Nevienam pat sapņos nerādījās, ka Melinda – vienmēr smaidīgā meitene no Vācijas – jūtas nomākta un vēlas aiziet no dzīves. Jau dzimtenē viņa ilgstoši mocījusies ar domu par pašnāvību, bet realizējusi to Latvijā.
Nāve zem vilciena riteņiem
16 gadus vecā Melinda no dzīves šķīrās, metoties zem vilciena riteņiem. Nelaime notika Tukuma novada Milzkalnē ap pulksten 19. Šajā vakara stundā Milzkalnes stacijā ir tumšs, vien dažas lampas izgaismo peronu līdzās stacijas nojumei, kurā nav pat biļešu kases. «Te ir ne tikai tumšs, kluss un mierīgs, bet arī diezgan baisi,» nodrebinās viens no vietējiem iedzīvotājiem Māris. «Tiesa, Milzkalnē sen nav noticis nekas briesmīgs, pie mums pat dzērāju nav. Neraugoties uz to, vietējie tomēr ir piesardzīgi un reti kurš, kas atbrauc ar vilcienu, mājās dodas kājām, parasti visiem pretī ir kāds ar auto.»
Stacija atrodas nomaļā vietā, tuvumā ir tikai pāris māju. Melinda par piemērotu vietu aiziešanai no dzīves izvēlējusies vietu apmēram 100 metru aiz perona beigām, kur viņu no nodoma nomirt nevarētu iztraucēt pat nejaušs garāmgājējs. Vietējo prātus nodarbina doma, kāpēc šī svešā meitene izvēlējusies aiziet no dzīves. «Šausmas! Kā meitene šitā varēja izdarīt? Runā, ka vilciens skaļi taurējis un svilpis, bet mašīnists neko nav varējis mainīt, vilciens meitenei nogriezis galvu… Jā, 16 gadu ir tāds vecums, kad meitenēm visādas domas galvā raisās, un tas jau parasti ir tas vecums, kad rodas pirmā mīlestība,» par iespējamo pašnāvības iemeslu prāto Skaidrītes kundze.
Zemes dzīvei neredzēja jēgu
Identificēt bojā gājušās personību policijas darbiniekiem nebija grūti, jo turpat tika atrasts jaunietes atstāts saraksts ar telefona numuriem, kurp zvanīt. Tāpēc jau pāris stundas pēc notikušā baiso ziņu saņēma arī apmaiņas programmas «Youth For Understanding» (YFU) jeb latviski «Jaunatne par saprašanos», kuras ietvaros Melinda atradās mūsu valstī, Latvijas pārstāvniecība.
Pusaudze atstājusi divas pirmsnāves vēstules. Viena no tām – pateicības vēstule – adresēta Melindas viesģimenei, bet otra – ļoti gara, filozofiska un eksistenciāla – jaunietes mammai Vācijā. Tajā lietišķi izklāstīts, ka jau daudzus gadus Melinda mocījusies ar eksistenciālām problēmām, ka viņas gars grib būt brīvs, tas ir iesprostots ķermenī. Viņa norāda, ka šai zemes dzīvei nav jēgas un nāve ir slikts, bet atbrīvojošs faktors. Jauniete arī pirms nāves sagatavojusi albumu ar fotogrāfijām no apmaiņas gada, ko nodot ģimenei Vācijā kā pierādījumu, ka viņai šeit klājies labi. Vēstulē tāpat teikts, ka pašnāvību jauniete gribējusi izdarīt jau iepriekš, bet to nav realizējusi mātes dēļ, kā arī domājusi, ka apmaiņas gads ārpus Vācijas domas no tā novērsīs.
Šīs vēstules teksts liek domāt, ka izdarīt pašnāvību meiteni nav motivējušas kādas problēmas Latvijā, viesģimenē vai pati gadu ilgā apmaiņas programma, norāda YFU pārstāvji. Jāpiebilst, ka pašlaik Latvijā apmaiņas programmas ietvaros uzturas 11 apmaiņas studentu no Vācijas.
Smaidīga un atvērta
Melinda Latvijā ieradās vasaras nogalē. Bija plānots, ka te viņa uzturēsies 11 mēnešus. Par viesģimeni tika izraudzīta viena no Talsos dzīvojošām ģimenēm, kur abi vecāki ir mediķi, bet par mācību vietu kļuva viena no četrām Talsu Valsts ģimnāzijas 10. klasēm. Skolas darbinieki nevēlējās runāt ar »VZ«, norādot, ka «aiz cieņas pret audžuģimeni» to varot darīt tikai direktore Inguna Raituma, kuru skolā neizdevās sastapt.
Skolasbiedri par Melindu teicās zinām maz, vien redzējuši, ka skolā tāda meitene ir, bet bija arī tādi, kas par vācu meiteni uzzinājuši tikai pēc traģiskā negadījuma – ģimnāzijā mācās gandrīz 400 skolēnu, un ne visi ir savstarpēji pazīstami. Klasesbiedrus notikušais ir šokējis un pārsteidzis, jo nekas vācietes uzvedībā nav vedinājis domāt, ka viņai prātā kas tik šausmīgs. «Tas viss liekas kā ļauns sapnis. Melinda bija gudra un jauka meitene, viņa tik ātri – burtiski nepilnos četros mēnešos – apguva latviešu valodu, ja bija nepieciešamība, sazinājāmies arī angliski,» stāsta kāda meitene.
Melinda skolā vienmēr ieradusies smaidīga, tiesa, kāds ievērojis, ka tieši brīžos, kad taujāts par viņas īsto ģimeni, meitene kļuvusi domīga un nav vēlējusies par to runāt. Melinda bijusi gaišs, smaidīgs un atvērts cilvēks, iespējams, tā bijusi maska, zem kuras slēpts depresīvais stāvoklis. «Viņa, lai arī pārāk daudz nerunāja, vienmēr piedalījās visās aktivitātēs, bija pozitīvi noskaņota un pat atraktīva meitene, mums pat prātā neienāca, ka viss varētu beigties tik briesmīgi,» šokēti ir klasesbiedri. Bērni nekad nav vācu meiteni atstūmuši un allaž aicinājuši līdzi uz pasākumiem, ballītēm.
Viesģimene pieņēmusi kā pašu bērnu
Visi, kas pazīst ģimeni, kurā uzturējās Melinda, raksturo to kā ļoti labu un pat prestižu. Tēvs Eduards Ošiņš ir Ventspils slimnīcas ginekoloģijas un dzemdību bloka vadītājs, sertificēts ginekologs un dzemdību speciālists, kurš savulaik stažējies klīnikās Francijā un Šveicē, bet māte Iveta Ošiņa ir anestezioloģe, savulaik strādājusi Talsu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Ģimenē ir trīs bērni, no kuriem vecākais studē vienā no Rīgas augstskolām, vidējā meita mācās 11. klasē un šogad jau minētās skolēnu apmaiņas programmas ietvaros ir Francijā, bet jaunākā meita mācās 5. klasē. Ar pašu ģimeni, kas dzīvo vienā no Talsu nomales daudzdzīvokļu namiem, »VZ« sastapties neizdevās. Kaimiņi zināja stāstīt, ka ģimene ļoti pārdzīvo notikušo un «staigā bēdu sagrauzti», jo vācu meiteni pieņēmuši kā savu bērnu. «Viņi ar bērniem ļoti strādā, visur brauc. Tur nav ko teikt, tajā ģimenē problēmām nevajadzētu būt. Un tēvs vispār ir dievīgs pret bērniem,» Ošiņus slavē viena no kaimiņienēm. «Nevaru iedomāties, ka tai ģimenē notiktu kas tāds, kā dēļ jātaisa pašnāvība. Noteikti ne, drīzāk meitenei pašai kaut kas bija un atšķirtība no īstajām mājām to visu tikai saasināja. Viņai tomēr bija tikai 16 gadu, tikai…»
Pagaidām paliek vien neatbildēts jautājums, kāpēc Melinda par pašnāvības vietu izvēlējās tieši Milzkalni un kā viņa tur – apmēram 60 kilometru no mājām Talsos – nokļuva.