Asinspirts Cesvainē
Madonas rajona Cesvaines novadu pāršalkusi ziņa par slepkavību – sievastēvs nodūris znotu. Vainīgais gan apgalvo, ka nav gribējis tik traģisku iznākumu, taču pirmais, kas patrāpījies rokā, bijis nazis.
Pils ielas nama 5. dzīvokļa durvis »VZ« atver vecs vīrs. Viņš laipni aicina istabā un, turēdamies ar rokām gar sienām, lēni vedina telpā. Dmitrijs Vasiļjevs teic, ka kājas palikušas pavisam stīvas un pārvietoties viņš var tikai ar grūtībām. Vīrietis apsēžas gultā, kurā samestas dažādas lupatas, kuras noteikti vairs nevar nosaukt par gultasveļu. Šī gulta Dmitrijam kalpojot par vietu, kur viņš atpūšas un dara dažādus darbus dienā, naktī viņš guļot otrā gultā, kas atrodas istabas stūrī pie krāsns. Arī tajā paveras nepievilcīgs skats – segas pārvalks un spilvendrāna gandrīz zemes melnumā, taču virs gultas karājas skaistās virtenēs sasieta šī rudens sīpolu raža. «Nu, es taču esmu tas, kas znotu nodūra,» bez emocijām saka Dmitrijs.
Vīrietis pēc slepkavības izdarīšanas policijas izolatorā pavadījis vien divas diennaktis, tad palaists mājās. Viņam kā drošības līdzeklis piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, turklāt Dmitrijam ik pārdienas jādodas uz policijas iecirkni atrādīties, tāpat viņam aizliegts atrasties vietās, kur tirgo un lieto alkoholiskos dzērienus, proti, bāros un kafejnīcās. «Es jau nekur arī neeju,» saka vīrietis. Apcietinājumā nav varējis atrasties veselības dēļ – viņam sāpot mugura un kājas, bez tam tur nevarot paspert ne soli, jo, lai pārvietotos, nepieciešams atbalsta spieķis, taču kamerā šādus priekšmetus ienest nedrīkst.
Asinis uz grīdas un paklāja
Liktenīgajā dienā viss noticis ātri. Bijis ap pulksten 12, kad Dmitrijs sēdējis ierastajā vietā gultā, tīrījis un ripiņās griezis dārzā izaudzētos kabačus. «Pēkšņi istabā ienāca meitas draugs Armands un iegāza ar dūri man pa seju, zobu izsita,» stāsta vīrs un rāda mutē vietu, kur reiz bijis zobs, kā arī demonstrē, kā viņš gultā atkritis augšpēdus. «Tik ātri viss notika! Gribēju viņu pagrūst nost, bet nazis bija rokā un sanāca iedurt. Attapos, kad meita kliedza: «Ko tu izdarīji!» Policija teica, ka bijuši divi vai pat trīs dūrieni krūtīs, es nesaprotu, kā tas varēja sanākt.»
Sirmgalvis rāda asins traipus uz paklāja, tās esot satecējušas no viņa pārsistās mutes, bet istabas vidū redzamās asinis piederot Armandam. Znots esot bijis piedzēries, bet pats Dmitrijs izdzēris vien divas glāzes alus. «Nebūtu, velns, man tā naža rokās! Būtu pagrūdis, un viss,» atkal un atkal sūrojas sirmgalvis. «Kāpēc viņš nāca man virsū? Mēs todien ne par ko nestrīdējāmies. Es taču biju savā istabā un pie viņiem nemaz negāju.»
Salauzis kāju un degunu
Dmitrijs atklāj, ka abi ar znotu ķīvējušies bieži un parasti par sīkumiem, piemēram, par nevietā noliktu spaini. Armands ar Dmitrija meitu Ligitu, kas esot pāris gadu vecāka par savu izredzēto, dzīvojot kopā gadus piecus, savstarpēji satikuši dažādi, reizēm skaļi rājušies, taču pret sievieti Armands roku nekad neesot pacēlis. Savukārt sievastēvam ticis ne reizi vien. «Viņš man sita bieži. Re, kur pirms diviem gadiem kāju salauza. Kā spēra,» pacēlis bikšu staru, Dmitrijs rāda kāju, kurā cauri ādai izspiedušies gali dzelzs stieņiem, kas satur kopā salauztos kaulus. «Meita un Armands lūdza, lai neziņoju policijai. Nepagāja ne gads – kā viņš man mauca, tā salauza degunu. Turklāt sita gulošam. Gulta bija asinīs, meita noņēma spilvendrānu un sadedzināja, lai nav pēdu. Tādas tās lietas. Policijai neziņoju, bet tagad jau viņi man neticēs,» nosaka Dmitrijs. «Man visu laiku bija bail, ka nenāk sist. Bija bail pat gulēt. Armands bija rupjš un skaļš, kad iedzēra. Kā es tikai ko aizrādu, tā viņš man pretī: «Ā, tu ilgi neesi sists!»»
Pēc Armanda nāves Dmitrija attiecības ar meitu pārtrūkušas. «Mani aizveda uz iecirkni, bet viņa aizbrauca pie sava pirmā vīra mātes uz laukiem. Pirms pāris dienām zvanījusi kaimiņienei un teikusi, ka pie manis dzīvot vairs neatgriezīšoties, jo es esot viņai atņēmis vismīļāko cilvēku. «Es gan prasīšu meitai, lai vismaz līdz tiesai padzīvo pie manis, citādi vienam grūti.» Dmitrijs teic, ka nezinot, cik liels sods par nodarīto viņam draud: «Ja būs jāiet cietumā, ko padarīsi, jāiet. Turpat arī sapūšu. Tāpat kauns iet ārā.»
Kaimiņi nosoda abas puses
Kaimiņi ne par pašu veco, kā viņi sauc Dmitriju, ne Ligitu, ne Armandu nav augstās domās, jo trijotne dzīvojot netīrībā un liekot apkārtējiem ciest no smakas. «Nezinu, kā vecais tagad tiks galā, jo viņš ne ūdeni un malku uz otro stāvu var uznest, ne ko citu izdarīt,» galvu šūpo viena no kaimiņienēm. «Mēs jau tāpat viņiem daudz palīdzējām, bet par kalpiem vecajam nebūsim. Tur redzējāt, kāds bardaks! Ligita jauna sieviete, cik neesmu viņai teikusi, lai visu sakopj, strādā, bet neklausīja taču, bez dzeršanas vairs nevarēja. Kad Ligita nebija dzērusi, tad daudz un visu ko darīja, bet… Domāju, ka Armands todien līda pie vecā pēc naudas, viņš bija saņēmis pensiju, bet tas nedeva, un tā viss notika.
Visu rakstu lasiet 18. septembra Vakara Ziņās.