Nožņaudz sievu un pakaras, meitenīte paliek bez vecākiem

Pāris dienu pēc savas desmitās dzimšanas dienas Vika palika bez abiem vecākiem – tēvs nožņaudza mammu, bet pats pēc tam pakārās. Baisais noziegums, kas rūpīgi ticis plānots vismaz divas nedēļas, pastrādāts naktī, kamēr meitene blakus istabā gulēja.

37 gadus vecā Pētera un 27 gadus vecās Nadeždas līķi tika atrasti 25. februārī ap pulksten 13 Aizkrauklē, Sprīdīšu ielā, ceturtā stāva dzīvoklī. Uz sievietes ķermeņa bijušas žņaugšanas pēdas, savukārt vīrietis pakāries līdzās sievietes līķim.

Nadežda kopš augusta strādāja skaistumkopšanas salonā «Saules dadzis» par administratori. Kolēģe Karīna »VZ« stāsta, ka Nadja bijusi jauka, vienmēr smaidīga jauna sieviete. «Viņa bija tik smalka un sīka,» skumji teic Karīna. Nadjai bijušas finansiālas problēmas, jo vīrs bijis bez darba, turklāt regulāri mājās skandalējis un fiziski darījis viņai pāri, taču sieviete to nekad neesot izrādījusi un salona klienti nav pat spējuši iedomāties, cik viņai klājas grūti. Kolēģes zina teikt, ka jau apmēram gadu Nadja un Pēteris vairs nav dzīvojuši kā vīrs un sieva, gulējuši katrs savā gultā. Tiesa, tikai pēdējos trīs mēnešus Pēteris mājās bijis regulāri, jo līdz tam strādājis celtniecībā citā pilsētā un mājās braucis tikai brīvdienās. Darbu viņš esot zaudējis dzeršanas dēļ. Šausmīgajam solim Pēteris esot cītīgi gatavojies jau ilgāku laiku. Kādas divas nedēļas pirms traģēdijas Nadja sākusi sūdzēties, ka vīrs viņu mēģinājis nožņaugt, solījies arī pats padarīt sev galu. «Mēs teicām Nadjai, ka steidzami jāmeklē risinājums, ka var notikt kas slikts, bet Nadja to visu uzvēra ar smaidu un tikai noteica: «Kas tā runā, nekad to neizdarīs»,» atceras Karīna. «Dienu pirms nelaimes Nadja pusguļus atlaidās friziera krēslā, smaidīja un teica: «Meitenes, cik man darbā ir labi un mierīgi. Mājās viņš man neliek mieru, arī meiteni ir noskaņojis pret mani!»»

Nākamajā dienā Nadjai bija brīvdiena, un viņa bija plānojusi doties uz tiesu, lai iesniegtu pieteikumu laulības šķiršanai. Pēteris par to zinājis un brīdinājis, ka to nepieļaušot.

Mamma – gultā, tētis – pie griestiem

Nadeždas stāstītais par vīra vardarbību un arī fakts, ka viņš pirms kāda laika istabā noņēmis griestu lampu, darba kolēģēm licis kļūt pavisam uzmanīgām, tāpēc viņas pēdējās dienās regulāri zvanījušas Nadjai, lai dzirdētu, ka ar viņu viss ir kārtībā. Arī torīt Karīna zvanīja Nadjai, taču viņa neatbildēja. Klausuli necēla arī Pēteris. Pēc pāris stundām telefoniski izdevies sazināties ar abu meitu Viku, kura sēdējusi skolas solā. Uz jautājumu, kāpēc māte neatbild uz zvaniem, meitene teikusi, ka nezinot, jo mammu no rīta neesot satikusi. Tad viņa atklājusi, kādu skatu redzējusi mājās: otras istabas durvis bijušas aizslēgtas, bet durvju rokturis izlauzts. Meitene ielūkojusies pa caurumu istabā. «Viņa redzējusi, ka mamma guļ gultā, bet kāds tā kā stāv, tā kā karājas blakus… Viņa saģērbusies un it kā nekas nebūtu noticis mierīgi gājusi uz skolu. Meitenes reakcija uz notikušo mums nav saprotama. Arī skolotāja un psihologs ir šokā, jo viņa notikušo uztvēra kā pašsaprotamu, it kā tam tā jābūt,» par mirušās kolēģes meitu satraukusies Karīna.

Sapratušas, ka noticis šausmīgākais, Karīna ar vēl vienu kolēģi un Nadjas mammu steigušās uz dzīvokli, uzlauzušas istabas durvis un atradušas abu mirušo ķermeņus. Bijusi atstāta arī vēstule. Tuvāku tās saturu Karīna neatklāj, vien teic, ka vīrietis to rakstījis abu vārdā. «Nepatīkami, ka viņš rakstīja arī Nadjas vārdā. Viņš prasīja, lai katru ieliek savā zārkā, bet apglabā blakus vienā bedrē…»

Bieži redzēts iedzēris

Kaimiņi par ģimeni izsakās anonīmi, bez liekiem izpušķojumiem un skaļiem nopēlumiem. «Nadja bija ļoti labs un kluss cilvēks, vienmēr laipna un atsaucīga, neraugoties ne uz kādām grūtībām. Pārdzīvoju par meitenīti, esmu viņu iemīļojusi –vienmēr laipna, pieklājīga, aprunājas. Viņa ir cietusi visvairāk, man liekas, ka viņa nemaz nesaprot, ka mammu un tēti nekad vairs neredzēs,» satraukta saka kāda no apakšējā stāva kaimiņienēm. Raksturojot Pēteri, kaimiņiene sarauc degunu un novelk: «Man viņš tā... Bieži bija iedzēris.» Tiesa, viņa ievērojusi, ka tēvs ļoti bija pieķēries meitenei un mīlējis viņu no sirds.

To, ka Pēteris dzēris, apstiprina visi sastaptie kaimiņi. Kāds gados jaunāks kaimiņš Pēteri vispār redzējis vien pāris reižu, un tās pašas viņš bijis iereibis. Viņš arī redzējis, ka Nadja sēž uz kāpnēm pie dzīvokļa durvīm un netiek laista iekšā. «Viņš taču bija dzērājs. Tēvs veda viņu «kodēties» nez cik reižu, bet kļuva tikai sliktāk,» gandrīz vienbalsīgi teic divas gados pavecas kaimiņienes. Viņas atceras arī gadījumu pirms daudziem gadiem, kad meitenīte vēl bijusi maziņa un ģimenei bijis auto: «Laikam pēc strīda ar sievu viņš paķēra bērnu, iesēdināja mašīnā un kaut kur aiznesās. Viņš taču bija pillā! Labi, ka nenotika nekāda nelaime, policija viņu apturēja. Pēc tam ģimene auto pārdeva.»

Parāds, kredīts, bezdarbs un šķiršanās

Pēdējā laikā vakaros no dzīvokļa skanējuši dīvaini trokšņi, un tagad kaimiņi saprotot, ka dzīvoklī ne vien lamājušies, bet arī kāvušies. Nadja reiz kādā sarunā atzinusies, ka ar vīru regulāri strīdoties. Tomēr arī Pēteris kaimiņiem palicis atmiņā kā kluss un mierīgs cilvēks, kurš gan nekad neesot sveicinājies un, ja kāpnēs kāds nācis pretī, vienmēr parāvies malā. «Viņš bija nekomunikabls, bet neviens nevarēja iedomāties, ka viņš spējīgs uz ko tik šausmīgu, mēs pat sākumā tam negribējām ticēt,» atzīst kaimiņiene. «Laikam bija pilna krūts, ja to varēja izdarīt. Un nemaz nepadomāja par savu mīļo meitiņu…»

Visticamāk, par iemeslu nežēlīgajai slepkavībai un pašnāvībai kļuva vairāku faktoru kopums, kas aptumšoja vīrieša prātu. «Iemesli var būt dažādi, katrā ģimenē savs. Mēs nevaram zināt, kas tajā ģimenē notika. Viņa apprecējās jauna, jau 17 gados piedzima bērns, bet viņš bija desmit gadus vecāks, tagad viņa izdomāja šķirties,» par notikušā cēloņiem prāto kaimiņi. Finansiāli ģimenei klājies grūti, jo bija jāpārtiek tikai no Nadjas nelielās algas. Pēteris nācis pie sievas pēc naudas pat cigaretēm, bet viņa nav devusi, jo nauda bija vajadzīga ēšanai. Kaimiņi zina teikt, ka ģimenei bija jāmaksā arī kredīts par dzīvokli, bet tam naudas nebija, iekrājies arī daudzus simtus latu parāds par komunālajiem maksājumiem.

Vika šobrīd dzīvo pie savas vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Mirušās Nadjas mamma vēl esot gana jauna un varēšot izaudzināt mazmeitu, ja vien nepievilšot sirds, kas neilgi pirms meitas nāves likusi gulēt slimnīcas gultā.

Pētera lūgumam glabāt abus vienā kapā tuvinieki nepaklausīja. Abus pat neguldīja zemē vienos kapos – Nadju, desmitiem pavadītāju asarām birstot, guldīja zemes klēpī Aizkraukles kapos, bet dzimtajā Jaunjelgavā atvadīties no Pētera atnāca vien daži cilvēki.