Pazīstamais aktieris Rūdolfs Plēpis savu 61. dzimšanas dienu nosvinējis Kālšteinas kalna virsotnē Vācijas dienvidaustrumos, pie Austrijas robežas, kur iekārtots Hitlera «tējas namiņš».
Pirmoreiz kalnos
Septembra vidū nedēļu garā ceļojumā uz Austriju − cauri Polijai, Čehijai un Vācijai − aktieri Rūdolfu Plēpi un komponistu Valdi Zilveri uzaicināja Sauszemes transportlīdzekļu zvērināto ekspertu Latvijas nacionālā asociācija un tās valdes priekšsēdētājs Jānis Diskačs. «Mēs ar šo asociāciju draudzējamies jau divus gadus, un šogad, svinot savu desmito dzimšanas dienu, viņi mūs uzaicināja līdzi ceļojumā,» »VZ« priecīgs stāsta Plēpis. «Tā sagadījās, ka tieši manā dzimšanas dienā bijām Hitlera mītnē – «Ērgļa ligzdā», kas atrodas 1834 metrus virs jūras līmeņa. Neko jau tur nesvinējām – kāpelējām pa kalniem, skatījāmies un brīnījāmies par skaistajiem skatiem. Nekad iepriekš nebiju bijis kalnos,» stāsta aktieris, piebilstot, ka līdz šim nebija braucis arī cauri Polijai, Čehijai, Vācijai. «Tur augšā, protams, bija arī bavāriešu krogs, bet tur negājām – varat iedomāties, kādas tur cenas!» saka Plēpis un nebeidz brīnīties par vēsturisko ēku, uz kuru ved «cauri klintīm izurbies ātrgaitas lifts». «Esmu ļoti pateicīgs cilvēkiem, kuri mums ar Valdi noorganizēja šo ceļojumu. Kurš vēl man ko tādu varētu uzdāvināt! Tas bija mans šāgada skaistākais piedzīvojums!»
Latvijā tomēr labāk
Aktieris priecājas, ka joprojām klausītāju pieprasīta ir kopā ar Valdi Zilveri izveidotā dziesmu programma ar mūziku no izrādes «Sapņu spēles jeb Dvēseles kumēdiņi», un vispār – viņam esot tik daudz ko darīt! Plēpja režijā Latvijas Radio tikko ierakstīts Jāņa Poruka romāns «Rīga» – šo darbu aktieris ilgi bija lolojis. Nu viņš kopā ar jaunāko meitu Viktoriju strādā pie Ziemassvētku koncerta programmas, ko plāno izrādīt Latvijas kultūras namos. «Viktorija ar vīru izbraukāja puspasauli, cerēdami uz sakārtotāku dzīvi, bet nu ir atpakaļ – laikam nebija mierā ar to pasauli,» spriež Plēpis, paužot neizpratni, kā cilvēki, kuri perfekti pārvalda valodas un kuriem ir profesijas, nevar atrast kārtīgu darbu. «Man jau nav profesijas – es esmu aktierītis. Padziedu, padziedu un kāpju nost no skatuves,» nedaudz koķetē aktieris.
Jēzus Kristus lomā
Plēpis uz skatuves redzams režisora Jāņa Logina pavasarī iestudētajā izrādē «Mistērija par debesīm un elli» – tā tapusi pēc Vasulas Raidenas grāmatas «Patiesā dzīve Dievā», kopā ar Plēpi (Jēzus Kristus lomā!) tajā spēlē arī Dailes teātra aktrise Indra Briķe. «Tāda netipiska izrāde, visiem varbūt arī nav pieņemama, jo Kristīgā baznīca noliedz Vasulas Raidenas apgalvojumu patiesību. Tāpēc to rādām tur, kur cilvēki ir gatavi to redzēt,» stāsta aktieris. Ik pa laikam esot kāds piedāvājums spēlēt, taču viņš visiem atsakot. «Pirmkārt tāpēc, ka visi no manis gaida estrādes variantu. Nē, nē, nē, mīļie – es neesmu estrādes variants! Nekad mūžā nevienam neesmu iztapis, neesmu atteicies no tā, kas es esmu! Otrkārt, kad ieeju teātrī un ieraugu savus kolēģus – kādi viņi pārguruši, depresīvi, saprotu, ka man to nevajag. Un, treškārt, man ir grūti – es nevienu režisoru nevaru salīdzināt ar Ādolfu Šapiro. Strādājot ar Šapiro, es sapratu, kāpēc to daru. Es negribu iztapt režisoriem, kuri nez vai paši zina, ko grib...» saka Plēpis. «Man svarīgi redzēt, ka ir talants. Noskatījos izrādi «Ziedonis un Visums» un gavilēju par Kasparu Znotiņu. Gavilēju par Uldi Anži, kad noskatījos, kā viņš spēlēja «Ādama stāstā». Tas ir talants! Un, kad tu redzi kaut ko tik labu, paliek mierīgi ap sirdi – ka arī šodien teātrī ir kaut kas ļoti labs.»
