Ik pa brīdim gan drukātajos medijos, gan interneta vietnēs parādās kāds pētījums, kurā mēģināts noskaidrot, cik par uzstāšanos prasa pašmāju mākslinieki.
Patiesībā nevienu no šiem pētījumiem nevar ņemt nopietni, jo honorāru apjoms tiek rūpīgi glabāts noslēpumā, taču viens ir skaidrs: ja kāds saka, ka viņa pasākumā piedalīsies, piemēram, Laima Vaikule, vērts ņemt vērā šā solītāja maka biezumu – tikai retajam tas ir pa kabatai.
20 000 latu par vakaru
Pēc neoficiālas informācijas, lielākie honorāri Latvijā ir grupai «Prāta vētra» un Laimai Vaikulei – ap 20 000 latu par uzstāšanos. Aiz viņiem varētu ierindot Intaru Busuli ar pavadošo grupu (ap 2500 latu) un, kā par brīnumu, arī Gustavo (pēc portāla pietiek.com versijas – sākot no 2000 latiem, pēc laikraksta «Diena» versijas – no 3000 latiem uz augšu, pēc »VZ« rīcībā esošās informācijas – ap 1000–1500 latu). Labi pelna arī Linda Leen un Jānis Stībelis (ap 2000 latu), vēl dažu mūziķu honorāri rakstāmi ar četriem cipariem («Labvēlīgais tips», «Sweetwaterz», Igo, «Cosmos»), bet pārējie ir lētāki. Par vakara vadīšanu profesionāli aktieri prasa 400–500 latu. Diemžēl šīs ziņas ir aptuvenas, jo ne menedžeri, ne paši mākslinieki precīzu informāciju neatklāj, turklāt honorāru apjoms atkarīgs no daudz un dažādiem faktoriem.
No «biezeņiem» slauc «biezāk»
Ir liela atšķirība, vai tiek piedāvāts uzstāties kādā «biezā» korporatīvā pasākumā vai lauku klubiņā, pasākums plānots darbadienā, brīvdienās vai svētkos, – tas viss nosaka honorāru apjomu, »VZ« anonīmi stāstīja daži no aptaujātajiem mūziķiem vai to menedžeriem. Koncertu rīkotājiem parasti tiek prasīts, cik tālu jābrauc, kas apskaņos, kādā sastāvā jāuzstājas (varbūt pietiek ar tā saukto «mīnus viens» fonogrammu), vai cenā iekļauta arī ēdināšana un cienasts utt., u.tjpr., daudzos honorāru veidojošos faktorus tikpat anonīmi »VZ« uzskaitīja koncertu organizatori. Pēdējiem jārēķinās arī ar to, ka, uzrunājot mākslinieku pa tiešo, cena varētu būt zemāka nekā tajos gadījumos, ja uzstāšanās tiek sarunāta ar menedžeri vai kādu trešo personu. Pašā lētākajā variantā, piemēram, Normundu Rutuli, uz stundu ilgu uzstāšanos varot sarunāt par 200 latiem: atbrauc, uzliek CD ar savu mūziku, nodzied un aizbrauc. «Reiz Gvido Linga viens pats uzstājās pat par 150 latiem, taču tad viņš pat mikrofonu neieslēdza!» smējās koncerta rīkotājs. Parastu ballīti var noorganizēt par kādiem 250 («Otra puse» tikai divu cilvēku sastāvā) vai 300 latiem («Apvedceļš» un citi), taču galvenais – vai mūziķis brauc ar pavadošo sastāvu vai arī dzied tikai fonogrammas pavadībā. Saprotams, ka «Prāta vētru», Laimu Vaikuli vai Jāni Stībeli uz šāda veida «haltūrām» nepierunāsi.
Naudas apjoms – miglā tīts
Pagaidām apjomīgākais radošo profesiju pārstāvju honorāru pētījums bijis jau minētajā portālā pietiek.com, taču daudzi skaitļi liek šaubīties par šo materiālu no faktoloģiskā viedokļa. Piemēram, Aisha un «Jumprava» prasot 900, Lauris Reiniks – tikai 600 (varbūt kā vakara vadītājs?), bet Ozolu varot nolīgt par 200–350 latiem, kas pamatīgi disonē ar kolēģa Gustavo gadījumā piesauktajiem skaitļiem. Uz šā fona jo neizprotamākas šķiet Chilli (380–600 lati), Fēliksa Ķiģeļa (700 lati), Johnny Salamander un Meldras (no 750 latiem) gadījumos piesauktās summas – vai kāds šos mūziķus vispār vēl atceras? Kaspars Zlidnis un «Gain Fast» prasot 500–700 latus (ja nu vienīgi komplektā ar ielu vingrošanu...), savukārt Uldis Marhilēvičs – «2000–3000 latus, atkarībā no sastāva». Nez vai Marhila «sastāvs» bijis domāts simfoniskais orķestris? 1500 latus prasot arī pavārs Mārtiņš Sirmais. Pats pavārs Mārtiņš Sirmais, kurš negaidīti kļuvis par vienu no dārgākajiem valstī, par to bija visai pārsteigts. «Neesmu vadījis nevienu vakaru. Esmu pavārs un tajā visā nelienu. Nezinu, kā kāds ir izdomājis tieši 1500 latus lielu honorāru. Vienmēr saku, ka man vajag vai nu miljonu, vai «Porsche».» Līdz ar to rodas aizdomas, ka šādus pētījumus par honorāru apjomiem var veikt jebkurš un jebkad: paskaties debesīs un izzīd no pirksta, precīzas summas tāpat neviens nezina...
