"Jaunais vilnis" – vieta, kur nabagiem un latviešiem nav vietas
Festivāla "Jaunais vilnis" norises laikā Jūrmala sāk atgādināt Krievijas provinci, kur viss pakārtots organizatoru vēlmēm. Pasākumam ir daudz ēnas pušu, kas spilgti norāda uz tā rīkotāju attieksmi pret latvju publiku.
Nauda kā invaliditāte
Pie Dzintaru koncertzāles tuvāk esošās autostāvvietas ikdienā ir atvēlētas cilvēkiem ar invaliditāti, taču, sākoties "Jaunajam vilnim" šeit parādījās ceļa zīme "Tikai ar "Jaunais vilnis" atļaujām". Līdz ar to festivāla laikā placi pie Dzintaru koncertzāles, tostarp dažas atvēlētās stāvvietas, savu lepno spēkratu novietošanai izmantoja konkursam pietuvinātas personas un uzņēmēji. Teju visas nedēļas garumā pašvaldības policijai bija darba pilnas rokas, liekot soda kvītis 20 latu apmērā tiem, kuri savu automašīnu bija noparkojuši naudīgo cilvēku vietā. "Mēs bijām šokā par šādu pilsētas rīcību, jo arī mūsu cilvēki ratiņkrēslos apmeklē "Jauno vilni"," "VZ" atzina invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" pārstāvis Ivars Balodis. "Šīs stāvvietas nav invalīdu iegriba, bet nepieciešamība, lai cilvēks ratiņkrēslā varētu apmeklēt stratēģiski nozīmīgas ēkas, šajā gadījumā Dzintaru koncertzāli. Atbraucot uz "Jauno vilni", cilvēkam ratiņkrēslā saviem spēkiem nebija iespējams nokļūt līdz koncertam, jo visur drūzmējās mašīnas un uz ceļiem notika remontdarbi. Skumji, ka Jūrmalas pašvaldība deva atļauju invalīdu stāvvietas pārvērst VIP autostāvvietās. Plānojam savu sašutumu domei iesniegt rakstiski, lai atgādinātu, kādam mērķim īsti kalpo invalīdu autostāvvietas," norādīja Balodis.
Augsto papēžu meitenes
Festivāls "Jaunais vilnis" vēl pat nebija lāgā sācies, kad gar tā teritorijas nožogojumu sāka klīst meitenes augstpapēžu kurpēs. Padefilējušas gar sētu un pievērsušas festivāla ģenerāldirektora Aleksandra Rumjanceva uzmanību, skaistules prom devās ar smaidu uz lūpām un sarkanām caurlaidēm, kas atļauj brīvi pārvietoties pa visu festivāla teritoriju, rokās. Līdzīga situācija valdīja arī konkursa dienās, jo, pateicoties Rumjanceva labvēlībai, ne vienai vien garkājainajai daiļavai izdevās iegūt ieejas kartes uz konkursa ballītēm.
Letiņiem vieta pie tualetes
Lielākajai daļai latviešu žurnālistu "Jaunajā vilnī" nācās iztikt ar violetās krāsas akreditācijas kartēm, kas atļāva uzturēties pie koncertzāles ieejas un uz celiņa, kas ved uz tualeti. Līdz ar to, kas notiek uz skatuves, faktiski nebija iespēja fiksēt. Kad kāds no žurnālistiem par šo tēmu preses konferencē pasūdzējās festivāla ģenerāldirektoram Aleksandram Rumjancevam, viņš nosolījās rast risinājumu. To Rumjancevs rada, pametot ēku straujāk nekā parasti... Maestro Raimonds Pauls pašmāju žurnālistus pa ceļam uz Dzintaru koncertzāli centās mierināt ar dažādiem jokiem: "Neuztraucieties tik ļoti, uz tualeti taču visiem vajag iet, tur arī visus varēs sabildēt!"
Kā novēroja "VZ", ar minēto nejēdzību nācās saskarties arī šarmantajai Maijai Silovai, kas LNT veidoja "Jaunā viļņa" dienasgrāmatas. Brīdī, kad lidostā "Rīga" ielidoja komponista Igora Krutoja lidmašīna, mediju pārstāvjiem no Krievijas bija iespēja kopā ar organizatoriem sēsties autobusā un iemūžināt brīdi, kā Krutojs kāpj ārā no sava lidaparāta. Pārējiem (tas ir, latviešu medijiem) nācās gaidīt komponista parādīšanos pie lidostas VIP vārtiem. Neraugoties uz LNT līdzdarbošanos "viļņa" raidīšanā, arī Silovai un LNT operatoram nācās palikt pie minētajiem vārtiņiem.
Sabiedrības krējums par "cēneri"
Izrādās, "Jauno vilni" varēja doties skatīties pa lēto – iegādājoties biļeti, kas paredzēta stāvēšanai kājās, par desmit latiem. Šādu variantu par gana prestižu uztvēra virkne mūsu tā saucamā sabiedrības krējuma pārstāvju. Uzņēmēji, sabiedrības lauvenes un citi "zvēri" katru dienu visā krāšņumā bija manāmi apmeklējam festivālu "Jaunais vilnis", taču pārsvarā šo desmit latu biļešu īpašnieki bija manāmi nevis sēžam un baudām koncertu zāles pirmajās rindās vai VIP ložā, bet klaiņojam pa festivāla teritoriju vai glīti iekārtojušies pie kādas no ārpusē esošo bufešu stendiem. Tiesa, sabiedrības krējuma pārstāvji nesteidzās atzīt, ka uz koncertu ieradušies "pa lēto", bet sūdzējās, ka koncerts ir garlaicīgs, savukārt pie kafejnīcām vienkārši varot satikt paziņas un nobaudīt ko ēdamu vai dzeramu.