Garīgi slimu jaunieti vaino drauga slepkavībā

Vienā no Zemgales ciemiem pēc iedzeršanas palielā kompānijā nonāvēts pusmūža vīrietis. Aizdomās par slepkavības izdarīšanu aizturēts garīgi slims jaunietis.

Asiņainais lievenis

9. augusta rītā sētniece Jaunjelgavas novada Daudzevā pie bijušās pasta ēkas atrada līķi. Policija noskaidroja, ka 45 gadus vecais Aivars miris no smagas galvas traumas. Aizdomās par nozieguma izdarīšanu aizturēts 24 gadus vecs vietējais iedzīvotājs Ilvars. Notikuma vietā par traģēdiju arvien vēl liecina milzu asins peļķe uz betona lieveņa un asinīm nošķiestās durvis un sienas. Policija turpina izmeklēšanu, par kuras gaitu tuvāka informācija netiek publiskota.

Liktenīgā iedzeršana

Daudzevā vietējie notikušo apvijuši teju vai ar leģendām, sākot ar stāstiem par vientuļu maniaku un beidzot ar masveida kautiņu, pēc kura visi aizbēguši, bet policijai izdevies noskaidrot vienu vainīgo un to aizturēt. Pie bijušās pasta ēkas krūmu aizsegā regulāri notiekot iedzeršanas, »VZ« stāsta vietējie. Pēc alkohola un uzkodām nav tālu jāiet, jo ielas pretējā pusē ir veikals. Arī Aivaram liktenīgajā vakarā aiz krūmiem notikusi dzeršana un, kā allaž, neviens tam nav pievērsis uzmanību. «Tur bija daudz, ļoti daudz cilvēku,gandrīz visa Daudzeva, kompānijas gāja un nāca, pārsvarā tur bija jaunieši,» atceras tuvumā dzīvojošie. «Ik pa laikam kāds ienāca veikalā, nopirka pa kādam alum,» teic pārdevēja. Līdz ar veikala slēgšanu, ap desmitiem vakarā, pie pasta iestājies klusums. Neviens neesot dzirdējis ne kliegšanu, ne lamāšanos, ne palīgā saucienus.

Pēc traumas noasiņojis

Skaidrības par dēla nāves brīdi un apstākļiem nav arī mirušā mātei Elgai: «Policija neko nevarēja pateikt, būšot izmeklēšana, tiesa, tad arī būšot kāda skaidrība. Sekcijas lapā bija ierakstītas tikai trīs lietas: smadzeņu tūska, asins izplūdumi zem smadzeņu apvalkiem, trula brūce galvā.Droši vien viņu nogrūda uz pasta cementa kāpnēm, kur viņš galvu arī sasita, bet pēc tam vienkārši noasiņoja. Pati tajā vietā nemaz neesmu bijusi, bail, ka neizturēšu.» Sirmgalve torīt devusies uz ciema centru pēc humānās palīdzības apģērbiem, kad pamanījusi pie pasta policiju. Vēlāk uzzinājusi, ka naktī nosists kāds cilvēks. «Kaut kā ienāca prātā, vai tik tas nav mans Aivars. Kā ar āmuru pa pieri šī doma iesita, jo Aivars naktī nebija mājās. Uzmeklēju mūsu iecirkņa inspektoru un prasīju, vai nogalinātais nav mans dēls, saņēmu apstiprinošu atbildi,» atceras Elgas kundze. Dēls bijis mierīgs,labs un ļoti strādīgs, reizēm iedzēris, taču ne ar vienu nav bijis konfliktu. «Un te vajadzēja satikt tādu maniaku,» satraukta ir Aivara mamma.«Neko par to puisi nezinu un negribu zināt, runā, ka viņš ir nepieskaitāms. Gribu, lai viņam piespriež nāvessodu – dzīvību pret dzīvību.»

Bēres uz parāda

Elgas kundze stāsta, ka dēls visu nedēļu bijis prom no mājām, jo jau vairākus gadus strādā kādā zemnieku saimniecībā mežizstrādes darbos. Arī brīvdienās viņš mēģinājis piestrādāt, taču svētdien «haltūra » pajukusi un Aivars jau pusdienlaikā manīts centrā pie veikala. «Vajadzēja tam debīliķim tur patrāpīties! It kā Aivars dzēris ar citiem, pēc tam it kā palicis divatā ar to tur. Cilvēki jau muld, ko tik iedomājas. Nesaprotu, kāpēc Aivaru nosita, viņš nebija arī aplaupīts – nekas no kabatām nebija izgrābts, pat mobilais telefons bija.» Nu jau Aivars guldīts zemes klēpī, bet Elgas kundzei jādomā, kā atdot parādu par bēru izdevumiem. «Biju pilnīgā izmisumā, jo man nebija naudas bērēm. Meita un otrs dēls ir bezdarbnieki. Aivars bija iekrājis 300 latu mājas remontam, taču neilgi pirms šīm briesmām naudiņu izpirkām – nopirkām plītij jaunus ķieģeļus, jumta segumu un vēl šo to. Labi, ka apbedīšanas firma bija tik pretimnākoša, ka sarīkoja bēres uz parāda. Par 400 latiem viss bija noorganizēts vislabākajā līmenī, tagad trīs mēnešu laikā nauda jāatdod.» Mamma ir noraizējusies, ka bēru mielasts nav īsti izdevies, kā gribētos, jo arī tam nav bijis pietiekami daudz naudas. Šim nolūkam viņa izlietojusi naudiņu, kas iekrāta kapu apmalēm. «Tagad apglabāju Aivaru, bet man kapos ir arī vecāki, vīrs un vēl viens dēls,» skumji teic Elga. Viņa prāto, ka ģimenei uzlikts kāds lāsts, jo ģimenes vīrieši iet bojā traģiskā nāvē, proti, jaunākais dēls 23 gadu vecumā pakāries «kaut kādas skuķes dēļ».

Iespējamais slepkava – smagi slims

Aivars Daudzevā kopā ar mammu dzīvo vien desmit gadu, vietējiem par viņu nav sliktu vārdu – bijis lāga vīrs, strādīgs. Savukārt par iespējamo slepkavu Ilvaru nākas dzirdēt skarbus un aizskarošus vārdus, tiesa, tie netiek teikti vis puiša rīcības, bet gan smago veselības traucējumu dēļ. Kamēr vietējo domas par Ilvara vainu vai nevainīgumu dalās, norādot, ka viens tik smagu noziegumu puisis nevarēja izdarīt, viņa mamma ir pārliecināta, ka dēls nav vainīgs Aivara nāvē, jo abi bijuši draugi.

Ilvara mammai Vijai visu sarunas laiku ar »VZ« pār vaigiem rit asaras un ik pa brīdim aizlūst balss, savukārt Ilvara brālis sēž, nodūris galvu, un tā arī neizņem nevienu cigareti no dūrē sažņaugtās paciņas. Mamma ļoti pārdzīvo par saņemto anonīmo zvanu, kas vēstījis, ka dēls kamerā pakāries, taču, par laimi, tas izrādījies vien nelāgs joks. Tiesa, mamma neizslēdz iespēju, ka Ilvars varētu izdarīt pašnāvību. «Neticu, ka viņš varēja kādu noslepkavot. Viņš ir tik labs puika, viņš pat kauties nemāk. Ilvars ir neaizsargāts bērns. Viņš ir zelta puika ar zelta rokām, visus darbus dārzā un mājā izdarīja, cēlās piecos no rīta, lai visu padarītu. Šad tad viņš gāja kaut kur piestrādāt,» teic Vija.

Mamma neslēpj, ka Ilvars ir smagi slims, puisim ir epilepsija. Slimība liegusi puisim izglītības iespējas, tāpēc viņš neprotot ne lasīt, ne rakstīt. Līdz piecu gadu vecumam Ilvars, jaunākais no Vijas trim dēliem, bijis parasts bērns, taču tajā tālajā vasarā viņam piesūkusies ērce. Puisēns saslimis ar ērču encefalītu, bet Aizkraukles slimnīcā viņam noteikta nepareiza diagnoze – plaušu karsonis. «Viņš gandrīz nomira. Slimība viņa veselībā atstāja smagas sekas,» nopūšas mamma. «Tā viņš ir gudrs puika, filmas skatās, visu atceras. Viens otrs gudrais ir glupāks par viņu.»

Dēls esot apsūdzēts nepamatoti

Vija atzīst, ka dēls liktenīgajā dienā bijis pie pasta ēkas un kāds viņam ielējis alkoholu. «Vajag sodīt tos, kas viņam deva dzert,» neapmierināts ir brālis. Policija Ilvaru aizturējusi dzīvoklī, kad vakarā, kā uzsver Vija, bez kratīšanas ordera ieradusies miteklī un, meklējot pierādījumus, izvandījusi visu, sākot no ledusskapja un beidzot ar netīro veļu veļas mašīnā. Sieviete apgalvo, ka uz Ilvara drēbēm policistiem nav izdevies atrast asins pēdas, jo tādu nav bijis, – dēla aizturēšana balstījusies uz anonīmiem ziņotājiem, kas it kā redzējuši, ka Ilvars nositis Aivaru. Ilvars gan arī pats policistiem atzinies noziegumā, taču mamma teic, ka puisis piespiests atzīties. «Tajā brīdī biju izgājusi no istabas, viņš burtiski minūtes laikā atzinās, jo inspektors pateica, lai atzīstas, ka viņam nekas nebūs. Uz viena muļķīša uzvēla visu vainu, zina, ka viņš slims, cietumā neliks. Viņam ko piesolīs, visā atzīsies,» uzskata mamma.Vija stāsta, ka reiz Ilvars jau izcietis sodu par kādu zādzību, kuru nebija izdarījis. Tolaik puisim bija 16 gadu, bet diviem viņa draugiem mazliet mazāk. Pusaudži uzlauzuši veikalu, kas atrodas līdzās vecajam pastam. «Tiem bija gan nauda, gan cigaretes, veselu nedēļu uzdzīvoja, bet Ilvars atnāca mājās pat bez kurpēm. Visu vainu puikam uzvēla un notiesāja. Tā kā viņš ir nepieskaitāms, viņu ielika Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā,bet par labu uzvedību pēc 13 mēnešiem izlaida.» Vēl pēc kāda laika puisis vainots suņa noduršanā un atkal nonācis slimnīcā, taču suns sveiks un vesels atradies.

Pašlaik Ilvars atrodas apcietinājumā policijas izolatorā, viņam nozīmēts valsts apmaksāts advokāts, jo ģimenei nav naudas, lai algotu advokātu.Mammai gan solīts, ka puisis netiks likts vienā kamerā ar rūdītiem noziedzniekiem un,visticamāk, jau tuvākajās dienās tiks pārvests uz psihoneiroloģisko slimnīcu.