Kopā ar dēliem Robertu un Kristoferu aizvadītajā nedēļā Latvijā ieradās Rīgas «Dinamo» kapteiņa Sanda Ozoliņa sieva Sandra. Sarunā ar »VZ« viņa stāsta par dzīvi Amerikā un atklāj, ka Sanda izvēle spēlēt Latvijā ģimenei bijis liels šoks.
Uz 20. oktobra «Dinamo» mājas spēli «Arēnā Rīga» atbalstīt ģimenes galvu Sandra Ozoliņa bija ieradusies ar vecāko dēlu Robertu. «Esam atbraukuši uz divām nedēļām, līdz 1. novembrim. Uz laiku, kamēr bērniem skolā ir brīvlaiks. Ielidojām pirms divām dienām un pirmo mājas spēli neredzējām. Vēl tagad nespējam piemēroties laika zonai un uz spēli jaunāko dēlu nekādi nevarējām pamodināt. Tā tomēr ir deviņu stundu starpība. Tagad no rīta ejam gulēt, bet pa nakti pildām mājasdarbus,» smejas Sandra.
Pati gan viņa izskatījās mundra, par spīti tam, ka laika apstākļi mītnes zemē un Latvijā ir stipri atšķirīgi. «Klimats Denverā ir ļoti smags. Vasarā ir ļoti silts, bet ziemā vienu dienu var būt plus 20, bet nākamajā – mīnuss 10 vai 20 grādu un vēl liels sniegs. It kā saulainākais štats ASV,» – tā Ozoliņa. Par dzīvi «iespēju zemē» viņa nesūdzas, lai gan tā vairs nav tāda kā pirms Sanda līguma noslēgšanas ar «Dinamo». Piemēram, pirms Ozoliņš pārvācies uz Latviju, ģimenes iecienīta izklaide bijusi slēpošana. «Slēpojām, bērni brauca ar sniega dēļiem. Trase ir aptuveni stundas brauciena attālumā no mājām. Kas attiecas uz atpūtu – visu darījām kopā. Ceļojām, izklaidējāmies. Tagad, kad viņš dzīvo atsevišķi no mums, ar to ir grūtāk,» salīdzina Sandra.
Sazinās katru dienu
Kādas sajūtas Ozoliņai ir, atgriežoties Latvijā? «Grūti pateikt. It kā atgriežos mājās, bet jau zinu, ka braukt atpakaļ būs vientuļi. Nav vīra. Vientulības sajūta, braucot atpakaļ, ir šausmīga. Grūti dzīvot atsevišķi. Ļoti grūti. Mēģinu ielikt smadzenēs, ka jādara tas, kas jādara. Bērniem jāiet uz skolu, un vīram jāstrādā. Mēģinām atbraukt, kad varam,» pauž Sandra.
Kad Sandis piekritis piedāvājumam spēlēt Latvijā, ģimenei tas bijis diezgan liels šoks un arī diskusijas nav izpalikušas.
Visu rakstu lasiet 23. oktobra Vakara Ziņās