Knapi norimis skandāls saistībā ar basketbolistu izslēgšanu no izlases, kā Latvijas nelielo sporta pasauli satricinājis jauns pārsteigums.
Par manipulēšanu ar spēļu rezultātiem nolūkā gūt peļņu ar totalizatoru palīdzību no virslīgas izslēgts futbola klubs «Dinaburg», un tā vadība diskvalificēta uz mūžu. Skaidrības šajā nepatīkamajā notikumā gan ir krietni mazāk nekā «tusētāju lietā».
Lietas būtība no pirmā skata ir vienkārša – UEFA nosūtījusi Latvijas Futbola federācijai (LFF) vēstuli, kurā vērš uzmanību uz to, ka divās no virslīgas spēlēm tās dalībnieki, iespējams, manipulējuši ar rezultātiem, un tas tiek pamatots ar daudzajām totalizatoru likmēm, kas liktas uz spēļu rezultātiem un bijušas veiksmīgas. Ņemot vērā to, ka «Dinaburg» jau agrāk sodīta par spēles rezultāta ietekmēšanu (izslēgta no Baltijas futbola līgas), LFF nolēma komandu diskvalificēt.
Futbola sabiedrībā runā, ka teikt: ««Dinaburga» šmaucas,» ir tāpat kā teikt: «Zāle ir zaļa,» līdz ar to vismaz kāds patiesības grauds tajā ir. No otras puses – pierādījumi no UEFA un LFF puses ir tik nepārliecinoši, ka diskvalifikācija uz to pamata neadekvāta šķiet pat tiem, kuri principā atbalsta kluba izslēgšanu no čempionāta. Sak, ja līdz šim pusei stadiona pirms «Dinaburg» spēlēm bija zināms rezultāts, vai tad tiešām nebija iespējams sadabūt nopietnākus pierādījumus?
Kā visos skandālos, aktuāls paliek jautājums, kam tas ir izdevīgi? Ideālā variantā – LFF, kas šādi attīra futbola pasauli no sārņiem. Tomēr ļaunas mēles melš pavisam ko citu – «Dinaburg» bija vienīgais nopietnais šķērslis, kas varētu liegt «Liepājas metalurgam» iegūt Latvijas čempiona titulu, un tieši tāpēc arī klubam nav ļauts pabeigt sezonu. Dīvaina šķiet arī LFF ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka taisnošanās, ka federācija nevēlas atstāt Daugavpili bez virslīgas futbola kluba, tāpēc patlaban tiekot risinātas sarunas ar miljonāru Igoru Mališkovu, kura pārziņā esošais klubs «Daugava» pārvācās līgu zemāk. Par ko ir sarunas – to Mežeckis neprecizē.
Iespējams, tāpat kā «tusētāju lietā», arī šajā skandālā patiesību uzzināsim tikai pēc laika. Pagaidām »VZ« piedāvā sīkāku tā hronoloģiju.
24. augustā Daugavpils «Dinaburg» tiekas ar Rīgas «Daugavu». Rezultātu 1:0 atklāj Artjoms Kuzņecovs. Vairāk vārtu gūts netika, lai gan 52. minūtē viesi izveidoja pirmo vārtu gūšanas izdevību pie «Dinaburg» vārtiem, un pēc Kristapa Priedēna sitiena savu meistarību nācās demonstrēt Vadimam Fjodorovam (attēlā). Analizējot šo spēli, UEFA atklāj, ka tieši uz šādu rezultātu liktas daudzas likmes Āzijas bukmeikeru kantoros.
10. septembrī «Dinaburg» savās mājās uzņem Rēzeknes «Blāzmu». Vienīgie vārti tiek gūti 31. minūtē. «Blāzma» trīs no pēdējām spēlēm aizvadījusi, zaudējot vairāk nekā trīs vārtus, tomēr likmes pirms mača un mača laikā bukmeikeru kantorī «SBObet» un «IBCbet», tāpat arī Āzijas bukmeikeru kantoros, tiek liktas tikai uz rezultātu 1:0. Tās izrādās veiksmīgas.
15. septembrī UEFA nosūta vēstuli LFF, vēršot uzmanību uz to, ka iepriekš pieminētajās divās spēlēs, iespējams, manipulēts ar rezultātiem. Vēstulei pievienota sīkāka spēļu analīze, kurā izsekots, kā krities un kāpis spēles koeficients bukmeikeru kantoros.
5. oktobrī LFF valdes sēdē «Dinaburg» izslēdz no LMT Virslīgas turnīra.
6. oktobrī «Dinaburg» pieprasa paskaidrojumus par savu izslēgšanu. To saņēmusi, komanda gandrīz pilnā sastāvā dodas uz Rīgu.
6. oktobrī LFF prezidents Guntis Indriksons devies spēlēt golfu uz Spāniju, bet LFF ieplāno preses konferenci, lai informētu par Latvijas izlases plāniem. Tomēr šīs konferences laikā tiek nolemts skart jautājumu arī par «Dinaburg», un uz to ierodas arī diskvalificētā komanda ar tās vadību – prezidentu Oļegu Gavrilovu un treneri Tamazu Pertiju – priekšgalā. Baidoties no incidenta, pie konferences durvīm tiek nolikti divi būdīgi apsargi. LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis nāk klajā ar paziņojumu un jau grasās doties prom, jo nevēlas «rīkot apaļo galdu», tomēr paliek un nepārliecinoši atbild uz Gavrilova un Pertijas jautājumiem. Netiek dotas atbildes, kurš un kādas summas licis uz šīm spēlēm, kā var noteikt, ka manipulēts ar rezultātu, ja reiz spēles uzvarētas. Preses konferenci LFF ģenerālsekretārs un menedžeris Vladimirs Žuks drošības labad tomēr atstāj apsardzes pavadībā.
Izziņa
* Bukmeikeru kantori Latvijas futbolam sāka pievērsties ap 2005. gadu, un jau tūlīt parādījās pirmās negodīgas rīcības pazīmes. LFF prezidents Guntis Indriksons nāca klajā ar paziņojumu, ka «diviem virslīgas klubiem bija divi piedāvājumi par summu, kas rakstāma ne mazāk kā ar četrām nullēm latu, zaudēt konkrētas virslīgas spēles ar konkrētiem rezultātiem». Viens no klubiem ir «Olimps», bet uzmanības centrā nonāk arī tiesnesis Romāns Lajuks, kurš dala jocīgus 11 metru soda sitienus.
* 2007. gada pavasarī sodu par iespējamo saikni ar totalizatoriem saņēma «Dinaburg» – toreiz klubs tika izslēgts no Baltijas līgas. Skandāls sākās pēc «Dinaburg» un igauņu kluba «Trans» spēles, kurā Daugavpils komanda zaudēja ar 0:2, spēli acīmredzami atdodot pašās tās beigās. Toreiz tika skaidrots, ka futbolisti spēles beigās vienkārši paguruši, jo bijuši paģiraini pēc vārtsarga jubilejas svinībām iepriekšējā dienā.
* Līdz šim lielākais totalizatoru skandāls saistās ar Turīnas klubu «Juventus», kas 2006. gadā tā dēļ zaudēja vietu A divīzijā, kur iepriekš bija čempioni. Reaģējot uz iesniegumiem, policija noklausījās sarunas starp vadošo klubu «Juventus», «Milan», «Fiorentina», «Lazio» un «Reggina» menedžeriem un tiesnešiem. Vēlāk sarunas tika arī publicētas presē.