Aizvadītajās nedēļās gana liela sabiedrības uzmanība tika pievērsta jaunajiem noteikumiem par dienesta auto izmantošanu personīgajām vajadzībām.
Atklājies, ka jautājums, kādos gadījumos jāmaksā nodoklis, ir tikpat neskaidrs, cik viegli apejams, bet to maksāt neviens nealkst. Turklāt atsevišķas amatpersonas turpina dienesta auto klaji izmantot personīgiem mērķiem.
Kamēr guļ, saņem algu
Viens no spilgtākajiem nekaunības piemēriem ir iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces rīcība. Kā novērojuši vietējie iedzīvotāji, ar viņas dienesta auto katru dienu uz skolu, kas atrodas Baložos, no Čiekurkalna tiek vadāti ministres bērni. Neatkarīgās policistu arodbiedrības pārstāvis Andrejs Melnalksnis novērojis, ka pati ministre nemaz nepūlas bērnus aizvadīt uz skolu un šis pienākums tiek uzticēts viņas šoferiem. «Viņa saka, ka bijusi mašīnā, taču es redzēju, ka viņas tur nebija,» tā Melnalksnis.
Šoferu ministrei pavisam ir četri, un viņi strādā pēc kārtas pa diennaktīm. Pēc Melnalkšņa domām, tā jau vien ir izšķērdība, jo būtībā šoferiem tiek maksāta alga, kamēr viņi guļ.
Par komfortu var vēl prasīt naudu
Kritiskus vārdus Melnalksnis velta arī amatpersonu vēlmei braucienu no mājām uz darbu noformēt kā dienesta darīšanas. Proti, ja pieņem, ka amatpersonas uz mājām brauc pēc darba laika un it kā joprojām pilda dienesta pienākumu, neviens nevarēs liegt pieprasīt kompensāciju par nostrādātajām virsstundām. Vienkāršāk izsakoties, amatpersonas varēs saņemt naudu par to, ka pēc darba ar komfortu nogādātas mājās. Turklāt ja pa ceļam notiek kāds negadījums, kurā amatpersona gūst traumu, tā varēs prasīt kompensāciju par savainojumu, kas gūts, pildot dienesta pienākumus, kamēr, piemēram, ja kāds trolejbusā piekaus valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kura, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, mājupceļam izvēlējusies šo transportlīdzekli, viņa nesaņems nenieka.
Miljoni vējā
Pēc Neatkarīgās policistu arodbiedrības aprēķiniem, dienesta automašīnām valsts gadā tērē 450–500 miljonus latu. «Zviedrijā amatpersonas labāk izvēlas pārvietoties ar personīgo auto vai taksometru, jo viņiem par katru braucienu jāaizpilda kaudze atskaišu. Ja Latvijā dienesta automašīnas atstātu tām valsts amatpersonām, kurām tās tiešām vajadzīgas, domājam, ka izdevumi nebūtu lielāki par 150 miljoniem latu,» saka Melnalksnis.