Narkotirgoni – invalīdi nogalina pašas dzīvoklī

Apcietinājums piemērots 37 gadus vecai sievietei un 32 gadus vecam vīrietim, kurus policija tur aizdomās par nežēlīgu 50 gadus vecas sievietes slepkavību.

Ar upura asinīm raksta uz sienas

Mirušo ar vairākām durtām un grieztām brūcēm ķermenī 16. aprīlī atrada kādā dzīvoklī Rīgā, Ķekavas ielā 5. Pēc neoficiālas informācijas, nogalinātā persona bijusi saistīta ar narkotiku izplatīšanu, viņa bija specializējusies tieši smago narkotiku – opiātu, proti, heroīna un «hankas» jeb magoņu salmu – tirdzniecībā. To, ka noziegums pastrādāts tieši šīs nodarbes dēļ, apliecina uz dzīvokļa sienas uzšņāptais uzraksts krievu valodā: «Smertj barigam.» Ar vārdu «bariga» bieži tiek apzīmēts cilvēks, kas nodarbojas ar narkotiku vai «krutkas» tirgošanu, skaidrots kādā krievu interneta vietnē.

Sākotnējā izmeklēšana liecina, ka ar narkodīleri izrēķinājušies viņas klienti. Motīvs visticamāk ir pavisam banāls – narkomānu atriebība, jo vīrietim un sievietei netika pārdotas narkotikas, bet tieši tobrīd viņus mocīja tā dēvētās «lomkas» . Noziedznieki sievieti burtiski izkropļoja ar nazi, bet pēc tam ar upura asinīm uz sienas uzrakstīja zīmīgo uzrakstu. Pēc aizturēšanas abu miteklī policisti atraduši magoņu salmus.

Narkomāni uzglūn sirmgalvēm

Ķekavas iela ir pavisam neliela ieliņa Ziepniekkalnā, tajā ir vien pāris privātmājas un daži daudzdzīvokļu nami, kas var lepoties ar plašu zaļo zonu. «Mums te būtu pavisam labi dzīvot, ja vien ne tie narkomāni, kuru dēļ bail pat gaišā dienas laikā uz ielas iziet. Viņi mums, vecenēm, rauj no rokām laukā somiņas. Pastā, kad saņemam pensiju, kasiere vienmēr piekodina, lai sargām naudiņu,» sašutusi ir kāda sirma kundze. «Mums te ir pilns ar točkām – tirgo gan narkotikas, gan alkoholu. Jaunieši salietojas tās indes un tad nesaprot, ko dara – sit logus, guļ trepēs, vārtās pa krūmiem. Briesmīgi laiki…»

Lai arī baisā slepkavība notikusi pirms vairākām nedēļām, kaimiņi un tuvējo māju iedzīvotāji arvien vēl runā par traģēdiju un labprāt iesaistās sarunās ar »VZ«, tiesa, nevēlas atklāt savus vārdus. Ļaudis sakās dzirdējuši dažādas versijas par to, kā Tatjana nogalināta – vieniem teikts, ka viņai bijušas pārgrieztas vēnas, citiem, ka slepkavas izmantojuši pistoli ar klusinātāju.

Dzīvoklī iekļuva, uzlaužot durvis

Iespējams, Tatjana nebūtu nogalināta, ja todien mājās būtu bijis viņas vīrs Jura, taču viņš tobrīd ārstējies slimnīcā, bet nu jau kādu laiku vīrietis esot mājās. Pēc »VZ« zvana pie dzīvokļa durvīm viņš tās atver. Jura ir tērpies tikai apakšbiksēs un kreklā, ir manāmi satraukts, visu laiku šņaukājas un teic, ka ļoti steidzoties, zīmīgi lūkojoties pulkstenī. Jura atklāj, ka mirušo sievu piektdienas rītā atradusi pastniece, kas atnesusi pensiju. «Domāju, ka viņu nogalināja naktī uz ceturtdienu un viņa te gulēja vairāk nekā diennakti, varbūt pat vēl bija dzīva. Dzīvoklī bija ļoti, loti daudz asiņu,» teic Jura.

Jura atklāj, ka iepriekš vairākas reizes redzējis aizdomās par sievas slepkavību aizturēto pārīti, taču iepriekš nekādi draudi neesot izteikti. «Nav noslēpums, ka viņa agrāk tirgoja narkotikas. Viņi laikam gribēja devu, bet Tatjanai tās nebija, laikam viņa sāka lamāties un tad.... Nedomāju, ka viņa pati ielaida slepkavas dzīvoklī, viņi uzlauza durvis,» stāsta Jura un rāda uz dzīvokļa durvīm, kurās pie slēdzenes izlauzts milzu robs, kas tagad aiztaisīts ar spīdīgu metāla plāksni. «Nesaprotu, vai kaimiņi tiešām veselu dienu neredzēja, ka durvis ir uzlauztas, varbūt viņu vēl varēja glābt, ja laikus sniegtu palīdzību,» dusmīgs ir mirušās sievietes dzīvesdraugs.

Lamājis un uz rokām nēsājis

Tatjana un viņas dažus gadus jaunākais civilvīrs Jura piektā stāva dzīvoklī ievākušies pirms aptuveni sešiem gadiem. Tatjana vienmēr bijusi «zeltā» – pirkstus rotājuši gredzeni, bet kaklu – ķēdītes un kuloni, taču visus šos gadus abi dzīvojuši noslēgti un ar kaimiņiem komunicējuši vien sasveicināšanās līmenī. «Mēs ar viņiem īpaši tuvās attiecībās neielaidāmies, jo drīz pēc tam, kad Tatjana dzīvokli nopirka un tajā ievācās, te paviesojās policija – pārbaudīja, vai nav atvērta točka, jo likumsargiem abu pagātne bija zināma. Iedzīvotājiem tika iedots telefona numurs, uz kuru jāzvana, ja nu atklājas kādas nelikumības. Mums arī tapa zināms, ka abi bijuši cietumā, tikai nav īsti skaidrs, par ko, tāpat uzzinājām, ka gan Tatjana, gan Jura paši jaunībā ilgstoši bijuši narkomāni. Vai viņi narkotikas lietoja arī pēdējos gados, nepateikšu,» stāsta kāda sieviete.

Tomēr vairāk par narkomāniem, šķiet, kaimiņiem traucējušas Tatjanas un Jura savstarpējās attiecības, proti, abi regulāri ķīvējušies un lamājušies viens uz otru rupjiem vārdiem. «Kādreiz, kad viņiem logs bija vaļā, visa iela varēja noklausīties viņu scēnās,» atceras sētniece. Savukārt kāda kaimiņiene regulāri bijusi spiesta noklausīties, kā Tatjana Juru dzen projām: «Viņi viens otru apsaukāja, un tad Tatjana vienmēr kliedza: «Vācies projām, tu man neesi vajadzīgs!» Neraugoties uz skaļajiem strīdiem, Jura Tatjanu nēsājis uz rokām vārda tiešā nozīmē, jo sieviete bija invalīde – viņai bijusi kāda slimība, kas savērpusi viņas kājas, un patstāvīgi viņa nav varējusi pārvietoties, tāpēc no piektā stāva uz pirmo un atpakaļ dzīvesdraugs viņu nesis klēpī. Pa līdzenām virsmām viņa gājusi pati, turoties pie īpašiem ratiņiem.

Kaimiņi pat «pieseguši» narkotirgoni

Visi aptaujātie atklāti stāsta, ka nogalinātā Tatjana tirgojusi narkotikas. «Visa māja zinājām, ka viņa tirgo narkotikas. Caurām naktīm un reizēm arī dienā pa trepēm uz piekto stāvu, kur dzīvoja Tatjana, staigāja cilvēki – pārsvarā gados jauni, un pārsvarā vienas un tās pašas sejas,» stāsta kāda sirmgalve. Par laimi, narkomāni nekādus tračus neesot rīkojuši un neesot arī rupji vai agresīvi izturējušies pret Tatjanas kaimiņiem.

Lai arī mājinieki zinājuši, ka kaimiņiene nodarbojas ar nelegālu rūpalu, likumsargiem neviens nav ziņojis. «Pie manis vienreiz bija policija, prasīja, vai viņa tirgo narkotikas, teicu, ka nē, jo man bija bail teikt patiesību. Esmu veca, viena,» atzīstas viena no kaimiņienēm. Sievietes atceras, ka reizēm kāpņu telpā bija jūtams stiprs ķimikāliju aromāts, visticamāk Tatjana tieši dzīvoklī gatavojusi «magoņu šķidrumu».

Savulaik bēniņos tieši virs Tatjanas dzīvokļa narkomāni bija ierīkojuši sev mītni – tur regulāri bijis pilns ar šļircēm, dažādām lupatām un ēdienu atliekām, stāsta sētniece. Taču nu jau kādu gadu vai pat pusotru perēklis esot likvidēts un arī narkomānu skaits esot sarucis. «Liela daļa narkomānu ir vienkārši nomiruši, bet daļa nokļuvuši cietumā par zagšanām, laupīšanām. Tagad arī pagalmos un kāpņu telpās tikpat kā vairs nav šļirču, salīdzinot ar laiku pirms pāris gadiem, situācija ir uzlabojusies,» skaidro sieviete.