Psihiski slims dēls sacērt gabalos māti

Kādu 56 gadus vecu Jelgavas iedzīvotāju, visticamāk, nogalinājis viens no viņas trīs bērniem – 29 gadus vecais dvīnis. Vīrietis mitis ar māti vienā dzīvoklī un bijis pilnīgā viņas apgādībā.

Dzīvoklis pieliets asinīm

Baisā un asiņainā mājas vecākās Gaļinas slepkavība, kas notikusi 5. jūlija naktī, satriekusi visus Pasta ielas 44. nama iedzīvotājus. «Sieviete bija burtiski sacirsta gabalos,» »VZ« teic sastaptie kaimiņi. Lai arī policija oficiāli neapstiprina, ka sievietes ķermenis pēc nāves sadalīts gabalos, kaimiņi par šo faktu nešaubās, jo to no trešā stāva augstuma publiski pavēstījis esot ugunsdzēsējs, kurš pēc policijas lūguma pa logu mēģinājis iekļūt sievietes dzīvoklī. «Tas bija ap vienpadsmitiem vakarā. Dzirdēju, kā ugunsdzēsējs no augšas lejā stāvošajiem policistiem teica: «Dzīvoklī ir cilvēks, šobrīd neredzu, vīrietis vai sieviete. Redzamas atsevišķas ķermeņa daļas, koridors, dušas telpa, tualete – viss ir pieliets ar asinīm, iekšā neiešu,» atceras kaimiņiene Velta. Pēc tam vairāk nekā stundu ugunsdzēsēji un policisti darbojušies, lai atvērtu Gaļinas dzīvokļa durvis, kas taisītas no dzelzs un aprīkotas ar pamatīgām slēdzenēm. «Bērēs zārku vaļā netaisīja, jo viņai pat drēbes nevarēja uzvilkt, galva un katrs loceklis bija atsevišķi. Daļa ķermeņa jau bija salikta somā, bija sagatavoti arī melnie atkritumu maisi, kur salikt pārējo. Izmeklētājs man teica, ka tik briesmīga slepkavība Jelgavā ir pirmo reizi.»

Staigājis mammai pie rokas

Ugunsdzēsēja ziņojumu dzirdējis arī pagalmā stāvošais Gaļinas dēls Dainis. Tajā brīdī puiša uzvedība kļuvusi neadekvāta un likumsargiem vairs neesot bijušas šaubas, kas vainīgs sievietes nāvē. «Dainim uzlika rokudzelžus. Pašlaik viņš atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā Rīgā,» stāsta kaimiņi. Policija nedz apstiprina, nedz noliedz, ka aizdomās par sievietes slepkavību apcietināts viņas 29 gadus vecais dēls, vien norāda, ka tas ir nogalinātās tuvs radinieks. «Negribas ticēt, ka Dainis to izdarīja viens, varbūt kāds palīdzēja,» ieminas Veltas kundze, taču pagaidām šajā lietā citu aizturēto nav. Lai arī Dainis, iespējams, bijis psihoneiroloģiskas slimības invalīds, kaimiņi viņu raksturo kā mierīgu, simpātisku un kārtīgu jaunu vīrieti. No mājas viņš izgājis vien mammas pavadībā, un iepriekš abi satikuši ļoti labi un mīlīgi. «Viņš vienmēr turējās mammai svārkos. Reiz, kad uz balkona pīpējām, prasīju viņam: «Cik tev gadu? Kāpēc tu mammai visu laiku pie rokas staigā?» Tobrīd viņam bija 26 gadi, un viņš atbildēja, ka mamma nekur nelaižot. Kad prasīju pašai Gaļinai, kāpēc nelaiž to puiku vaļā, viņa tikai pasmaidīja,» seno sarunu atceras kaimiņš, pensionārs Saša. «Nesaprotu, kā tas varēja notikt... Neticas...» no vīrieša caur asarām burtiski izraujas kliedziens, bet rokas sažņaudzas stingrās dūrēs. «Tā nedrīkst notikt! Tādi cilvēki krātiņā jātur.» Pēc slepkavības ne viens vien kaimiņš uzskata, ka «slimus cilvēkus nedrīkst mājās turēt».

Dzirdējuši mātes lūgšanos

Kamēr vieni prāto, ka Dainim mammas mīlestības bijis par daudz, citi teic, ka, iespējams, viņam tās pietrūcis. «Gaļina dēlu ļoti žēloja un par viņu rūpējās, nekad neatstāja vienu,» teic kāda kaimiņiene. Blakus dzīvoklī mītošā Velta norāda, ka pēdējos trīs gadus Dainis dzīvoklī regulāri palicis ieslēgts viens, jo Gaļina savās gaitās, tostarp padzert kafiju un papļāpāt pie kaimiņienēm, gājusi arī bez dēla. Tiesa, vismaz skaļi Dainis pret šo mātes rīcību iepriekš neesot protestējis. «Ja cilvēks ir slims ar nerviem, ar viņu daudz jānodarbojas, jāiet staigāt. Visticamāk, ar gadiem dēlā krājās naids pret māti un tad izlauzās uz āru. Tikai nesaprotu, kāpēc Gaļina – spēcīga sieviete – šoreiz nespēja vīrieti savaldīt,» neizpratnē ir Veltas kundze.

Iespējams, vīrietis Gaļinai uzbrucis miegā, liecina viena no kaimiņu dzirdētajām izmeklēšanas versijām, taču kāda augšstāva kaimiņiene apgalvojot, ka sieviete uzbrukuma brīdī bijusi nomodā un pat lūgusies dēlam: «Daini, nē! Daini, nē!» Pašu kaimiņieni »VZ« neizdevās sastapt, taču viņas meita zināja teikt, ka liktenīgajā vakarā apakšstāva dzīvoklī dzirdējusi dīvainus būkšķus un mātes lūgšanos. «Mana mamma Gaļinas tantei zvanīja uz mobilo telefonu, bet neviens klausuli necēla,» atceras meitene. Dīvainus sitienu trokšņus dzirdējuši vēl vairāki kaimiņi, taču neviens uz tiem nav reaģējis.

Dēls neļāva saukt mediķus

Traci par mātes pazušanu ap pulksten desmitiem no rīta sacēlis pats Dainis. «Viņš dauzīja pa aizslēgtajām dzīvokļa durvīm un kliedza: «Mammu, kāpēc tu man to nodarīji? Laid iekšā, ver vaļā durvis!» Pilnībā radīja iespaidu, ka mamma viņu ir atstājusi aiz dzīvokļa durvīm,» stāsta Velta. Kaimiņi mēģinājuši Daini nomierināt. Viņš stāstījis, ka gribētu sev noīrēt vienistabas dzīvokli, taču tam nepietiek līdzekļu, jo saņem tikai 45 latus lielu invaliditātes pabalstu. Viņš izņēmis un Veltai parādījis divu priekšējo zobu protēzi, stāstot, ka zobus viņam izsitusi mamma, tas gan esot noticis «nejauši». Dainis arī pavēstījis, ka jau kādu laiku nedzerot zāles, tikai tēju.

«Tā kā iepriekšējā vakarā Gaļina un Dainis bija bijuši ciemos un arī pie viņiem bija viesojušies draugi, radās aizdomas, ka sievietei varbūt ir kļuvis slikti un viņa nevar durvis atvērt, tāpēc teicām Dainim, ka jāsauc ātrā palīdzība, ka jāmeklē palīdzība pie policistiem un jāuzlauž durvis. Savukārt Dainis bija kategoriski pret to, kļuva nervozs un teica, ka durvis nedrīkst lauzt nekādā gadījumā, jo tad mamma ļoti dusmosies un «ieliks mani cietumā»,» atceras Velta. Tad viena no Gaļinas tuvākajām paziņām izteikusies, ka sieviete viņai teikusi, ka divas dienas atpūtīsies Jūrmalā. Tas kaimiņu un Daiņa satraukumu mazinājis, vīrietis pārtraucis skaļo mātes meklēšanu, un sanākušie kaimiņi izklīduši.

Līķi nepaspēja paslēpt

Vakarā augšstāva kaimiņiene, kas naktī dzirdējusi Gaļinas lūgšanos, tomēr izsaukusi policiju, un tad arī atklājās baisā traģēdija. Noskaidrojies, ka Dainim bijušas dzīvokļa atslēgas, kuras viņš paslēpis pie mammas paziņas, turpat bijuši noslēpti arī daži tukšie maisi. «Tikai vēlāk sapratu, ka viņš pa dienu bija gājis dzīvoklī, jo Dainis bija pārģērbies citās drēbēs un pārvilcis apavus. Visticamāk, pa dienu to līķi dalīja un lika maisos, un, ja policija nebūtu izsaukta, droši vien viņš mātes ķermeni būtu nākamajā naktī aiznesis un noslēpis, viņu vēl ilgi meklētu,» secina kaimiņiene Velta. Pēc mammas nāves uz Latviju no Anglijas atsteigusies arī sievietes meita – Daiņa dvīņumāsa, viņas raudas caur dzīvokļa sienām bijušas ilgi dzirdamas.

Gaļina bijis labs un atsaucīgs cilvēks, nekad neesot sūdzējusies par savām problēmām. Divistabu dzīvoklī, kuru pirms ievākšanās izremontējusi, viņa mitusi aptuveni septiņus gadus. Gaļina godam pildījusi savus mājas vecākās pienākumus, panākusi, ka namam tiek nomainīti logi, nosiltināta un sakārtota fasāde, plānojusi sakārtot noplukušo kāpņu telpu. Taču to tā arī nepaspēja.