Aizvadītajā piektdienā daudzus nejaušus garāmgājējus pārsteidza skats, kas pavērās pie Latvijas Nacionālās operas, – milzīga gulta, kurā, tērpies pidžamā, laiski gulšņāja par pašmāju princi nodēvētais deju skolotājs Valdis Škutāns. Kopā ar puisi »VZ« izdevās lielajā gultā saskaitīt trīspadmit meitenes vienlaikus!
«Šā pasākuma mērķis bija pievērst uzmanību nevis man, bet gan milzīgajai «IKI» gultai un tās veļai – es tajā visā biju tikai modelis, kas šajos palagos smuki pagulšņāja,» »VZ« smaidot aklāja Valdis Škutāns. «Nenoliegšu, ka savā dzīvē esmu darījis gana daudz traku lietu, jo uzskat – katra dzīves piespēlētā avantūra ir jāizmanto! Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es parakstījos uz šo akciju, bija iespēja jau atkal paveikt ko tādu, kas līdz šim nebija darīts – siltā un saulainā dienā laiski atlaisties gultā, ģērbtam tikai pidžamā, pie mūsu pašu Baltā nama. Nu, es vienkārši tāds esmu – man ik pa laikam patīk sastrādāt kaut kādus pigorus! Kas attiecas uz garāmgājēju reakciju – dāmām interese bija, taču uzaicinājumam pievienoties man gultā atsaucās tikai pāris drosmīgākās. No otras puses, es šādu dāmu piesardzību ļoti labi saprotu – nu, kā tu tā, piektdienas pēcpusdienā pēkšņi pamanot pie operas smuki saklātu gultu, turklāt vēl ar tajā gulošu vīrieti, uzreiz kāpsi tajā iekšā,» saprotoši norāda Škutāns.
Uz »VZ« jautājumu, ko par Valda Škutāna publisku rāpšanos gultā kopā ar trīspadsmit meitenēm vienlaikus teiks viņa draudzene no Jaunzēlandes Eleonora van der Zvana, puisis nevilcinoties atbild: «Mēs regulāri sazvanāmies, taču šaubos, vai līdz viņai aizies ziņas par šo akciju. Tā kā pats šo fotografēšanos gultā kopā ar meitenēm uztveru kā darbu, nevis privātu izklaidi, es nedomāju, ka draudzene to varētu kaut kā pārprast.»
«Mums, latviešiem, tā mentalitāte ir tāda, kāda ir. Nu, neesam mēs diez ko karstasinīgi un uzaicinājumam – pievienojies, šeit ir jautri – atsaucamies nelabpārt,» cilvēku reakciju uz reklāmas akciju pie Latvijas Nacionālās operas komentē tās galvenais varonis Valdis Škutāns.
«Starp citu, īstās gultas izvēle vēl pavisam nesen bija ļoti aktuāls jautājums arī man pašam,» ļaujoties mazām trakulībām, »VZ« atklāj Valdis Škutāns. «Kad pirms pusgada ievācos savā jaunajā dzīvesvietā Ķīpsalā, es sapratu – man patīk lielas gultas. Manējā ir divus reiz divus metrus liela. Un vēl ļoti svarīgi ir tas, lai gultai būtu labs matracis. Man ir tāds, ko var lietot no abām pusēm – ziemā vienu, vasarā otru. Gultas karkasam, vismaz manās acīs, ir sekundāra nozīme.»
