Salsas skolotājs aicina uz protestiem
Par skolotāju Uldis Tomass Šimens strādā jau gandrīz divus gadus. «No visiem darbiem, ko savā dzīvē esmu darījis, tieši skolotāja darbs patīk visvairāk, un man gribas ticēt, ka arī padodas vislabāk, » atklāj Uldis.
Puisim ir maģistra grāds pedagoģijā, un šobrīd paralēli savam skolotāja darbam Rīgas Teikas vidusskolā viņš Latvijas Universitātē apgūst «sociālo zinību skolotāja» programmu. «Vēl pagājušajā gadā man skolā bija viena pilna slodze jeb 21 sociālo zinību stunda nedēļā, un vienlaikus pildīju arī direktora vietnieka pienākumus audzināšanas darbā,» stāsta Uldis. Turklāt aizvadītajā gadā viņš bija arī 9. klases audzinātājs. Šajā gadā puiša audzināšanā ir nodota 5. klase.
«Diemžēl šobrīd valstī valdošās krīzes dēļ skolās esošā situācija ir, maigi izsakoties, skumja – tāda amata vienība kā direktora vietnieks audzināšanas darbā ir likvidēta un visu skolotāju alga no 340 latiem par vienu slodzi ir samazināta līdz 250 latiem «uz papīra». Ja agrāk mana mēnešalga bija gandrīz sešsimt latu, tad tagad tā ir knapi 200. Un šajā brīdī es vairs īsti nesaprotu, kur šo «milzīgo» naudu ieguldīt? Man ir obligātās studijas augstskolā, par kurām ir jāmaksā 800 latu gadā un kuras skola, protams, neapmaksā. Katru mēnesi man ir jāapmaksā ne tikai dzīvokļa īre un vairāki kredīti, bet arī līzings par mašīnu, no kuras nu, iespējams, nāksies atteikties. Bez darba šobrīd ir palikuši arī abi mani vecāki, un patiesībā šajā vasarā man visizdevīgākā būtu bijusi situācija, ja no darba atlaists tiktu arī es – ironiski, bet šādā situācijā man būtu divreiz lielāks bezdarbnieka pabalsts nekā šā brīža alga,» ironizē jaunais skolotājs. No Latvijas pamešanas, ko ir apsvēris arī Uldis, puisis pagaidām ir atteicies sev piederošās deju skolas «Salsa Carnaval» un tajā nākošo dejotāju dēļ. «Šobrīd ar deju mācīšanu ir vieglāk iedzīvoties parādos, nekā ko nopelnīt, » rezumē puisis.
«Pavisam nesen jaunie skolotāji ar putām uz lūpām tika aicināti uzsākt darbu Latvijas skolās,» atceras Uldis. «Tā pati Koķe (Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe – red.) man savulaik ir mācījusi par izglītības kvalitāti. Man ir jautājums – vai minimālā alga patiešām ir tie griesti, ar kuriem šobrīd Latvijā var novērtēt kvalitāti? Personīgi man tas vairāk atgādina rupju spļāvienu sejā, pret kuru aicinu savus kolēģus protestēt, kādā brīdī vienkārši pārtraucot darbu skolā līdz brīdim, kamēr visiem skolotājiem tiks atgrieztas atpakaļ iepriekšējās algas. Starp citu, man ir sava versija, kāpēc algas samazināja tieši skolotājiem. Atbilde slēpjas faktā, ka 95% skolotāju, kas strādā Latvijas skolās, ir sievietes, kurām daudzām ir ģimenes un vīri, kas atbalsta finansiāli. Attiecīgi viņas šajā situācijā varbūt pačīkstēs, pačīkstēs, taču uz skolu iet tik un tā turpinās. Tajā pašā laikā man kā vīrietim, esot skolotājam, šobrīd izdzīvot Latvijā ir praktiski neiespējami. Tieši tādēļ aicinu visus skolotājus uz protestu. Ja tagad atkal tiktu sarīkots tāds pats grautiņš, kāds Vecrīgā notika 13. janvārī, es tajā piedalītos. Un domāju, ka manam piemēram sekotu daudzi skolotāji, » domā Uldis.