Pirms nedēļas "VZ" kādā Rīgas kafejnīcā nejauši sastapa dziedātāju Donu, kurš aptuveni pirms trim mēnešiem kopā ar draudzeni Lily devās «iekarot» Ameriku.
Rada pamatu baumām
Pēdējā informācija Latvijas medijos vēstīja, ka Dons (Artūrs Šingirejs) kopā ar draudzeni Lily (Linda Kalniņa) jau kopš augusta dzīvo Amerikas zvaigžņu pilsētā Losandželosā, kur plašākai publikai dziedātājs sevi ir pieteicis ar pseidonīmu Art Green. Tāpēc no daudzu mutēm izskanēja izbrīna pilnais jautājums: «Tu esi Latvijā?!» ieraugot ienākam Donu pa kafejnīcas «Kapteiņa Enriko pulkstenis» durvīm. «Atbraucu vakar (21. oktobrī – red.),» Dons izvairīgi teica »VZ«. Taujāts, cik ilgi plāno uzturēties Latvijā, puisis ieturēja mazu pauzi, pēc kuras filozofiski prātoja: «Zini, neko nevar zināt... Nu labi – es vienkārši negribu atklāt to, cik ilgi būšu šeit. Jo tajā brīdī, kad nosauc konkrētu datumu, tas... saproti, viss vēl var mainīties...»
Dziedātāja vairīšanās no savu gaitu Amerikā izklāsta tā arī neradīja skaidrību, ko viņš darījis plašajā iespēju zemē, vai grasās tajā atgriezties, vai arī Lily (viņa plānoja štatos sākt modeles karjeru) šobrīd ir Latvijā, un beigu galā – vai Dons tiešām bija Amerikā?
Plāno atgriezties štatos
»VZ« informācijas avoti mūziķu aprindās apliecināja, ka Dons nemelo, – viņš patiešām šos mēnešus uzturējies Amerikā un drīzumā atkal došoties pāri Atlantijas okeānam. «Nedomāju, ka viņi [Dons un Lily] mājup būtu pārveduši kādus veiksmes stāstus,» teica informācijas avots. Pēdējā laikā Dons esot «izvēdinājis galvu» savās dzimtajās mājās Brocēnos, šonedēļ soloties iebraukt ciemos pie saviem izdevējiem – kompānijas «Platforma Music» pārstāvjiem. Savukārt par Lily gaitām vispār nav nekādu ziņu, arī uz portālā «draugiem.lv» nosūtītajiem »VZ« jautājumiem viņa neatbildēja. «Neesmu kontaktējusies, bet ko gan ar viņu arī runāt – par matu krāsu vai?!» »VZ« retoriski vaicāja kāda dziedātāja.
Par to, ka Dons nav atgriezies uz ilgu palikšanu, liecina arī fakts, ka pēc trim nedēļām notiekošajā labdarības koncertā «No drauga draugam» viņš uzstāties neplāno. «Diemžēl tieši tajā laikā man būs mazliet jāizbrauc ārā no Latvijas,» atklāj dziedātājs. Tuvākajā laikā viņš neplānojot arī nekādus koncertus, lai gan, ja kādam esot interesanti piedāvājumi, puisis gatavs tos izskatīt: «Ar mani visu var sarunāt, turklāt pēdējā laikā esmu diezgan elastīgs.»
Nedzērājs un veģetārietis
Par saviem pirmajiem iespaidiem pēc atgriešanās dzimtenē Dons saka tā: «Pa lielām «šaibām» ņemot, ar latviešiem viss ir kārtībā. Labi, nav «piķa», un daudzi tādēļ šobrīd dodas prom no Latvijas. Nu, ideāli taču! Jo varbūt citā situācijā viņi tā arī nekad nesadūšotos nekur aizbraukt. Aizbraukšanā, manuprāt, slēpjas divas pozitīvas lietas: pirmkārt, ceļošana dod vairāk vai mazāk daudzdimensiālu redzējumu uz jebkuru dzīves situāciju un, otrkārt, esmu pārliecināts, ka liela daļa pēc kāda laika atgriezīsies. Un zini, kas notiks, kad atbrauks cilvēki, kuriem būs jauna informācija un zināšanas? Viņi dalīsies ar to, un Latvija atkal uzplauks!»
Jāatgādina, ka maijā Dons atgriezās no Indijas, kur pēc piedzīvojumu ekspedīcijas «1000 jūdzes Indijā» uzkavējās vēl mēnesi, lai Čenajā izietu klusēšanas meditācijas kursu – vipasanu. Dziedātājs bija zaudējis vairākus kilogramus svara, ilgu laiku pa Rīgas ielām pārvietojās Indijā iegādātā apģērbā un daudzus pārsteidza ar saviem apgarotajiem tekstiem par sevis atrašanu. Puisis, kas līdz tam bija dažādu muzikāli bohēmisku burziņu dvēsele, paziņoja par absolūtu atteikšanos no alkoholiskajiem dzērieniem, kļūstot par pārliecinātu veģetārieti.
«To, cik vērtīgas ir visas šobrīd notiekošās lietas, patiesībā nosakām mēs paši,» sarunā ar »VZ« turpināja filozofēt Dons. «Mēs varam sēdēt siltā kafejnīcā mīkstos ādas dīvānos un tikpat labi varam sēdēt arī ārā lietū uz asfalta – vietai nav nozīmes. Līdz brīdim, kad paši savai atrašanās vietai piešķiram kaut kādu svarīguma pakāpi. Ja mēs nepārtraukti runājam par to, ka krīze ir briesmīga, tad tieši par tādu tā mūsu pasaulē arī kļūst. Ir labs teiciens – mēs esam tur, kur mēs gribam atrasties. Es eju tur, kur jūtos komfortabli, vai arī mēģinu saprast – paga, paga, kāpēc es šobrīd izjūtu tik lielu diskomfortu?! Varbūt kaut kas nav kārtībā nevis attiecīgajā vietā vai cilvēkos, bet gan manī pašā?! Varbūt mazliet pamainīties vajag man pašam?! Latviešiem ir jātiek vaļā no tās sajūtas, ka mēs vienīgie esam tie izredzētie, ka citi nav tik sūri un grūti strādājuši, lai sasniegtu to, kur ir tagad.»