Pen­si­jas dēļ maz­dēls Tukumā no­slak­tē sirm­gal­vi

Tu­ku­mā da­žu des­mitu la­tu dēļ nežēlī­gi iz­dzēs­ta kāda 88 gadus veca sirmgalvja dzī­vī­ba. Slep­ka­va iz­rādī­jies vecā kunga sievas maz­dēls.

Slep­ka­vu no­ķer spē­ļu zā­lē

Bai­sā slep­kavī­ba Tu­ku­mā past­rādāta 23. jū­li­jā ap pulksten 22 vienā no dzī­vokļiem Edu­arda Vei­denbau­ma ielā 1. 1922. gadā dzi­mu­šo Grigori­ju mi­ru­šu at­rada virtu­vē uz grī­das pie loga – vī­rietim bi­ja durtas un grieztas brūces kaklā. Uzsākot operatīvo meklēšanu, ap­tu­veni pēc di­vām stundām spēļu zālē "Fēnikss" poli­ci­ja aiztu­rēja iespējamo slepkavu –kādu 28 gadus vecu tu­kumnieku. Aiztu­rēšanas brī­dī viņš bi­ja diezgan stip­rā alkohola reibu­mā. Vī­rietis ti­kai nesen iznācis no cietu­ma, kur izcietis sodu par au­to zādzī­bām. Aiztu­rētais pagai­dām savu vai­nu neat­zīst. Šobrīd nozīmētas vai­rākas ekspertī­zes, tostarp DNS analī­zes. Plašāku informāci­ju poli­ci­ja neizpauž, vien norāda, ka,visticamāk, noziegums izdarīts nau­das iegū­šanas nolū­kā.

Gārdziens aiz lo­ga

To, ka allaž klu­sajā un mierīgajā nama daļā, kur pārsvarā dzī­vo vecāka gadagāju­ma cilvēki, notiks kaut kas tik baiss, iedzī­votāji nav spēju­ši iedomāties. Tovakar neviens no kai­mi­ņiem nav dzirdējis aizdomī­gus trokšņus – ne kāds lamājies, ne kliedzis, proti, slep­kavī­ba past­rādāta ātri un klu­si. «Pēc saspringtajiem darbiem ap­sēdos pie virtu­ves loga padzert kafi­ju, kad pēkšņi izdzirdēju aiz loga tādus kā gārdzienus, »»VZ« stāsta kāda nogali­nātā Gri­gori­ja kai­mi­ņiene. Sieviete paskatī­ju­sies pa logu, taču iela bi­ju­si tukša, tāpēc vi­ņa sapratu­si, ka skaņa nāku­si no kāda ci­ta dzī­vokļa loga. «Tajā brī­dī – burtiski pēc dažām sekundēm –, kad ierau­dzī­ju pa kāp­ņu telpas durvīm uz ielas izskrienam kādu vī­rieti, gārdzieni vairs nebi­ja dzirdami. Vī­rietis skrēja ļoti ātri, tramī­gi skatī­jās ap­kārt un pāris rei­zes ap­stājās, lai ceļmalas zālē noslau­cī­tu rokas. Vēl nodomāju: šādi varētu uzvesties cilvēks, kas piekakājis kāp­ņu telpu,» at­ceras sieviete.

Tobrīd kai­mi­ņie­nei ne­bi­ja nemazā­ko aizdomu, ka vīrie­tis kā varē­tu būt saistīts ar mistisko gārdzie­nu, taču doma par to, ka kā­dam vajadzīga me­di­ķu palīdzība, īpaši zinot, ka namā ir daudz sirmgalvju, sie­vie­tei ne­li­ka mieru, tā­pēc vi­ņa pie­zvanīja pa tālruni 112. Drīz vien izvērtēt siuāci­ju ie­radās li­kumsargi, kas arī atklā­ja, ka nogalināts cilvēks.

Dzī­vok­lī bries­mī­gi sma­kojis

«Ilgi pārdzīvoju, ka ne­varējām palīdzēt sirmajam kungam,taču poli­cisti mie­rinā­ja,ka viņa dzīvību glābt ne­spē­tu ne­viens, jo vi­ņam bi­ja pārgriezta rīkle un nā­ve ie­stā­jusies vie­nā mirklī, » bēdīga ir kai­mi­ņie­ne. Vē­lāk arī atklā­jies, ka bē­gošais vīrie­tis ir saistīts ar Gri­gori­ja nā­vi. «Ie­priekš to jauno vīrie­ti mūsu mā­jā ne­esmu re­dzē­jusi, taču,tā kā Tukums ir mazs, pilsē­tā esmu vi­ņu manījusi ne rei­zi vien.» Sie­vie­te atklāj, ka ie­spē­jamā slepkavas vecmā­mi­ņa ir Gri­gori­ja sie­va, kas par savu laulā­to draugu ir daudzus gadus jaunāka.

Sie­vie­te gan likte­nīgajā vakarā nav bi­jusi mā­jās, pē­dē­jā lai­kā vi­ņa pie vīra uzturē­jusies re­ti, jo ci­tā pilsē­tas galā pie­skatījusi meitas bērnus. Ie­spē­jams, sie­vai bi­jis grūti paciest dzīvoklī valdošo smaku: «Tā bi­ja tāda ve­cas mā­jas smaka, tā­pēc kundze regulā­ri vē­di­nā­ja mitekli ar caurvē­ju – vē­ra vaļā istabas logu, dzīvokļa durvis un logu kāpņutelpā. Un allaž vi­ņa uzsvē­ra: «Tā jau ir, ja mā­jās ir gulošs cilvēks. » Kā­pēc vi­ņa tā tei­ca, ne­saprotu, jo onkulis katru die­nu gā­ja ārā. Ne­zi­nu, kas īsti ir bi­jis, bet dzirdē­ju apkārtē­jos runā­jam, ka sie­va gri­bē­jusi, lai onkulītis savu dzīvokli atstāj vi­ņas mazdē­lam, bet kai­miņš tam ne­esot pie­kritis. Vai tas pui­sis tagad ir lai­mīgs? Ko tam vecajam onkulītim vajadzē­ja izdarīt, lai vi­ņu ši­tā pie­beigtu? Un vai tā ģi­me­ne varēs tagad tajā dzīvoklī dzīvot, » ne­izpratnē ir kai­mi­ņie­ne.

Iepircies kat­ru dienu

Apakšstā­va kai­mi­ņie­ne Austras kundze kai­mi­ņam liktenīgajā vakarā bi­ja agri de­vusies pie mie­ra. Vie­nā brīdī gan vi­ņa uztrūkusies no miega, jo dzirdē­jusi tā­du kā kritie­na troksni, cilvē­ku balsis, taču par bai­so ne­lai­mi uzzinā­jusi ti­kai nā­kamajā die­nā no kai­mi­ņiem. Austras kundze Gri­gori­ju pazīst kopš tālā1985. gada, kad ie­vā­kušies jaunuzceltajā namā. «Gri­gorijs allaž bi­jis mie­rīgs. Kamēr bi­ja jaunāks, pie vi­ņa šad tad noti­ka kā­das svi­nības,bet pēdē­jā lai­kā viņš vispār alkoholu ne­lie­toja un draugi pie viņa ne­nā­ca. Ar sie­vie­tēm gan vi­ņam ne­pasē­ja, ne ar vie­nu ne­varē­ja sadzīvot. Pirms gadiem astoņiem viņš appre­cējās ar to Ve­ru. Vi­ņa gri­bē­ja ti­kai to dzīvokli!» Austras kundze ie­vē­rojusi, ka Gri­gorijs katru die­nu devies ie­pirkties, un brīnījusies par to: «Tad viņš man ti­kai patei­ca tā: – Es varu pirkt cik un ko gri­bu, bet le­dusskapis tukšs. Vi­ņa visu saviem bērniem atdod! » Arī pašam Gri­gori­jam esot mei­ta un dēls, kā arī mazbērni, taču vi­ņi pie sirmgalvja, ne­esot manīti, vi­ņu re­gulā­ri apcie­mojusi vien mā­sa. Vi­ņa cie­mos pie brāļa ie­radusies arī nā­kamajā die­nā pēc vi­ņa nā­ves, jo nav varē­jusi, kā solīts, Gri­gori­ju sagai­dīt pie se­vis.

At­ņē­ma naudu un gribē­ja tikt pie dzī­vok­ļa

«Ne­varu izturēt... ne­varu mie­ru atrast. Mēs vēl trešdien sati­kā­mies, bet jau piektdien vi­ņa vairs ne­bi­ja...Šausmīgi... Pilns ķē­ķis ar asinīm... Ne­ko ne­gri­bu darīt,es ti­kai raudu... Ne­gri­bu dzīvot,» asarām pār vai­giem ritot, pārdzīvo Gri­gori­ja trīs gadus jaunā kā mā­sa Agafi­ja.«Tā­da manam brā­lim dzīve, vi­su karu izdzīvoja, parti­zānos desmit die­nu ne­bi­ja ēdis un dzē­ris, bet te nokā­va kā cūku! » Agafi­ja daudz stāsta par bērnību Latgalē,kur ģi­me­nē vi­ņai auguši septiņi bērni,no kuriem di­vi miruši vēl mazi. Vi­ņa atce­ras 1935. gadu, kad ģi­me­ne pārcē­lusies uz dzīvi pie kā­diem ļoti labiem saimnie­kiem Tukuma pusē.

Par ve­cā­kā brā­ļa Gri­gori­ja sie­vu un vi­ņas radurakstiem Agafi­ja īpaši daudz ne­zi­not, brā­lis vi­ņai ne­esot pat tei­cis, ka gatavojas pre­cē­ties, vien kāds radi­nieks vi­ņai atklā­jis, ka tāds fakts noti­cis.«Kad ti­kā­mies, brā­lis ne­ri­mās atkārtot, ka ir smagi ie­kri­tis – Ve­rai vajagot ti­kai dzīvokli! Viņš sūdzē­jās,ka sie­va mēdza atņemt pensi­ju. Tagad uzzi­nā­ju, ka par dzīvokli jau trīs mē­ne­šus nav maksāts. Pati Ve­ra, kā mani ie­raudzīja, vienmēr sūkstījās, ka mans brā­lis esot ne­tīrs. Tad acīs vi­ņai patei­cu:«Ko pre­cē­ji tā­du ve­cu un ne­tīru?» Vi­ņa pret brā­li slikti izturē­jās. Laikam jau tas dzīvoklis paliks Ve­rai,» bez kā­das ie­inte­re­sētības saka nonā­vē­tā vīrie­ša mā­sa. Agafi­ja arī atklāj, ka pēc brā­ļa nā­ves nav izde­vies atrast vi­ņa pensi­ju, lai gan to – aptuve­ni 175 latus – viņš saņē­mis vien pāris die­nas pirms nā­ves. «Slepkavu aizturē­ja spē­ļu zā­lē, droši vien tur to naudi­ņu arī notrie­ca.»