Ekskluzīvi: intervija ar sievieti, kura saldētavā atstāja savu mirušo zīdaini

«Viņa ir gudra meitene,» tā par 33 gadus veco Limbažu iedzīvotāju Agnesi, kuras ledusskapja saldētavā policijas operatīvā grupa atrada zīdaiņa līki, saka sievietes mamma. Viņa netic, ka meita būtu spējusi nonāvēt savu mazuli.

Šokējošais atradums ledusskapī

Kādā dzīvoklī Limbažos, Cēsu ielā, 27. martā policija atrada mirušu zīdaini. Likumsargi mazuļa meklējumos devās uz mitekli pēc tam, kad no Valmieras slimnīcas saņēma informāciju, ka tur iestājusies sieviete ar pēcdzemdību komplikācijām, taču jaundzimušā nav.

Operatīvā grupa jaundzimušo puisēnu atrada ledusskapja saldētavā, apliecina Limbažu policijas iecirkņa priekšnieks Agris Spandegs. Netiek gan publiskotas nianses, vai bērns saldētavā ielikts pliks, vai ticis ietērpts drēbītēs, vai ielikts maisā u. tml. Pēc sākotnējās līķa apskates konstatēts, ka bērniņš piedzimis dzīvs, vesels un bez komplikācijām, bet bez mediķu palīdzības pēc dzemdībām gājis bojā. Vardarbības pazīmes uz ķermenīša neesot konstatētas. «Ir nozīmētas daudz un dažādas sarežģītas ekspertīzes, pagaidām nevaru prognozēt, kad būs zināmi to rezultāti,» sarunā ar »VZ« teica Spandegs. Par notikušo uzsākts kriminālprocess, taču vēl 12. aprīlī mirušā zīdaiņa mātei aizdomās turētās statuss nebija piemērots. Spandegs skaidro, ka sieviete tikko atgriezusies mājās no slimnīcas, bet kaimiņi norāda, ka viņa ir mājās jau vairāk nekā nedēļu. «Tas viss ir izmeklētāja kompetencē,» norāda Spandegs.

Komplikāciju dēļ nonāk slimnīcā

Iespējams, ja Agnesei nebūtu sākušās pēcdzemdību komplikācijas, kuru dēļ viņa no darbavietas tika aizvesta uz slimnīcu, neviens par notikušo neuzzinātu.

Jaunā sieviete vismaz četrus gadus strādā par pārdevēju elektropreču veikalā «Kontakts». To, ka gaida mazuli, sieviete no kolēģiem centusies slēpt. Arī tad, kad vēders jau bijis liels un darbabiedri jautājuši par grūtniecību, Agnese noliegusi, ka ir stāvoklī, aizbildinoties, ka vienkārši viņai ir svara pieaugums. Jūtot, ka sievietei nepatīk šāda veida jautājumi, kolēģi beiguši iztaujāt. «Kā darbiniece viņa bija laba un arī kā cilvēks likās normāla, pat forša, nu, varbūt noslēgtāka nekā citas kolēģes. Tagad, kad zinām, ko viņa ir izdarījusi, mums vienkārši ir šoks, un nezinām vairs ko domāt,» »VZ« saka kāda no veikala darbiniecēm. Kādā dienā Agnese aizgājusi uz mājām ar vēderu, bet jau nākamajā dienā darbā ieradusies krietni slaidāka. Uz jautājumiem viņa neesot atbildējusi, bet drīz vien viņai kļuvis tik slikti, ka kolēģi bijuši spiesti izsaukt ātro medicīnisko palīdzību. Pašlaik Agnesei ir darba nespējas lapa un, iespējams, viņa pat varētu atgriezties savā darbavietā. Veikalā vēl nav īstas skaidrības, vai sievietei tiks uzteikts darbs, taču kolēģes norāda, ka nevēlas strādāt kopā ar tik briesmīgu cilvēku.

Par vecāko dēlu rūpējusies

To, ka Agnese atstājusi laba, kārtīga un strādīga cilvēka iespaidu, apliecina arī viņas kaimiņi. Sieviete par sevi neko nav daudz stāstījusi, bijusi noslēgta un atturīga. «Viņa nevienu nelaida sev klāt, viņai liekoties, ka visi grib viņai sliktu,» »VZ« saka viena no kaimiņienēm. Kāds gan ieminas, ka Agnese nedrīkstot dzert, jo tad viņai «brauc širmis», taču neviens neatminas, ka būtu redzējis Agnesi iereibušu.

Sievietei ir 11 gadu vecs dēls, un par zēnu viņa vienmēr rūpējoties: puika esot paēdis, labi apģērbts, tīrs un pieklājīgs, neesot arī manīts, ka Agnese vardarbīgi pret viņu izturētos. Dzīvoklī allaž esot mierīgi, netiekot rīkoti nekādi «tusiņi», arī viesi esot reti. Pirms kāda laika pie Agneses nācis kāds vīrietis, kas tad, visticamāk, bijis mirušā bērniņa tēvs. Kaimiņi tik vien zina, ka vīrietis ir no Rīgas un strādājot par datorspeciālistu.

Agnese dzīvo mājā, kas atrodas pretī policijas iecirknim, vien logs ir vērsts uz pagalma pusi. Trīsstāvu namā savulaik bijušas «Lauktehnikas» kopmītnes, un tādi kopmītņu tipa dzīvokļi te arī ir: katram īpašniekam viena istaba, kur katrs pēc varēšanas ierīkojis virtuves stūrīti, tualete ir visam stāvam kopēja koridora galā, bet dušas vai vannas nav.

Raksturo kā klusu un nerunīgu

Ja sievietes apgalvo, ka pamanījušas Agneses grūtniecību, tad vīriešiem tas ir atklājums. «Pirmo reizi dzirdu, ka Agnese bija stāvoklī, es taču viņu katru dienu redzēju, nebija viņai vēdera. Neticu, ka Agnese varēja nodarīt pāri savam mazulim, tas pēc viņas neizskatās, tas nevar būt. Viņa ir patstāvīga un normāla sieviete,» pārliecināts ir sētnieks Petja.

«Agnese vienmēr bijusi nerunīga, bet pēc tādas, kas spējīga uz ko tik baisu, viņa neizskatās. Negribas nemaz ticēt,» teic kāda gados vecāka kundze. «Cik man ar Agnesi bijis darīšanu, likās normāli domājoša, sakarīga – klusa, mierīga, varbūt tāda savādāka vai dīvaināka, jo bija ļoti noslēgta, bet, ja šitā var izdarīt, tad jau normāla viņa nav,» sašutusi ir kāda cita kaimiņiene. «Uznāk cilvēkiem, mūsu laikos vairs ne par ko nav jābrīnās. Būtu dzemdējusi, atstājusi to maziņo slimnīcā vai ielikusi tai zīdaiņu silītē bērnu slimnīcā, nevis kā tagad – kauns pa visu Latviju. Viņu vajadzētu sūtīt ārstēties. Brīnos, ka lielais puika arvien ir pie viņas. Vai tādai vispār bērnu var atstāt?! Jā, likumi mums nejēdzīgi...» Kaimiņienes šausmās noskurinās, iedomājoties vien, ka Agnese arvien turpina lietot ledusskapi, kurā bija baisais atradums, un dot no tā pārtiku vecākajam dēlam.

Iepriekš miris vēl viens zīdainis

»VZ« izdevās sastapt arī pašu Agnesi. Sieviete uz klauvējienu ātri atver durvis un, uzzinājusi nākšanas iemeslu, sāk smaidīt: «Es neko neteikšu, atturēšos no komentāriem, tās ir manas tiesības. Mani nefotografējiet, bildes varat «draugos» apskatīties (tiesa, jau tās pašas dienas vakarā Agneses profils no «www.draugiem.lv» tika dzēsts – S. S.).»

Visu sarunas laiku sieviete ar kāju mēģina iegrūst istabā ziņkārīgo kaķi, kas nepārtraukti cenšas iespraukties atvērtajās durvīs. Jautāta, vai publiskotā informācija par ledusskapī atrasto mazuli ir patiesa, Agnese saka: «Ejiet uz policiju un skaidrojiet. Cilvēki runā un runās, man pašai mati ceļas stāvus, bet, ja viņi zina labāk, lai tā arī būtu. Neviens man īsti nenāk un neprasa, kas ir, kāpēc ir. Es arī nevienam nepaskaidroju. Jūs domājat, ka esmu izdarījusi, kā rakstīts? Nav komentāru.» Jautāta, vai policija to ir izdomājusi, Agnese, atbild: «Nē, policija neko nav izdomājusi, bet policija nav noteikusi, ka tā ir. Jā, bērniņš ir miris, tas ir fakts. Kur atrada? Jums taču zināms…» Mudināta pastāstīt, kā īsti viss noticis, Agnese paziņo, ka viņai ir sava versija, taču to neatklāj. «Ja cilvēki grib runāt, lai runā. Gribat rakstīt, rakstiet. Saprotu, ka cilvēkiem tagad grūti un gribas sensāciju. Un ko es pret visiem varu izdarīt,» sievietes acīs parādās asaras.

Limbažos baumo par to, ka šis nav pirmais sievietes nobendētais bērns, proti, pirms dažiem gadiem viņas dzīvoklī aiz skapja jau atrasts miris mazulis. Lieta noklususi, jo ticis uzskatīts, ka tas bijis nelaimes gadījums. Agnese apstiprina, ka vēl viens viņas dēliņš jau miris arī iepriekš. «Tur viss noticis oficiāli, slimnīcā, kā pienākas.» Uz jautājumu, cik sen tas bija, Agnese šoreiz liek doties informācijas meklējumos pie ārstiem: «Tur viss ir dokumentēts, es nekā palīdzēt nevaru. Protams, es pati atceros, kad tas notika, es visu atceros.» Tad arī Agnese sarunu izlemj pārtraukt uz optimistiskas nots: «Būs jau labi!»

Māte nojautusi par grūtniecību

Tā kā Agnese nekādu skaidrību par savas rīcības motīviem neieviesa, »VZ« apciemoja arī viņas tuviniekus – mammu un abus jaunākos brāļus, kas mīt Viļķenes pagastā, apmēram 18 kilometru attālumā no Limbažiem. Mamma Terēza vairākkārt atkārto: «Nekas īpašs nav noticis!» Sieviete apgalvo, ka nemaz nezina, ka policisti zīdaiņa līķi atraduši saldētavā, un izskatās pagalam apjukusi. Māte atklāj, ka meita par pēdējo grūtniecību «konkrēti» nebija teikusi, vien pēc meitas ķermeņa aprisēm sieviete sapratusi, kas notiek. Mamma ir izbrīnīta, ka pirms vairākiem gadiem jau miris viens meitas mazulis, jo viņai par to nekas neesot zināms. Sieviete gan apgalvo, ka ar Agnesi regulāri tiekas un sazvanās: «Viņa man vienmēr pasaka to, kas svarīgs. Tā ir viņas personīgā dzīve, ja viņa grib, pastāsta, ja negrib, neuzbāžos.»

Dienā, kad mazulis dzimis, Agneses vecākais dēls kā allaž nedēļas nogalēs bijis pie Terēzas. «Sīkāk nemaz nezinu, kas īsti notika. Domāju, ka viņai bija priekšlaicīgas dzemdības, jo bija tikai kādi sešarpus grūtniecības mēneši. Sastaipījās spaiņus ar ūdeni, jo veļa taču jāmazgā. Pēc tā visa Agnese negribēja runāt, satraucās, sāka raudāt, tāpēc daudz neprasīju, domāju – vēlāk. Agnese tikai stāstīja, ka nav varējusi uzreiz paziņot par dzemdību sākumu, jo viņai bija izlādējies mobilais telefons, savukārt to viņa nevarēja uzlādēt, jo kaķis bija sagrauzis lādētāja vadu,» vismaz trīs reizes māte atkārto versiju, kāpēc meita nav meklējusi palīdzību. «Tā sanāca. Pēc tam viņai bijis kauns.»

Ģimene noziedzīgai rīcībai netic

Par Agnesi septiņus gadus jaunākais brālis Aivars ir redzami satraucies un ātri noskaita: «Es neko nekomentēšu, nevēlos tajā iedziļināties. Baumas ir lielākas, nekā noticis. Mēs visi meklējam sensācijas. Mazliet ar māsu pēc notikušā runāju, arī šajā gadījumā no mušas ir izpūsts zilonis, sabiezinātas krāsas, lai būtu par ko runāt.» Māsas dzīve, tostarp materiālie apstākļi, neesot spīdoša, taču viņa esot cīnītāja pēc rakstura un vienmēr spējot atrast iespēju, kā atrisināt problēmu. «Viņa rūpējas par mazo, atrod pat iespēju palīdzēt citiem. Es arī vienu brīdi dzīvoju Limbažos, un viņa man daudz palīdzēja un vienmēr atbalstīja, skoloja psiholoģiski, jo cilvēkam no laukiem pilsētas vidē iekļauties ir grūti. Viņa man mācīja būt ar stāju, runāt skaidri un saprotami, būt drošam, cīnīties,» atceras brālis.

Mamma stāsta, ka meita savā dzīvē ir loti patstāvīga, savulaik beigusi Rīgā «poligrāfiķus» un pēc profesijas esot teksta salicēja. Pēc skolas beigšanas strādājusi vairumtirdzniecības bāzē par lietvedi, nodarbojusies ar pavadzīmju apstrādi, bet vēlāk kļuvusi par pārdevēju un viena no darbavietām Limbažos bijusi bērnu preču veikals. Ar vecākā dēliņa tēti Agnese tā arī neesot apprecējusies, abi pašķīrušies drīz vien pēc mazā dzimšanas. «Tētis gan pie puikas reizēm atbrauc, interesējas par viņu.» Par pēdējā mazuļa tēvu mammai un brālim informācijas nav. Aivars vien nosaka: «Mēs ģimenē par tādām lietām parasti nerunājam. Katrs ar savam problēmām cenšas tikt galā pats.»

Terēzai ne viens vien atklāti jautājis, vai meita nesirgst ar kādu psihisku slimību, piemēram, šizofrēniju, uz ko viņa atbild: «Galīgi nekas tāds nav. Viņa ir gudra meitene. Agnese ir loti laba meita, izpalīdzīga, bijušas reizes, kad bez viņas palīdzības mēs nebūtu iztikuši.» Savukārt brālis paziņo: «Ar Agnesi ir patīkami kontaktēties, viņa dod pozitīvu lādiņu.»