Gada smalko aprindu neveiksminieki Latvijā

Šis gads sabiedrības tā dēvētajā resnajā galā izvērtās diezgan pārsteidzošs. Kā izrādās, ne viens vien miljonārs, kas labprāt grozās smalkos pasākumos, vēl treknajos gados iebraucis pamatīgos parādos – tik tālu, ka zem izsoles āmura jāliek personīgais īpašums.

Arī politikā daža laba iecerētā atgriešanās balta zirga mugurā izrādījās visai slikts biznesa plāns.

Maksātnespējīgie miljonāri

Liels pārsteigums šogad bija latviešu «ēdināšanas karaļa» Gunāra Ķirsona maksātnespējas pieteikums. Daži nepārdomāti biznesa lēmumi, daži neizdevušies darījumi, un uzņēmējs vairs nespēj pildīt saistības ar banku. Protams, var jau teikt, ka maksātnespēja ir viltīgs gājiens, lai «restrukturizētu» un «sakārtotu» savu impēriju, tomēr loģika saka priekšā – uzņēmējs, kuram lietas iet labi, maksātnespēju nepiesaka. Vai Ķirsonam izdosies nostādīt uz kājām savu impēriju vai arī izrādīsies, ka milzim kāda kāja ir no māla, rādīs laiks. Pagaidām kotletes «Lido» restorānos ir tikpat treknas kā agrāk, un tas liecina, ka vismaz uz klientu rēķina āda glābta netiek.

Citādi ir ar citu bagātnieci, «mersedesu pavēlnieci» Benitu Sadausku. Kaut arī nedz uzņēmēja, nedz viņas firma «Domenikss» nav pieteikusi maksātnespēju, miljonāre pametusi Latvijas simts bagātāko cilvēku sarakstu. Par to, ka lietas neiet labi, liecina arī protestējošie klienti, kas šogad pat saspringa uz vienu protesta akciju, paužot, ka «Mercedes» autorizētajā servisā darbā pieņemti tādi āmurgalvas, kas pat auto spuldzīti neprot nomainīt. Acīmredzot cīņai par izdzīvošanu visi līdzekļi labi.

Un, ja nu sākām runāt par dāmām, nevar nepieminēt arī kosmētikas veikalu un skaistumsalonu ķēdes īpašnieci – Ievu Plaudi-Rēlingeri, kura pašlaik nespēj pienācīgi izpildīt saistības par nedaudz virs septiņiem miljoniem latu un kuras maksātnespēja jau pasludināta. Lai arī ļaunas mēles melš, ka visi aktīvi sen nobēdzināti un pasakas, ka miljonāre iztiek ar 600 latiem mēnesī, var stāstīt bērnudārzniekiem, nevis «Parex» juristiem, skaidrs, ka ar biznesu tomēr kaut kas īsti lāgā neiet.

Tāpat kā Plaudei, bez cimdiem «Parex» ķērusies klāt arī miljonāres Irēnas Pulkinenas un viņas vīra Oskara Barševska īpašumu apķīlāšanai, lai nodrošinātu savas prasības pret pārim piederošo nekustamo īpašumu firmu. Un nu jau reāli šķiet, ka Pulkinena, kuras bizness balstījās uz patlaban nerentablo nekustamo īpašumu jomu, varētu būt spiesta šķirties arī no sava lepnuma – mājas Mežaparkā, Bergenas ielā, tāpat kā uzņēmējam Guntim Indriksonam vismaz oficiāli bija jāšķiras no sava lolojuma – futbola kluba «Skonto», kas, lai arī nenonāca zem izsoles āmura, tomēr formāli mainīja saimnieku no Indriksona uz Bislanu Abdulmuslimovu, kam par futbolu esot maza interese.

Tiesas, izmeklēšanas, kriminālprocesi

Kriminālziņas allaž piesaista ļaužu interesi, jo vairāk, ja tajās parādās sabiedrībā zināmi uzvārdi. Ar interesi cilvēki sekoja kādreizējās TV raidījuma vadītājas «Mājokļa jautājums» vadītājas Baibas Zvaigznītes skandālam, kas pavasarī izcēlās Vecrīgā. Toreiz Zvaigznītei un viņas vīram izcēlās konflikts ar kādu ģimeni, kā rezultātā vīrs pretiniekiem iepūtis sejā piparu gāzi. Ne mazāk saistošs kašķis nesen izcēlās arī bijušajam iekšlietu ministram Mārim Gulbim un bulvārpreses fotogrāfam Kasparam Ūdrim, kas no eksministra puses nosaukts par kretīnu un pederastu, komplektā ar solījumu sadot pa purnu.

Ierasts, ka lietas ar sabiedrībā zināmu cilvēku iesaisti tiesībsargājošās iestādes izmeklē rūpīgāk un ātrāk, lai arī ne vienmēr. Joprojām nav atrasts advokāts Ainārs Platacis, kas pazuda pavasarī, pametot savu auto uz ceļa. Lai arī versijas pavīdēja dažādas, skaidrības par advokāta pazušanas iemesliem nav, kaut arī policija vēl rudenī pauda, ka izmeklēšana «virzīsies uz priekšu ātrāk».

Par naktskluba «Penthouse» izdemolēšanu un draudiem paša dzīvībai šoruden sūdzējies jau pieminētais uzņēmējs Oskars Barševskis. Šeit nu jāsaka, ka skaidrības lietā nav un ir pietiekami daudz faktu, kas runā par sliktu pašam Barševskim. Pagaidām nav izslēgta nedz versija, ka aiz kluba izdemolēšanas stāv tā otrs īpašnieks, nedz versija, ka to izdarījis pats Barševskis, lai sariebtu savam biznesa partnerim.

Ja runa būtu par datorspēlēm, varētu teikt, ka jaunā līmenī iegājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas šogad par iespējamo korupciju nebaidījās aizturēt «Latvenergo» šefu Kārli Miķelsonu. Nu jau kādu laiku par šo lietu nekas nav dzirdams, lai gan iesākumā tika piesolīts azartisks turpinājums, iespējams, pat ar ķeršanos pie pašām augstākajām aprindām. Starp citu, lietojot datorspēļu terminoloģiju, nākamajā līmenī tiesībsargi iegājuši, pirms vēl pabeigts iepriekšējais, proti, joprojām nav notiesātas kukuļošanā vainotās bijušās Rīgas domes amatpersonas Vilnis Štrams un Pēteris Strancis, turklāt, pēc pēdējām ziņām, tā vien šķiet, ka vismaz Stranča gadījumā pierādījumi ir diezgan baltiem diegiem šūti.

Savukārt par izklaidi šogad parūpējās liecinieki tā sauktajā Lemberga prāvā. Kaut vai miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kam, šķiet, vēlreiz jāiet skolā, lai iemācītos kārtīgi bastot. Ja negribi iet uz matemātiku, tad nevar sēdēt uz skolas kāpnēm ar alus pudeli rokā, ja negribi iet uz tiesas sēdi, tad nevar paziņot, ka esi Austrālijā, tajā pašā laikā grozoties astoņtūkstoš skatītāju priekšā Rīgas «Dinamo» spēles laikā...

Politikā gan jauni, gan veci vēži

Šis bija vēlēšanu gads ar visām no tā izrietošajām sekām. Pirmkārt, kārtējo reizi tika apgāzta teorija, ka vienā upē iekāpt nav iespējams. Jā, labi – tika izbalsotas dažas vecas Saeimas «mēbeles», taču, notraušot putekļus, no bēniņiem tika nonestas dažas jau piemirstās, tostarp Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Lai arī viņu apvienībā ieguldīto līdzekļu atdevi var uzskatīt par nelielu, galvenais tomēr tika panākts un svarīgākie «vēži» Saeimā tika. Varbūt Šleseram palīdzēja «baisais noslēpums», kas skar viņa tēvu, un ļāva citādi skarbajam politiķim izspiest asaru TV kameru priekšā. Tāpat ļaudis lielu uzticības mandātu sniedza it kā jaunam politiskam spēkam «Vienotībai», kas savā būtībā tāda kompilācija no dažādiem iepriekš zināmiem politiskiem spēkiem vien sanāk, līdz ar to pat valdības vadītājs nav mainījies un mums ir tas pats premjerlācītis, kas tik cītīgi pilda un paraksta katru no Briseles puses atpūstu aizdevēju skrejlapu.

Kas attiecas uz jaunām sejām Saeimā, jāmin, ka sēdētāju rindās iekļuvis ne viens vien naudīgais, piemēram, Daugavpils uzņēmējs Rihards Eigims, taču netrūkst arī tādu, kuri, šķiet, labāk jau nu būtu darījuši ko citu. Kārlim Seržantam, iespējams, labāk būtu ar visu sirdi turpināt nodoties TV diktora amatam, dziedātāja Reinika mamma varētu turpināt kopt kultūru Dobelē, savukārt Guntim Ulmanim tīri labi sanāktu sēdēt mājās.

Kas attiecas uz skandāliem, šķiet, deputāti vēl tā īsti nav iejutušies, un tikai «rusofils» Valērijs Kravcovs laiku pa laikam parūpējas par jautrākiem brīžiem ar savām valodas pērlēm. Arī viņa pretstats ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis parūpējas par svaigu vēsmu ne tikai ar savām Eiropas standartiem neatbilstošajām ūsām, bet arī visā visumā piekrītot, ka krievus dakterēt nav nekādas vajadzības, bet labāk viņiem atņemt pilsonību un patriekt no Latvijas. Bet visā visumā, politikā pagaidām valda apbrīnojams miers. Ak, jā! Vēl ieskrējies nav Jānis Ādamsons, kas nevarēja ierasties uz Saeimas pirmo sēdi, jo bija «saslimis»...