņa automašīna «Audi 80» pamesta pagalma stūrī.

f64_doles_sala_100910_001.jpg + f64_doles_sala_100910_002.jpg ATKRITUMI

Strādājot atkritumu savākšanas punktā, Osvalds ticis pie dažādiem «labumiem», tostarp vecām dzērienu pudelēm, kuras kaudzē sakrāvis «Bērzlapju» pagalmā.