Prognozes piepildījās, un šovā «Koru kari 3» svētdien uzvaras laurus plūca Rēzeknes Zaļo pakalnu koris ar šlāgerdziedātāju Normundu Zušu priekšgalā.
Pēc uzvaras svinībām »VZ« aicināja viņu uz nelielu sarunu: izrādās, sākumā mūziķis baidījies no daudzajām šova zvaigznēm, kas tikušas viņa korī, taču nu katru no kora dalībniekiem varot saukt par draugu.
– Esi ticis pie galvenās balvas, atpazīstamības un labiem draugiem – ko vēl esi ieguvis no dalības šovā?
– Noteikti – pieredzi. Un pats galvenais – savu kori.
– Runājot par pirmajiem mēģinājumiem, kādas izjūtas bija toreiz? Ticēji, ka tiksi tik tālu un uzvarēsi?
– Vienmēr jau cerība visiem ir, tomēr, ņemot vērā to, ka nebiju pazīstams visai Latvijai, izredzes uzvarēt nebija lielas. Man prieks būtu bijis, ja mēs kaut līdz šova vidum būtu noturējušies. Tomēr mēs uzvarējām!
– Atceries – šovam sākoties, par Rēzeknes kori tika runāts, ka tieši šeit ir visvairāk zvaigžņu, kas ir redzētas citos televīzijas šovos. Vai tev pašam nebija uztraukums, kā būs ar sadarbību?
– Nu, varbūt bažas bija par to, ka pazīstami cilvēki jeb lielākas vai mazākas zvaigznītes var būt ar saviem untumiem. Bija doma, ka ar viņiem strādāt varētu būt grūtāk, jo katram jau ir sava individuālā pieeja un viņš pats ir izdomājis, kā sevi vēlas pasniegt uz skatuves. Man bija uztraukums par to, vai mēs varēsim atrast kopīgu valodu un nesāksies kaut kādas iekšējās cīņas. Sākoties pirmajiem mēģinājumiem bija skaidrs, ka bažām nav pamata: mēs, viss koris, esam viens vesels jeb saliedēta un vienota komanda!
– Par ko bija vislielākais uztraukums, šovam sākoties?
– Par nezināmo un to, kas īsti gaida. Jo pirmo reizi mēs bijām uz tik lielas skatuves, kur svarīgas, protams, ir gaismas. Tas viss bija nezināms un kaut kas jauns, bija jādomā, kas būs tālāk. Tas bija gan izaicinājums, gan bailes vienlaikus.
– Ko tu uzskati par pašu grūtāko, piedaloties šajā šovā?
– Visu ieguldīto darbu šo nedēļu laikā. Tas bija nopietns darbs – katru dienu no septiņiem rītā līdz divpadsmitiem naktī. Un reizēm vēl ilgāk. Mēs tiešām ļoti strādājām pie savām dziesmām šajā šovā.
– Mēģinājumu laikā droši vien atgadījās kādi kuriozi?
– Tagad grūti atminēties kādu vienu epizodi, jo katrā mēģinājumā bija kāds pozitīvs notikums, kam sekoja pusstundu gara vispārējā smieklu lēkme. Korī visi vienmēr bija ļoti pozitīvi noskaņoti, emocionāli. Visbiežāk nebūtisks sīkums bija lielākās jautrības iemesls.
– Kas šajā šovā bija pats vieglākais?
– Visvieglākais bija finālā nodziedāt trīs dziesmas. Darīt to ar prieku un no sirds.
– Vai ir doma darboties tālāk kopā ar Rēzeknes kori?
– Jā, noteikti! Mēs jau otrdien sākam mēģinājumus un gatavojamies koncertam. Mēs turpināsim mēģināt, strādāsim un noteikti dziedāsim kopā arī turpmāk.
– Vai startēsiet arī pasaules koru olimpiādē, kas norisināsies nākamgad Rīgā? Varbūt šovu koru kategorijā?
– Mēs vēl to nopietni apsvērsim. Es gan domāju, jā. Mums ir šāda iespēja dota, kāpēc nepamēģināt un nestartēt?! Taču tas vēl jāizvērtē.