Greizsirdis līdz nemaņai spīdzina "Rammstein" fani

Slavenās vācu rokgrupas «Rammstein» solists Tils Lindemans pat iedomāties nespēj, ka vienā no Rīgas koka namiem necilvēcīgās mokās gandrīz nomira kāda viņa fane.

Sievieti viņas draugs greizsirdībā pret Lindemanu un nepatikā pret vācieša mūziku mēģināja nonāvēt, spīdzinot ar elektrošoku, kā arī lejot rīklē etiķa esenci un veļas balinātāju.

Pārdevēja un agrāk tiesāts divu bērnu tēvs

Cietušajai Tatjanai Rjabinovai ir 35 gadi. Līdz šim viņa nav bijusi precējusies, pēdējos gados dzīvojusi no namsaimniekiem īrētos dzīvokļos Latgales priekšpilsētā. Līdz dienai, kad tika nomocīta gandrīz līdz nāvei, strādājusi Rīgas Centrāltirgū par apģērbu pārdevēju. »VZ« ar sievieti tikās Rīgas apgabaltiesā, kur uz apsūdzēto sola sēdās viņas bijušais draugs, 36 gadus vecais Laimonis Kalvāns. Viņš trīs reizes tiesāts par zādzībām un huligānismu, taču tas bijis sen. Portālā draugiem.lv viņš par sevi teicis, ka ir mūrnieks un «cilvēks kā cilvēks». Tepat ir arī plaša galerija ar viņa mazo dēliņu fotogrāfijām. Tatjana zināja teikt, ka viņam ir divi dēli, taču tēvs ar tiem jau ilgāku laiku nav ticies: «Puikas dzīvo ar māti, bet kur un kā, nezinu, mēs par to nerunājām, mēs nerunājām par mūsu iepriekšējām dzīvēm.»

Tatjana un Laimonis iepazinušies, kad sieviete pārcēlusies uz citu dzīvesvietu un kaimiņiene Laimoni viņai piespēlējusi kā palīgu mantu pārvešanai. Tā kā Laimonis neizskatījies nedz pēc maniaka, nedz slepkavas, skaidrā bijis visnotaļ mierīgs un nosvērts un pratis arī vīriešu darbus, Tatjanai nav bijis iebildumu, ka viņš nāk ciemos, un abi uzsāka kopdzīvi. «Viņš gan vairāk dzīvoja uz mana rēķina, taču kopumā viss bija kartībā,» teic Tatjana.

Tracina mūzika un izsauktā policija

Pērn 12. februārī Laimonis un Tatjana bija sievietes dzīvoklī Matīsa ielā. Taņa zināja, ka alkohols uz Laimoni iedarbojas negatīvi – viņš kļūst ļoti agresīvs, tomēr piekrita ar vīrieti iedzert. Puslitra brendija pudele visai ātri beigusies, un Tatjana aizgājusi uz veikalu pēc vēl vienas. Tovakar abi risinājuši attiecību jautājumus, jo Taņa bija uzzinājusi, ka Laimonis viņu krāpj ar savu priekšnieci. Tatjana uzstāja, lai vīrietis iet prom no dzīvokļa, taču viņš paziņojis, ka paliks līdz rītam un tad dosies uz darbu. Tatjana piedraudējusi izsaukt policiju.

Sievietes izsauktā policijas ekipāža ātri novērtējusi situāciju un, neko neuzsākusi, aizbrauca. «Laimonis ļoti labi prot pārliecināt, viņš arī policistiem sastāstīja, ka esmu nepieskaitāma, un viņi noticēja,» stāstīja Tatjana. Pēc policijas aizbraukšanas Kalvāns stipri saniknojies par to, ka Tatjana centusies viņu nodot policijai, vēl viņu tracināja mūzika, kuru draudzene klausījās, proti, grupa «Rammstein». «Laimonis teica, ka tādi kā es nedrīkst dzīvot, jo klausos tādu mūziku. Daudz esmu lasījusi internetā «Rammstein» dziesmu tekstu tulkojumus, tur nekā slikta nav. Laimonim patīk grupas «Komisārs» un «Laskovij maj», viņš gribēja, lai es arī viņus klausos, bet tas nav mans. Laimonis bija greizsirdīgs uz «Rammstein» solistu Lindemanu, jo man patīk tāda veida vīrieši – viņa āriene, lielais augums, balss,» par saviem elkiem stāsta Tatjana.

Strāva un esence tomēr nenogalina

«Rammstein» fanei tā bija moku pilna nakts. Kā tiesā stāstīja apsūdzētais, viņš Tatjanai vispirms atņēmis dzīvokļa atslēgas, aizslēdzis durvis un ar dūri iesitis sievietei pa vēderu. Tad Kalvāns izrāvis galda lampas vadu, piegājis pie sievietes, iebāzis kailos vadu galus viņai mutē un iespraudis otrā galā esošo kontaktdakšu rozetē. Sieviete no vairākkārtējiem strāvas triecieniem zaudējusi samaņu. Vēlāk mediķi viņai konstatēja mēles un apakšlūpas apdegumus.

Par laimi Tatjanai, šādu spīdzināšanu nav izturējusi elektroinstalācija un izsisti drošinātāji. Uzbrucējs gan salabojis bojājumu un, atgriezies istabā, sācis sievieti nežēlīgi sist, ņemot talkā pat stāvlampas metāla statīvu. Ar to viņam nepietika, un Laimonis nolēmis sievieti noindēt – draudzenei pārmaiņus lieta rīklē etiķa esence, veļas balinātājs, mazgāšanas līdzekļi un pa virsu tam likts norīt baterijas.

Noguris no pretestību neizradošās sievietes mocīšanas, Kalvāns viņu sasējis ar veļas auklu un vadu tā, lai pie mazākās kustības upuris pats sevi nožņaugtu. Pēc tam viņš aizgājis gulēt, bet Tatjanai naktī izdevies izkļūt no valgiem. No rīta, it kā nekas nebūtu noticis, Laimonis pēc Tatjanas lūguma atnesis padzerties ūdeni un palīdzējis aiziet līdz tualetei, bet pēc tam pats aizbraucis uz darbu. Ātro palīdzību un policiju izsauca Tatjanas kaimiņiene un draudzene Jana, kas atrada gandrīz līdz nāvei nomocīto upuri.

Runas defekts un sāpes traucē arvien

Pēc baisās nakts Tatjana kādu laiku pavadīja reanimācijā, pēc tam ārstējās stacionārajā nodaļā. Viņai pārsists mugurkauls, bija neskaitāmas hematomas, mutes gļotādas apdegumi no strāvas un kuņģa bojājumi no ķīmiskajam vielām. «Visi ārsti brīnījās, kā man pēc šīm mokām izdevās palikt dzīvai, laikam jau kāds augšā man neļāva nomirt,» ar asarām acīs sacīja cietusī. Vairāk nekā mēnesi Tatjana runājusi ar grūtībām, neviens neesot varējis saprast, ko viņa saka. Lai gan pagājis gandrīz gads, arī tagad sieviete brīžos, kad uztraucas vai runā ātrāk, rausta valodu. Tatjana pieklibo ar kreiso kāju, arī tās ir sišanas sekas. «Ēst un dzert varu tikai vēsu pārtiku, jo, tiklīdz mutē ir kaut kas siltāks, ciešu milzīgas sāpes. Uz visa ķermeņa ir hematomas, tādi kā bumbuļi, uz vēdera pat dūres lielumā, kas ir gan vizuāli neglīti, gan arī sāpīgi,» stāstīja cietusī.

Ilgstošās slimošanas dēļ sieviete zaudējusi arī darbu. Tā kā Tatjanai nav bijis ienākumu, viņa nespēja samaksāt arī par dzīvokli, uzkrājies parāds, un nācies izvākties. «Dzīvoju pie pazīstamiem cilvēkiem, kas neatteica pajumti. Tur ir arī drošāk, jo baidos, ka Laimonis, iznācis no cietuma, varētu man atriebties, viņš varētu man arī uzsūtīt kādu,» prātoja Tatjana. Nu jau kā laiku esot mitējušies baisie sapņi, bet vēl ilgi pēc iznākšanas no slimnīcas Taņa nav varējusi naktīs gulēt, jo visu laiku rādījies, ka sadists atkal un atkal viņu spīdzina.

Piespriež četru gadu cietumsodu

Apsūdzētais tiesā nenoliedza visas viņam inkriminētās darbības, lai gan apgalvoja, ka nav centies nogalināt. Uz prokurores jautājumu, ko viņš domājis, kad spīdzinājis cietušo ar strāvu, Laimonis atbildēja: «Ne par ko, es biju uz viņu vienkārši dusmīgs.» Savukārt uz tiesneses jautājumu: «Un ja viņa nomirtu?» apsūdzētais vien noteica: «Būtu slikti.»

Savā pēdējā vārdā apsūdzētai pateica tikai četrus teikumus: «Gribu visiem, tiesnesei un citiem klātesošajiem atvainoties, ka manas vainas dēļ viņiem bija jāatrodas šeit [tiesas zālē]. Atvainojos cietušajai par izdarīto. Lūgums sodu mīkstināt, cik iespējams. Nožēloju visu.» Prokurore lūdza Kalvānu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 13 gadiem, taču tiesa piemēroja vien četrus gadu ilgu cietumsodu.

Prokurore šo spriedumu solīja pārsūdzēt, savukārt Kalvāna advokāts norādīja, ka tiesājamais ar šādu spriedumu visticamāk būs apmierināts. Tas bija redzams arī Kalvāna sejā – viņš smaidīja. Cietusī uzskata, ka varmāka saņēmis pārāk mazu sodu, viņa arī netic bijušā drauga izteiktajai nožēlai: «Tāds cilvēks kā viņš nenožēlo neko. Viņš to visu teica, lai panāktu tiesas labvēlību un mīkstinātu savu sodu.»