Ar iespaidīgu atbalstītāju pulku šovā "Dziedošās ģimenes" izcēlušās Drozdoviču ģimenes atvases Ana un Katrīne: ar skaļām ovācijām un milzīgiem ziedu klēpjiem abas māsas klātienē uzmundrināja Latvijā vienīgais dvīņu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs, vokālais ansamblis "Dvīņi".
Dvīņi dvīnēm
Brīdī, kad LNT šovā «Dziedošās ģimenes» uz skatuves tika pieteikta Drozdoviču ģimene, skatītāju zāli pāršalca skaļas ovācijas – to vaininieki šoreiz bija vairāki savā starpā kā divas ūdens lāses līdzīgi bērnu pāri, kurus visus vienoja dalība Latvijā vienīgajā dvīņu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvā, vokālajā ansamblī «Dvīņi». «Braucienam uz «Dziedošo ģimeņu» šovu briedām ilgi, līdz beidzot izlēmām – šī būs tā svētdiena, kad visi kopā atbalstīsim dziedošās dvīņu māsas Anu un Katrīni, ar kurām draudzējāmies,» »VZ« atklāja ansambļa «Dvīņi» vadītāja un dvīņu brāļu Māra un Mārča mamma Ginta Āriņa.
Sapazinušies modes skatē
«Daudzi man jautājuši, vai Ana un Katrīne nav nākušas no mūsu «Dvīņu» ansambļa? Nē, nav, taču abas meitenes ir tik ļoti sirsnīgas un atsaucīgas, ka savus īkšķus mēs visi, protams, turam tieši par viņām,» pavēstīja «Dvīņu» ansambļa vadītāja. Ar dziedošajām dvīnēm viņu iepazīstinājuši pašas dēli, kas arī ir dvīņi. «Māris un Mārcis ar Anu un Katrīni iepazinās kādā modes skatē, kur visi kopā demonstrēja īpašu dvīņiem radītu drēbju kolekciju,» atklāja Āriņa.
Basketbols uzvar notis
Kā novēroja »VZ«, abi Āriņas dēli pēc Drozdoviču ģimenes uzstāšanās Anu un Katrīni sveica ar krāšņiem ziedu pušķiem un draudzīgām bučām uz vaigiem. «Zēniem dziedāšanā parasti uzrodas ļoti spēcīgs konkurents – sports. Arī mani dēli «Dvīņu» ansambļa rindas pirms kāda laika atstāja tieši šī iemesla dēļ – nu viņi abi aktīvi spēlē basketbolu komandā «Barons/Matejs/Rīdzene». Savukārt mūsu ansamblis savās rindās ar lielu prieku gaida atkal jaunus dziedātājus. Svarīgākais to atlases kritērijs ir, lai atnākušie cilvēciņi būtu dvīņi, vislabāk – tie, kas ir savā starpā līdzīgie. Dziedāšanas prasmes tiks vērtētas tikai pēc tam. No dvīņu ansambļa neviens nekad nav prasījis ārprātīgi augstvērtīgu dziedājumu, bet tieši šo vizuālo efektu, kura dēļ mūs uz dažādiem pasākumiem aicina biežāk nekā otru manis vadīto ansambli,» tā Āriņa.
