Guna Zariņa pārtop par blondīni, kas jūsmo par slavenībām

Jaunajā filmā «Seržanta Lapiņa atgriešanās» ir grūti nepamanīt atraktīvo blondīni Alisi, kura labi zina, ko vēlas no dzīves, un, iespējams, diezgan labi saprot arī, kā to dabūt. Viņas lomu filmā atveido Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa.

Atrast īsto vīrieti

Alises lomas atveidotāja aktrise Guna Zariņa ar savu filmas varoni esot atradušas kopsaucēju. «Viņa ir meitene, kas gribētu dzīvot tādu dzīvi, kādu dzīvo uz žurnālu vākiem redzamie cilvēki. Nē, nē, viņa diez vai gribētu dzīvot manu dzīvi! Es neesmu žurnālu vāku varone, neesmu arī uz jūsu žurnāla vāka, mana dzīve nav tik interesanta. Viņa grib dzīvot kārtīga cilvēka dzīvi ar labiem ienākumiem un dzīvi ņem nopietni, tā reāli. Viņa meklē sev aizmuguri, vīrieti, kas var palīdzēt. Un izskatās, ka veiksmīgi to arī ir atradusi, – policistu Didzi,» par savu varoni »VZ« stāsta Zariņa.

Filmā papildina zināšanas

Strādājot jaunajā filmā, aktrise pati sev atklājusi šo to jaunu. Zariņa daudz skatās kino, tādējādi diezgan daudz arī iemācoties, bet praktiskā pieredze tomēr dod citas zināšanas par filmēšanās procesu. «Filmējoties tādā režīmā, kādā mēs Latvijā filmējamies, ar katru jaunu filmu mācīšanās process virzās uz priekšu. Pirms divām vasarām, kad filmējām «Seržanta Lapiņa atgriešanos», es filmējos kādās četrās vai piecās filmās. Tieši pateicoties šai Gata Šmita filmai un arī darbam Jura Poškus filmā, man beidzot kļuva interesanti filmēties, jo man jau nav tādas baigās jūsmas par darbu kino. Tobrīd man kļuva interesants šis kino tapšanas process,» saka Zariņa.

Aizkustina pat pašu

Jaunā filma sola mūsdienu sabiedrības portretējumu, Zariņa gan mudina neaizmirst, ka filmā redzama nevis četru cilvēku ikdienas rutīna, bet dzīves trauksmainākās dienas. «Konkrētajā brīdī notikumi rit ekstrēmā ritmā, un arī es savā dzīvē šajos dzīves dažādajos viļņos dzīvoju. Filmā redzamās situācijas man ir atpazīstamas, tās ir atpazīstamas jebkuram. Katrā no tēliem ir kaut kas, kas liek man smaidīt. Filmējoties man radās aizkustinājums pašai pret sevi un pret viņiem,» neslēpj Zariņa.