Viens no patiesi uzjautrinošākajiem pēdējā laika notikumiem politikā norisinājies Rīgas domē, kur pilsētas galva Nils Ušakovs ar vietnieku Aināru Šleseru lietoja samērā stiprus slāvu lamuvārdus.
Tomēr vēl lielāks cirks, turklāt arī slikti iestudēts, notika otrdien, 4. janvārī, kad domnieki pēc opozīcijas pieprasījuma un Ģirta Valda Kristovska iniciatīvas tika pulcināti uz ārkārtas sēdi, lai spriestu par Ušakova atbilstību amatam.
Uz domes sēdi Kristovskis ieradās laikus – aptuveni 15 minūtes pirms tās sākuma. Lai iekļūtu rātsnamā, viņš gan neizmantoja parādes ieeju, kur tobrīd bija pulcējušies koalīciju atbalstoši piketētāji, bet sētas durvis.
Jāatzīst, ka vismaz vizuāli Kristovskis sēdei bija sagatavojies labi: melns uzvalks, balts krekls – kā jau uz svētkiem. Tomēr pati sēde pat iztālēm neatgādināja puslīdz nopietnu mēģinājumu gāzt pilsētas galvu. Pirmo iespaidu sabojāja pats Kristovskis, mulsi nosakot, ka šajā sēdē nevarēs iztikt bez Ušakova atbalsta. Līdz ar to Rīgas mēram nācās palīdzēt organizēt sēdi, kurā bija runa par viņa gāšanu, lai gan darīja viņš to, pēc visa spriežot, labprāt – bez lamāšanās.
Sēde iesākās ar Kristovska runu, kurā viņš uzskaitīja visus šā sasaukuma domes grēkus. Pat lasot tekstu, Kristovskis pamanījās pārteikties un sastostīties, pieminot "padoto žākāšanu" un "vēlēšanu gaišotni", savukārt, kad teksts bija beidzies un nācās atbildēt uz jautājumiem, politiķis izskatījās pavisam bezpalīdzīgs, konkrētu atbilžu vietā lielākoties garā vārdu savirknējumā nepasakot neko. Par balsojuma rezultātu, protams, nešaubījās neviens, jo galu galā paši opozīcijas pārstāvji jau pirms sēdes atzina, ka uz reāliem panākumiem necer. Neatbildēts paliek jautājums, vai šis "trādirīdis" nebija lieks.