Lai gan daži velosipēdisti no saviem uzticamajiem braucamrīkiem nešķiras pat ziemā, īstā riteņbraucēju sezona tomēr sākas tikai tagad. "VZ" piedāvā nelielu ieskatu dažu pedāļu minēju "virtuvē".
"Ja cilvēks patiešām nopietni aizraujas ar kādu hobiju, tad loģiski, ka viņš tiecas uz labāko inventāru. Es uzskatu, ka esmu šo riteni pelnījis," par savu pēdējo veloparka papildinājumu spriež bijušais biatlonists, nekustamo īpašumu uzņēmējs Arnis Gromovs. Viņa iegādātā "Specialized" modeļa cena ir virs 4000 latu, un tas ir pagaidām dārgākais velosipēds, ko iespējams iegādāties Latvijā.
Pametis profesionālo sportu, Gromovs 90. gadu sākumā nodarbojās, kā pats izsakās, ar labumu gūšanu. "Parādījās finansiālas iespējas, un visādi labumi arī tika gūti. Arī 110 kilogrami svara. Tomēr sporta balss iekšā nelika mieru. Skriet ir grūti, viegli dabūt sastiepumus un citas līdzīgas traumas, tāpēc pievērsos riteņbraukšanai," stāsta uzņēmējs.
Kad Igo Japiņš noorganizējis pirmo Vienības braucienu, tajā piedalīties nolēmis arī Gromovs. "Pirms tam vairāk par trīsdesmit kilometriem nebiju braucis, bet tur pēkšņi – sešdesmit. Domāju, ka neizturēšu, tomēr izturēju un nobraucu ātrāk nekā draugs. No tā es sapratu divas lietas – ja gribu, tad varu izturēt un varu vinnēt," – tā velobraucējs. Gromovs uzsācis nopietnus treniņus un pat ieguvis Latvijas čempiona titulu MTB klasē, tomēr nolēmis atteikties no sacensībām. Daļēji tas saistīts ar traumu, daļēji – ar motivācijas trūkumu. "Man sacensības nav atpūta, bet papildu stress. Jādomā, vai no rīta esi labi paēdis, vai neesi iepriekšējā dienā lieku glāzi vīna iedzēris, vai pirms starta varēsi turēt abas kājas uz pedāļiem un turēties pie karoga masta, vai riepās spiediens ir tāds, kā vajadzīgs. Stresa man pietiek arī darbā. Es sacensībās nevaru tā vienkārši braukāties, jo, kā saka mana māte, ja kaut ko dari, tad dari to labi," uzskata Gromovs.
Tas gan nenozīmē, ka ar riteni tiek braukts mazāk. Sākoties velosezonai, gandrīz katru rītu bez piecpadsmit minūtēm septiņos Gromovs kopā ar kaimiņu Mārtiņu Zemīti kāpj uz velosipēdiem, lai veiktu ikdienišķo rīta braucienu apkārt Ķīšezeram (aptuveni 60 kilometru). Pēc četrām treniņa dienām viena tiek veltīta atpūtai, savukārt sestdienās, svētdienās iekrīt pa garākam pārbraucienam. Vasarās uzņēmējs kopā ar dzīvesbiedri un draugiem brauc uz Nicu Francijā, kur velobraukšana, pateicoties labajiem ceļiem un klimatiskajiem apstākļiem, ir īsta bauda. "Man ir svarīgi, lai braukšana sagādātu prieku. Man vajadzīga saulīte, labs velosipēds, labs apģērbs. Pēc braukšanas var iedzert alu vai vīnu, jo jūti, ka esi to nopelnījis. Tas viss veicina laimes hormonu izstrādāšanos," stāsta veloentuziasts.
Viens sapnis gan viņam vēl palicis nepiepildīts. Iecerēts brauciens apkārt Latvijai, līdzi neņemot nedz naudu, nedz kādas mantas, izņemot mobilo tālruni. "Domāju, ka tas ir iespējams. Var nakšņot siena kaudzē vai pie paziņām. Var kādā lauku sētā palīdzēt savākt sienu un nopelnīt vakariņas. Pārāk daudzi šādā pasākumā gan nevar piedalīties, tomēr ceru, ka to izdosies realizēt," spriež Gromovs.