Pērn savu desmitgadi atzīmējušais ikgadējais mūzikas festivāls «Jaunais vilnis» ir aizcirtis durvis sadarbībai ar Jūrmalu un, visticamāk, šogad notiks ārpus Latvijas teritorijas.
Patlaban notiekot sarunas par iespēju «Jauno vilni» pārcelt uz Rīgu, uz Doma laukumu. Viens no nesaskaņu iemesliem ar Jūrmalas domi ir visai banālais jautājums par Dzintaru koncertzāles tualešu sakārtošanu. »VZ« sarunā ar komponistu Raimondu Paulu centās noskaidrot arī citus iemeslus šādam organizatoru lēmumam.
– Kas īsti notiek ar «Jauno vilni», un kā vērtējat Igora Krutoja paziņojumu?
– Es jau zināju par šādu lēmumu, jo festivāla organizatoru un Jūrmalas domes attiecības šobrīd ir ļoti saasinātas. Es nezinu, vai ir vēl iespēja tur panākt vienošanos. «Jaunais vilnis» līdz šim bija tas, kam pilsētai jāpelna nauda – ar tūristiem, viesnīcām un biļetēm. Taču nevar tikai gribēt, pašiem nedodot neko pretī un neuzlabojot infrastruktūru.
– Tas ir aizvien vecais jautājums par tualetēm?
– Ziniet, ir jau arī daudz kas vēl. Taču ir jāsaprot, ka «Jaunais vilnis» ir starptautisks festivāls ar ļoti daudziem apmeklētājiem un ievērojamiem mūziķiem. Tas, ka [koncertzāles aizskatuvē] ir tikai viena nolaista tualete, nav normāli. Pilsētai vajadzētu domāt, kā attīstīties, lai piesaistītu tūristus un uzlabotu visu kopumā.
– Jūs kopā ar Igoru Krutoju skaitāties šā festivāla organizators. Vai viņš konsultējās ar jums pirms paziņojuma par festivāla aiziešanu no Jūrmalas?
– Es zināju par šādu paziņojumu un lēmumu. Man jau šķiet, ka pagaidām ir sacelta milzīga ažiotāža pirms laika. Taču, no otras puses, tas ir labi, ka beidzot tiek plaši runāts par problēmām Jūrmalā. Es jau festivālā vairāk esmu kā žūrijas loceklis, vērtēju jaunos dalībniekus. Principā šā festivāla saimnieki jau ir pavisam citi, tā ir televīzija un cilvēki, kas par visu to maksā. Cik es saprotu, šobrīd šīs attiecības ar Jūrmalas domi sevi ir izsmēlušas un atliek vien gaidīt divas nedēļas, kāds būs lēmums saistībā ar Rīgu.
– Pērn intervijā »VZ« stāstījāt, ka festivālu Latvijā notur vienīgi Jūrmalas aura.
– Jā, nenoliedzami. Jūrmalai ir šī aura un sava burvība. Tā aizvien ir bijušās Padomju Savienības iecienītākā kūrortpilsēta. To neviens nenoliedz, taču šis ir jautājums par attieksmi un naudu.
– Vai gadījumā, ja «Jaunais vilnis» nenotiks Rīgā un festivāls pametīs Latviju, jūs turpināsiet tajā darboties?
– Es jau skaidroju, ka esmu vairāk kā žūrijas loceklis. Man grūti tagad kaut ko prognozēt. Ir jāpagaida šīs divas nedēļas, un tad redzēsim, kas īsti būs.
– Jūrmala bez «Jaunā viļņa»?
– Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri visu laiku ir negatīvi noskaņoti pret šo pasākumu. Netrūkst cilvēku, kuri uzskata, ka Latvijai nemaz nevajag «Jauno vilni». Patiesībā man ir savā ziņā arī vienalga, ja arī «Jaunais vilnis”» vairs nebūs Latvijā un Jūrmalā. Vajadzēs izdomāt kaut ko jaunu. Jūrmala ir perspektīva pilsēta, un mums netrūkst pašiem savu labu mākslinieku. Taču pilsētas vadībai vienalga ir jāstrādā pie koncertzāles uzlabošanas.