Kristovska ūsas – lepnums vai kauns?

Ieņemot ārlietu ministra krēslu Ģirtam Valdim Kristovskim, pirmie jautājumi, kas parādījās virtuālajā vidē, bija ne jau tas, kādas būs turpmākās Latvijas nostādnes starptautiskajā arēnā vai attiecību risināšana ar Krieviju, bet gan – piedien vai nepiedien ārlietu ministram nēsāt ūsas. Izrādās, vienisprātis par to nav pat politiskās etiķetes eksperti.

Autoritatīvu režīmu simbols

Pirmo dzirksteli Ģirta Valda Kristovska ūsu jautājumam piešķīla Andra Šķēles bijušais runasvīrs Romāns Meļņiks kādā sociālajā tīklā, starp citu, ieminoties: «Viskomiskākais, ka Kristovskim, kļūstot par ārlietu ministru, būs jānoskuj ūsas. Nerakstīts likums Eiropā. Ūsas ir autoritāru režīmu simbols.» Šīs rindas pārtvēra izklaides portāli, kas nonāca pie secinājuma, ka Kristovskis, visticamāk, tā arī paliks ūsains, jo ļoti vēlas līdzināties savam bijušajam šķēpmešanas trenerim Mārim Grīvam, kuram tālajos 70. gados, kā tas piedien īstam vecim, ūsas sniedzās no deguna līdz auss ļipiņai.

Eiropai nepieņemami

«Etiķetei ir savi noteikumi. Amatpersonai Eiropā, valdības pārstāvim un ārlietu ministram bārda un ūsas nav pieņemamas,» noteic Starptautiskā diplomātisko attiecību centra lietišķās etiķetes un protokola lektore, etiķetes konsultante un vairāku etiķetes grāmatu autore Aija Strautmane. «Tas, ka ūsas ir autoritāru režīmu simbols, protams, ir muļķības. Tā ir etiķete, ko ievēro, turklāt ne tikai Eiropā, bet arī ASV. Būtībā ūsas un bārda ir pieļaujamas, ja cilvēkam ir rēta vai kāds cits sejas defekts, ko prasās apslēpt. Lai gan pie mūsdienu plastiskās ķirurģijas iespējām defektus var viegli novērst un augstas valsts amatpersonas gluži nav tie cilvēki, kuri pārtiek tikai no putras un ko tādu nevarētu atļauties. Bārda vispār nozīmē, ka aiz tās slēpjas negodīgs cilvēks, kuram sirdsapziņa nav gluži tīra. Uz ūsām tas gan tik strikti netiek attiecināts, tomēr arī ūsas neiederas etiķetes noteikumos, un tam visam ir pamats. Etiķete nosaka kādas krāsas apģērbu vilkt un kā izskatīties, lai veicinātu sapratni. Ja cilvēks ir ģērbies džinsos un džemperī, mēs taču ar viņu runājam citādi nekā, ja viņš ir tērpies uzvalkā. Viss ietekmē saskarsmi, un mūsdienu etiķete nav vienkārši izdomāta lieta. Visam ir savs pamatojums, lai arī Latvijā ir dažādi brīnumi – bārdaini un ūsaini premjeri, ministri ādas uzvalciņos un citi dīvaiņi, kas ievērojami atšķiras no Eiropā pieņemtiem standartiem,» ir pārliecināta Strautmane.

Gaumes jautājums

Diametrāli pretējās domās ir etiķetes speciāliste, Vašingtonas protokola skolas absolvente Irma Kalniņa. «Kad man uzdod šādu jautājumu, esmu pārsteigta. Dzīvojam demokrātiskā valstī, mums nav reliģisku apsvērumu, kas ierobežotu izskatu, nedzīvojam totalitārā valstī, kur nosaka, kā jāizskatās. Ūsām ar etiķeti nav nekādas saistības. Tas ir gaumes jautājums, un etiķete to nekādi neierobežo. Par ūsām nekas nav teikts, un es uzskatu, ka šajā jautājumā jābūt liberālai pieejai,» pauda Kalniņa.

Jāpiebilst, ka Eiropas amatpersonu vidū sejas apmatojums tiešām nav izplatīts. Iespējams, ka Kristovska jautājums nav tik traģisks, ja reiz ūsas nēsāt, būdama amatpersona, savulaik atļāvās arī Helēna Demakova, taču ir viela pārdomām. Ne vienmēr tas, kas patīk sievai (kas allažiņ rūpējusies par vīra publisko tēlu), būs patīkams ārvalstu diplomātiem, un būtu ļoti skumji nieka spalvu kumšķa dēļ likt uz spēles, teiksim, kādu svarīgu sarunu rezultātu.

NOSKŪT VAI IZĶEMMĒT?

Etiķetes eksperti nav vienisprātis, vai ārlietu ministram ūsas piedien vai arī tās būtu uz ātrāko jāskuj nost.