Nodurtā puiša slepkavas atradējam sola atlīdzību
27 gadus veco Sergeju Gerbaču tieši dzimšanas dienas vakarā uz ielas nodūra kāds ar nazi bruņojies svešinieks. Sergeja, kas savu vecāku, radu un draugu sirdīs vienmēr paliks kā gaišs un vienmēr pozitīvi noskaņots cilvēks, draudzene sola atlīdzību tam, kura sniegtā informācija palīdzēs vainīgo notvert.
24. februāra rītā, pirms vēl bija uzsnigusi jauna sniega kārta, pie Salnas ielas 1.a nama pavērās šausminošs skats – visa apkārtne bija burtiski pielieta asinīm. Tuvējo māju iedzīvotājiem un apkārtējo veikalu darbiniekiem tas gan nelikās nekas pārsteidzošs, jo jau ierasts, ka šajā Salnas, Ulbrokas un Deglava ielas rajonā regulāri notiek narkomānu un dzērāju konflikti, kā arī laupīšanas uzbrukumi. Torīt šo Pļavnieku rajonu ātri aplidoja ziņa, ka naktī pie veikala «Supernetto» nosists jauns vīrietis. «Ziniet, tiklīdz iestājas krēsla, te bail uz ielas iziet, jo nezini, no kuras puses tev iedurs dunci un atņems somu. Te aktīvāk būtu jāpatrulē policijai, taču viņi reizi dienā te tikai nobrauc garām,» kāda diennakts puķu kioska pārdevēja sašutusi saka »VZ«. Viņa arī norāda, ka lielās ielas naktīs ir izgaismotas, taču daudzstāvu namu pagalmi tinas pilnīgā tumsā. Apkārtējo deviņstāvu māju iemītnieki atzīst, ka naktīs vairs neieklausās kliedzienos un trokšņos, kā arī vairs neiet pie loga skatīties, kas noticis. Arī tonakt, kā stāsta bojāgājušā puiša draugi, uzbrucēji izniruši tieši no tumsas starp daudzstāvu namiem, kur gaidījuši upurus.
Mierīgas dzimšanas dienas svinības
23. februārī Sergejam bija 27. dzimšanas diena. Puiša draudzene Teodora Daubere sarunā ar »VZ« atceras, ka viņi nav gribējuši rīkot svinības, vien pasēdēt puiša vecāku dzīvoklī ģimenes lokā, taču atnākuši arī vairāki draugi ar savām meitenēm. Kompānija jautri, bet mierīgi pavadījusi laiku, spēlējuši dažādas galda spēles, runājušies, pat īsti nav dzēruši. Vēlāk incidentā iesaistīto vīriešu asinīs policija konstatēja vien 0,25 promiles alkohola. «Varbūt vajadzēja uz veikalu braukt ar mašīnu,» saka Teodora, «taču puišiem gribējās mazliet pastaigāties, paelpot svaigu gaisu.» Neilgi pirms pusnakts Sergejs, viņa trīs gadus jaunākais brālis un vēl pāris draugu izlēmuši aiziet uz diennakts veikalu pēc cigaretēm, sulas un dažiem našķiem. «Pie pašas mājas ir viens diennakts veikals, taču tonakt tas bija ciet. Viņi izlēma aiziet uz citu, maliet tālāk no mājas,» atceras Teodora. «Mēs bieži vēlu gājām uz veikalu, ja sakārojās riekstiņus vai kādus saldumus. Parasti viss bijis tukšs un mierīgs.» Taču tovakar viss izvērtās citādi.
Trīs dūrieni jubilāra krūtīs
«Stāvēt! Vai neatradīsies uzsmēķēt?» – apmēram tādus vārdus brīdī, kad jubilārs un viņa draugi gāja garām tik vēlā vakara stundā slēgtajam «Supernetto», četrotne izdzirdēja no aizmugures. Pēc policijas informācijas, svešiniekiem nebija vajadzīgas cigaretes. Tas bija laupīšanas uzbrukums. Puiši apstājās, taču pat nepaguva atbildēt, jo viens no svešiniekiem jau bija izvilcis pistoli un sāka ar to sist pa galvu Sergejam. No negaidītā uzbrukuma četrotne apjuka un burtiski uz dažām sekundēm zaudēja rīcībspēju. Sergeja galva asiņoja, un viņš metās bēgt. Viens no uzbrucējiem viņam sekoja. Atguvušies no pārsteiguma, Sergeja draugi, lai gan pret viņiem bija pavērsts otra uzbrucēja pistoles stobrs, atņēma svešiniekam ieroci un pamatīgi viņu piekāva. Pēc tam puiši devās palīgā Sergejam, paspējot par uzbrukumu paziņot policijai. Tobrīd puišiem licies, ka viss tūlīt beigsies un noziedznieki ir gandrīz notverti, jo arī Sergejs aktīvi pretojās uzbrucējam un pats centās viņu aizturēt. Diemžēl šis solis viņam bija liktenīgs. Uzbrucējs – tas, kā vēlāk noskaidroja policija, iespējams, bija 1982. gadā dzimušais Aleksejs Terentjevs – izvilka no kabatas nazi un trīs reizes ar to iedūra Sergejam krūtīs. Pieskrējušie draugi tik vien paspēja kā satvert rokās ļimstošo drauga ķermeni.
Sola samaksāt par slepkavas notveršanu
Izmantojot situāciju, noziedznieki aizbēga. Likumsargiem, kas notikuma vietā ieradās pēc 18 minūtēm, uzbrucējus uz karstām pēdām neizdevās aizturēt. Operatīvie darbinieki gan izskaitļoja iespējamo vainīgo un vienā no Pļavnieku dzīvokļiem, kur mīt Terentjeva brālis, atrada gan noziedznieku pamestās asiņainās drēbes, gan veselu arsenālu ar aukstajiem ieročiem, taču pašu vainīgo tur vairs nebija. Sergejam viens no naža dūrieniem – zem ribas tieši sirdī – izrādījās nāvējošs. Mediķiem, kas notikuma vietā ieradās 25 minūtes pēc izsaukuma saņemšanas, puiša dzīvību vairs neizdevās glābt.
Nedēļu pēc baisā nozieguma policijas darbinieki aizturēja vienu no uzbrucējiem – agrāk par slepkavību sodīto 23 gadus veco Vladimiru B. Vīrietis aizturēts Krāslavā, savās mājās. Terentjevs, kurš jau iepriekš nonācis policijas redzeslokā par bruņotām laupīšanām, miesas bojājumu nodarīšanu un nelikumīgu ieroču glabāšanu, arvien bēguļo. Visticamāk, viņš slēpjas Latvijā un nav šķērsojis robežu.
Sergeja draudzene Teodora ir pārliecināta, ka Terentjevam no soda neizdosies izbēgt. Lai paātrinātu drauga slepkavas notveršanu, Teodora ir izsludinājusi naudas atlīdzību. Jaunā sieviete gan neatklāj summas lielumu. «Pēc Sergeja nāves esmu izveidojusi krātuvīti, kur visi draugi un radi liek naudiņu, lai būtu ko samaksāt atlīdzībā,» teic Teodora.
Izraēlas armijas kaujiniece
Teodora ar Sergeju draudzējusies trīs gadus, abiem bijuši skaisti nākotnes plāni, taču tagad tie sabrukuši. Teodora, lai gan ir Izraēlas pilsone, tāpat kā Sergejs ir dzimusi Rīgā, taču vēl mazu meiteni viņu tēvs paņēmis audzināt pie sevis Izraēlā. Tur viņa beigusi skolu un pēc pilngadības sasniegšanas gandrīz divus gadus dienējusi obligātajā militārajā dienestā – bijusi armijas policijas kaujiniece. «Nu, gluži par specvienību to nenosauksi,» iesmejas Teodora. Viņa nenoliedz, ka armijā ieguvusi labu fizisko un psiholoģisko sagatavotību, kā arī daudz dažādu zināšanu un prasmju. «Nevaru teikt, ka tad, ja es būtu nozieguma vietā, ka kaut kas būtu savādāk, ka es spētu ko vairāk darīt. Jebkurš sīkums varēja mainīt notikumu gaitu, bet notika tā, kā notika… Arvien nespēju aptvert un pieņemt, ka Sergeja vairs nav. Ar viņu jutos droši un labi,» skumja ir Teodora.
Pēc armijas viņa strādājusi par dizaineri, dzīvojusi dažādās pasaules valstīs. «Tad atbraucu uz Latviju paviesoties, nebiju plānojusi te palikt, bet satiku Sergeju, savu sirdi…» Jaunās sievietes acīs iemirdzas asaras. Sergejs bijis jauks un pozitīvs cilvēks. Savulaik beidzis profesionāli tehnisko skolu, kur izmācījies par metinātāju, viņš savu dzīvi saistījis ar celtniecību un vadījis savu firmu. Tuvākajā nākotnē gribējis iestāties augstskolā. Sergejs tikpat kā nav lietojis alkoholu, vien reizēm iemalkojis labu vīnu, nav apmeklējis naktsklubus, taču ar prieku un interesi spēlējis ar draugiem dažādas galda spēles, atpūties pie dabas, sportojis.
Gribēja mācīt galda spēles
Pirms kāda laika Sergejs un Teodora nodibinājuši «SF Sporta fondu» ar mērķi attīstīt jaunatni ar sporta palīdzību, ka arī popularizēt galda spēles Latvijā. Šogad fonda galvenā iecere bija Pļavniekos izveidot sporta spēļu klubu bērniem. «Tā būtu tāda kā pagarinātās dienas skola bērniem, lai viņi pēc skolas neblandītos pa ielām, bet gan, nekaitējot sev un savai veselībai, profesionālu treneru uzraudzībā labi pavadītu laiku, attīstītos fiziski un garīgi, iemācītos spēlēt dažādas galda spēles, kā arī iegūtu jaunus draugus,» par iecerēm, kam nu pārvilkta svītra, stāsta Teodora.
Sergejam ļoti paticis zīmēt. «Viņš zīmēja ar parasto zīmuli, ar pildspalvu, pārsvarā portretus. Bija uzzīmējis visus savus draugus. Man patika skatīties, cik viņam tas viegli un skaisti sanāk. Viņš uzzīmēja arī starptautiskā nardu čempionāta kausu,» atceras Teodora. Draudzene piedāvājusi Sergejam braukt prom no Latvijas, attīstīt savu zīmēšanas talantu, piemēram, kādā no Lielbritānijas mākslas skolām. Taču puisis allaž atteicies, jo uzskatījis, ka arī Latvijā ir iespējas attīstīties, strādāt un normāli dzīvot. Teodora par notiekošo Latvijā gan ir noskaņota skeptiski un skaidri zina, ka jau pavisam drīz, pēc noteiktajām 40 dienām, viņa no Latvijas dosies prom. «Mani te vairs nekas netur,» viņa lakoniski saka. Visticamāk, arī Sergeja iesāktos darbus, vismaz pagaidām, neviens neturpinās.