Bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai problēmas sagādā ne tikai konsultācijas pašvaldību darbības efektivitātes jautājumos: reizē ar grāmatu «Va(i)ras virtuve» gaismā nācis fakts, ka arī valsts valodas zināšanas prezidentei, iespējams, nav diez cik spīdošas.
Nespētu pat murgos?
Par eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra Imanta Freiberga «VVF Consulting» Liepājas pašvaldībai sniegtajiem padomiem jau 2008. gadā sākts kriminālprocess, jo uzņēmuma veikums pat ar grūtībām nav saucams par profesionālu un izsmeļošu pašvaldības darbības efektivitātes vērtējumu un dokumentā tā arī nav sniegti vērā ņemami ieteikumi.
Grāmatas «Va(i)ras virtuve» pielikumā publiskotajos «vēja sakopšanas» padomos, par kuriem Liepājas domei nācies šķirties no vairāk nekā 16 000 latu, pārsteidz ne tikai ziņojuma saturs, bet arī valoda. Tekstā pieļautas gramatiskas, literāras un stila kļūdas pat ļoti elementāros teikumos. Lūgti novērtēt teksta kvalitāti, filologi lielākoties no konkrētiem komentāriem izvairījās, neticīgi norādot, ka iesniegtais, visticamāk, bijis melnraksta variants, jo «tik virspusīgu, muļķīgu un nepareizu tekstu Vīķe-Freiberga pati nevarētu uzrakstīt par murgos».
Valodnieki dusmojas
Ja ekonomisti no eksprezidentes atbildību par izšķiesto naudu pieprasa tiesas ceļā, tad valodnieki var vien klusi dusmoties. «Man tobrīd bija kauns, jo iespaids par VFF bija veidojies ne tikai kā par prezidenti, bet arī kā par filoloģi, zinātnieci un folkloristi. Pirmā doma, kas saistījās ar prezidentes vārdu, bija latviešu tautas dainas un grāmata «Dzintara kalnā». Tas teksts, kas tika iesniegts Liepājas domei, negāja kopā ar prezidentes kā folkloras pētnieces un Amerikas latviešu kopienas stiprinātājas tēlu. Kļūdas bija pabriesmīgas. Tajā bija gan pieturzīmju, gan garumzīmju un stila kļūdas, arī ieteikumi bija apšaubāmi, piemēram, ieteikums sakopt Liepājas vēju tik tiešām bija izcili muļķīgs. Teksts atstāja ļoti virspusēju iespaidu,» »VZ« atzīst Rīgas 25. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Štāla, kura 2008. gadā ar teksta oriģinālu saskārās kā «Neatkarīgās Rīta Avīzes» korektore.
Kurš rakstīja, kurš laboja?
Kāds filologs, kurš vēlējās palikt anonīms (nav jau joka lieta kritizēt pašu VVF...), sarunā ar »VZ« izteicās īsi: «Tas, ka uz tā dokumenta ir Vīķes-Freibergas vārds, uzsit asinis, jo publiski viņa radījusi pavisam citu tēlu.»
Eksprezidente 1993. gadā izdevusi grāmatu «Dzintara kalnā» – apcerējumus par latviešu folkloru, arī sabiedrībā viņa vienmēr mērķtiecīgi veidojusi latviskas prezidentes tēlu, kas izcili orientējas latviešu tradīcijās un folklorā. «Nedomāju, ka viņa pati to [Liepājas domei iesniegto dokumentu] ir rakstījusi. Iespējams, viņa nebija tekstu pārlasījusi, jo viņas grāmatā «Dzintara kalnā» nav tik virspusīgu, muļķīgu un nepareizu tekstu,» uzskata Štāla. Jautāta, vai pareiza valoda šādos projektos tiešām ir tik mazsvarīga, speciāliste nosaka: «Korektora darbs tajā ir pielīdzināms nullei – nav domāts par korektora vai literārā redaktora piesaistīšanu. Viņu mērķis nav bijis skaisti un pareizi uzrakstīt padomus, bet vienkārši aizsūtīt ieteikumus un saņemt par tiem naudu.»
Acīmredzot eksprezidentes grāmatas tapšanā valodas speciālisti ir piedalījušies, bet par Liepājas domes 16 000 latiem korektora algošanu «VVF Consulting» uzņēmums nav spējis atļauties.
