Šajā sezonā teātra skatītājiem būs iespēja vērtēt, ko ar Viljama Šekspīra lugu «Romeo un Džuljeta» spēj izdarīt Dailes teātra galvenais režisors Dž. Dž. Džilindžers. Pirmizrāde gan paredzēta tikai janvāra beigās, bet jau tagad zināms, ka Džuljetas lomā iejutīsies aktrises Ilze ĶuzuleSkrastiņa un Ieva Segliņa, bet Romeo tēls uzticēts aktieriem Kristapam Rasimam un Artūram Dīcim.
Ķuzule: to var spēlēt tikai reizi mūžā
Dailes teātra aktrise Ilze ĶuzuleSkrastiņa »VZ« atzīst, ka atšķirībā no daudzām citām mazām meitenēm bērnībā nav sapņojusi ne par aktrises karjeru, ne arī par to, ka varētu kļūt par Džuljetu. «Tas nebija mans lielais sapnis. Bērnībā gribēju kļūt par gaļas pārdevēju.» Katra jauna loma esot izaicinājums, un šī nav izņēmums. «Tas būs liels pārbaudījums. Džuljetas loma ir kaut kas īpašs, jo to var spēlēt tikai vienu reizi mūžā. Tā ir ikona. Tā ir klasika,» lomas nozīmīgumu apzinās aktrise. «Darbs pie izrādes vēl nav sācies, tāpēc nezinu, kāds būs režisora skatījums, taču nejūtu nekādas bažas šajā sakarā. Uzticos režisoram, turklāt ar Šekspīra darbiem uz skatuves jau ir darītas visneiedomājamākās lietas. Arī Latvijā. Ar interesi un lielu nepacietību gaidu, ko Džilis izdarīs ar šo darbu.»
Rasims ķers kaifu no Romeo
Dailes teātra aktieris Kristaps Rasims savā visai romantiskajā tēlā jūtas labi. «Nekad neesmu bļāvis, ka mana dzīve bez Romeo lomas nebūs piepildīta, bet tā ir forša sakritība, ka Džilis izvēlējās mani. Nezinu, kas viņam saslēdzās, bet esmu par to priecīgs. Man uz skatuves labāk patīk spēlēt skarbos tēlus, Romeo nepavisam tāds nav, tāpēc būs interesanti. Gribas atrast tajā visā jaunu sāli. Mēģināšu ķert kaifu no šī procesa,» sarunā ar »VZ« prāto Rasims. «Romeo ir jauns cilvēks, kuram deg asinis, kurš grib mīlēt. Es mīlēt sāku jau ļoti sen, tāpēc šis tēls man nav kaut kas pilnīgi svešs un nesaprotams. Lai gan labi saprotu, ka Romeo tēls nav viennozīmīgs. Daudzas aktrises grib spēlēt Džuljetas lomu, un ne viens vien aktieris grib kļūt par Romeo, taču daudzi pat nav izlasījuši šo darbu, vien noskatījušies kādu filmu. Kārtējo reizi lasot šo Šekspīra darbu, redzu, ka viņš atstājis diezgan plašu telpu arī aktieru pašizpausmei.»
Segliņa: būs grūtāk nekā ar Lolitu
2007. gada pavasarī, kad aktrise Ieva Segliņa bija 16 gadus veca, Dz. Dž. Džilindžers viņu izvēlējās Lolitas lomai. Viņas teātra pieredzē jau pirms tam bija lomas Dailes teātra izrādēs «Petras fon Kantas rūgtās asaras», «Spoka sonāte», kā arī dalība mūziklā «Īkstīte». «Teātri spēlēju jau no divpadsmit gadu vecuma. Džuljetas loma man noteikti būs grūtāka par Lolitu, jo to tolaik spēlēju kā bērns, no sirds, daudz nedomājot un bez nopietna priekšstata par aktiermeistarību, bet, gatavojot Džuljetas lomu, man aiz muguras ir četri studiju gadi un būs jāslēdz klāt arī prāts. Būs interesanti uzzināt, ko ir izdomājis Džilindžers. Kas to lai zina, kas viņam galvā darās. Skaidrs ir tikai tas, ka viņš ir atradis divas pilnīgi dažādas Džuljetas,» sarunā ar »VZ« prāto Segliņa. «Nospēlēt Džuljetu ir mans bērnības sapnis. Arī te, teātrī, par to zināja, tāpēc esmu ļoti priecīga par šo iespēju. Tiesa, reālajā dzīvē neesmu tāda, kādu parasti iedomājas Džuljetu – labsirdīga un tīra,» atzīst aktrise.
Dīcis pirmoreiz kopā ar Džili
Arī Artūram Dīcim romantika attiecībās nav sveša. «Romeo ļoti strauji iemīlas un domā, ka tas ir uz mūžu. Ātra iemīlēšanās ir pēkšņa un asa, piepeši daudz kas kļūst nesvarīgs, un tu kaut kam nezināmam sāc pakārtot gandrīz visu savu dzīvi. Arī man tā ir bijis, ir gadījies trāpīt tajā baigajā ātrumā, »VZ« atzīst Dīcis. Romeo lomu viņš uzskata kā atskaites punktu savā darbā. «Laika posms, kurā to var nospēlēt, ir ļoti īss, un, ja nepagūsti, tad viss. Trīsdesmit gadu vecumā spēlēt Romeo ir mazliet dīvaini, man šobrīd ir 26 gadi un ir pēdējais brīdis kaut ko tādu darīt. Jau tagad zinu, ka tā pilnīgi noteikti būs grūta loma. Jātiek galā ar dzejisko pantu un tajā visā jāatrod baigā dzīvība un īstums. Pašam ir skaidri jāsaprot, kas tas īsti ir. Neesmu ar Džilindžeru strādājis, tāpēc būs interesanti. Priecāšos, ja visi kopā «Romeo un Džuljetā» atradīsim kaut ko precīzāku un laikmeta garam atbilstošāku nekā līdz šim.