Maija Doveika Čīlē ilgojusies pēc "UgunsGrēka" kolēģiem

Aktrise Maija Doveika pēc divu mēnešu viesošanās Čīlē atgriezusies Latvijā un ļoti gaida to brīdi, kad arī mūsu zemē kļūs silti. Paspējusi sailgoties pēc saviem seriāla «UgunsGrēks» kolēģiem, izbaudījusi Čīles augļu bagātību un atzīst, ka ir Latvijas patriote.

Biļešu dārdzība koriģē plānus

Uz Čīli aktrise Maija Doveika devās kopā ar savu vīru Migelu Ernandesu Hiraldi un abu pusotru gadu veco dēliņu Pāvilu Andresu. Čīlē dzīvo vīra ģimene. «Protams, tur valda pilnīgi pretējs gadalaiks nekā pie mums – tur ir vasara. Tā gan iet uz beigām, bet latvietim nekas neliecina par vasaras beigām, jo joprojām ir ārkārtīgi karsts un sauss, lietus periods vēl nav sācies. Spriežot pēc lidmašīnas biļešu cenām, arī tūristi šobrīd vēl labprāt apmeklē šo zemi,» »VZ« stāsta aktrise. Sākotnēji viņa ar ģimeni uz Čīli bija plānojusi doties Ziemassvētku laikā, bet biļetes bijušas nesamērīgi dārgas, tāpēc ceļojums atlikts uz mazliet vēlāku laiku.

Augļu paradīzē

Īpašu prieku siltajā zemē Doveikai sagādājusi lielā augļu bagātība. «Augļu un dārzeņu tur šobrīd ir tik daudz! Tie varbūt neizskatās tik skaisti kā mūsu lielveikalos rodamie, taču garša ir nesalīdzināma. Turklāt tajā pasaules galā to visu var ēst tik, cik vien gribas. Man ļoti garšo avokado. Vēl es tur visās iespējamās formās meklēju marakuju – svaigā veidā, sulā, saldējumā, saldajos ēdienos. Arī kukurūza, kas tur ir krietni labāka nekā pie mums, man ļoti garšo. Protams, ārkārtīgi garšīgas ir arī jūras veltes.»

Ar kolēģiem kā ģimene

Pēc brīvdienu izbaudīšanas Doveikai atkal ir krietni jāpastrādā gan «Teātra observatorijā», gan seriālā «UgunsGrēks». Viņa jau paspējusi sailgoties pēc seriāla kolēģiem. «Rakstīju viņiem e-pastā, ka esmu sailgojusies. Viņi smējās, ka esmu traka, ja, būdama tādā vietā un baudīdama brīvdienas, vēl pēc kaut kā ilgojos. Ar tiem aktieriem, ar kuriem man sanāk biežāk filmēties kopā, ir izveidojušās jau pavisam skaistas un īpašas attiecības. Ar Ģirtu Ķesteri, Mariju Bērziņu, Ģirtu Liuziniku un, protams, manu Ieviņu – mazo Gabrielu. Visa «UgunsGrēka» komanda ir ārkārtīgi forša, un tajā ir kaut kas neticami ģimenisks. Pašiem sava pasaule, no kuras tā īsti nemaz negribas iet prom arī tajā mirklī, kad filmēšana beigusies. Tur nav neviena, kas būtu sadomājies, ka viņš nu gan ir izcils. Katrs dara labāko, ko var izdarīt, un bauda to. Labā gaisotne lielā mērā ir [režisores] Intas Gorodeckas nopelns, viņa māk radīt aprunāšanām, ķildām un dažādām negācijām nelabvēlīgu vidi. Viņa ir uzaudzējusi biezu ādu pret «publisko tualeti», jo nav noslēpums, ka nereti cilvēks vienkārši aiz paša mazvērtības vai mazsvarīguma pauž viedokli, kas var otra darbu nolīdzināt līdz ar zemi. Smalkajiem mākslas gardēžiem «UgunsGrēks», iespējams, nemaz nav domāts un nav sevi jāspiež to skatīties. Viss ir kārtībā. Ir daudz cilvēku, kam tas ir saprotams un nepieciešams. Katrai lietai sava vieta.»

Gaida pavasari

Doveika neslēpj, ka ir patriote un arī Latvijā viņai visa ir gana. Ir lietas, kas pie mums ir izteiksmīgākas par Čīlē rodamajām. «Tādu īstu ziemu, kādu var piedzīvot pie mums, viņi nav redzējuši. Daudzi čīlieši man ir stāstījuši, ka viņiem ļoti patīk Čīles dienvidu daļa, kas ir diezgan pavēsa un attāli līdzīga Latvijai – ezeri, meži.»

Aktrise priecājas par pavasara tuvošanos. «Šodien pat izskrēju ārā no mājas ar visai apšaubāmu daudzumu drēbju mugurā. Čīlē dažus mēnešus padzīvoju vasarā, un tagad ir diezgan grūti atkal būt ziemā, nu jau varētu arī pie mums sākties vasara vai vismaz kārtīgs pavasaris!» Aktrise gan smejas, ka vasaru vairāk gaida nevis paša gadalaika, bet siltuma dēļ. «Vēl neesmu izdomājusi, ko šajā vasarā darīšu, tāpēc vēl nezinu, vai to gaidu. Arī skolas laikā man patika, kad bija silts, bet pašu vasaru kā tādu īpaši negaidīju. Man patika iet skolā un ilgi nevarēju nosēdēt bezdarbībā. Gluži tāpat kā tagad.»