Neparastā vietā, Purvciemā, starp sērkociņkastītēm līdzīgām mājām neparastu iestādi atvēris uzņēmējs Gunārs Ķirsons.
Kūciņai līdzīgā paviljonā, kam dots nosaukums «Ķirsona māja», ievietojies gaļas veikals, kulinārija un ātrās ēdināšanas restorāns. «Rīgai jābūt skaistai ne tikai centrā, bet visur. Esam izdomājuši biznesu veidot ārpus centra,» skaidro uzņēmējs.
Iedvesmu smeļas makšķerējot
«Es diezgan daudz makšķerēju. Tur var relaksēties un domāt par jaunām idejām. Tādu kā šī,» atklāj uzņēmējs Gunārs Ķirsons, paskaidrojot, ka atvirzīšanās no pilsētas centra sākusies jau ar Krasta ielas «Lido» un citām ēstuvēm. «Tagad domājam visos mikrorajonos izveidot šādas mājiņas, lai cilvēkiem labi pavadīt laiku nav jābrauc uz centru. To var izdarīt arī pie savām mājām,» saka Ķirsons. «Lido» cilvēkus baro jau 25 gadus, un daudz esot domāts, kā to izdarīt labāk. «Cilvēki nereti jautājuši, kā var nopirkt mūsu produkciju. Tad nolēmām izveidot vietu, kur cilvēks reizē var paēst un arī iegādāties mūsu ražoto preci. Runa ir par kvalitatīvu preci. Nevis tādu, kas paredzēta izredzēto lokam, bet kvalitatīvu preci, kas paredzēta visiem. Šī ir vieta tautai. Var jau būt, ka tauta ir pieradusi, ka cīsiņus var nopirkt par diviem latiem kilogramā. Bet ja tā parēķina – gaļa maksā 1,80 latu kilogramā, bet ja izņem kaulus – 2,40. Pierēķinām cilvēku algas, visus nodokļus, garšvielas, un galu galā skaties, kā gribi, cīsiņi zem četriem latiem kilogramā nevar maksāt! Ja pērkam par diviem latiem kilogramā, nebūtu jābrīnās, ka pieaug sirds aritmijas slimību, vēža un citu slimnieku skaits. Savu produkciju es garantēju ar savu vārdu un nodrošinu kvalitāti,» skaidro Ķirsons.
Mācījies no kļūdām
Vēl pirms gadiem trim šķita, ka «pa burbuli» noies visa «Lido» impērija. Tiesā nonāca maksātnespējas pieteikumi, un šķita, ka uz bankrota sliekšņa ir ne vien uzņēmums, bet arī pats uzņēmējs. Tagad Ķirsons noliedz, ka būtu biji tik slikti – viņš vienkārši ieguvis atelpu no kredītsaistībām, lai iegūtu laiku nodibināt jaunus biznesus un labot pieļautās kļūdas. «Bieži vien prese un tie, kuri vēlas, lai kādam iet slikti, uzraksta, neiedziļinoties lietas būtībā. Protams, nebija viegli un, protams, tika pielaistas kļūdas tad, kad spiedām gāzi grīdā. Taču no kļūdām mācās. Kā skolā, kad pirmo reizi dabū divnieku, pēc tam samācies, cel roku un dabū desmitnieku. Viss ir labojams, ja gribi! Ja negribi – vari arī nemācīties un novelt vainu uz citiem,» pauž Ķirsons.
