Skandālam pa pēdām - asiņainā Valentīna diena Pistoriusa villā

Nelaimes gadījums vai slepkavība ar iepriekšēju nodomu? Oskara Pistoriusa liecības ir pretrunā ar prokuratūras rīcībā esošajiem «aukstasinīgajiem un cietsirdīgajiem faktiem»: paralimpisko spēļu zvaigzne Dienvidāfrikas sprinteris aukstasinīgi nošāvis draudzeni Rīvu Stīnkempu, ar kuru draudzējies divus mēnešus.

Ir pielikts punkts stāstam par Pistoriusa varonību – tā ir bijusi tikai viena šā cilvēka sejas puse. Bet kāda tad ir otra?

Slepkavības iemesls – greizsirdība

Ir kāds fotoattēls, kas līdz liktenīgajai 14. februāra naktij uzskatāmi atspoguļoja Oskara Pistoriusa imidžu: Dienvidāfrikas sportists, ģērbies sporta apģērbā, redzams vieglatlētikas hallē kopā ar piecus gadus veco Eliju Meju Čelisu, kurai pēc smagas slimības amputētas rokas un kājas. Meitenītei, tāpat kā Pistoriusam, ir protēzes, ar kurām viņa mēģina spert pirmos solīšus. Apbrīnas pilna un smaidošu, laimīgu sejiņu viņa noraugās sportistā. Fotogrāfiju, kura uzņemta 2009. gadā, sprinteris vairākus gadus izmantoja kā savu profila bildi sociālajā tīklā «Twitter».

Pilnīgi pretēja rakstura fotoattēli ir tie, kas uzņemti pēc 14. februāra notikumiem. Vai tas tiešām ir tas pats cilvēks, kas pārvilcis pāri galvai kapuci, slēpjot seju, vai arī cilvēks, ģērbies melnā uzvalkā, aizlicis sejai priekšā rokas, slēpjot asaras? Pistoriuss pilnībā noliedz savu vainu un paliek pie versijas, ka centies aizstāvēt savu draudzeni Rīvu Stīnkempu pret uzbrucējiem, kas, kā viņam šķitis, bija ielauzušies mājā. Taču viņa un liecinieku teiktais ne tuvu nesakrīt. Policija ir noliegusi pieņēmumus, ka 26 gadus vecais Pistoriuss savu draudzeni noturējis par mājā iekļuvušu laupītāju: «Ir aizdomas, ka pirmais šāviens tika raidīts guļamistabā, un tas viņai trāpījis gurnā. Tad viņa aizskrēja uz tualeti un tur paslēpās... Viņš raidīja vēl trīs šāvienus.» Policija atradusi mājā arī asiņainu kriketa nūju. Nav zināms, vai Pistoriuss sitis Rīvai vai viņa ar to centusies aizstāvēties. Ir arī informācija, ka starp viņiem jau iepriekš bijušas nesaskaņas un strīdi. Arī liktenīgajā naktī. Strīda iemesls – greizsirdība. Rīva esot savā telefonā saņēmusi īsziņu no regbija spēlētāja Frensisa Hugārda. Pistoriuss šo ziņu ir atklājis, un viņam radušās aizdomas par draudzenes neuzticību.

Sagrautais varoņtēla imidžs

Paies vēl ilgs laiks, līdz tiks juridiski noskaidrots, kas tiešām risinājās Pistoriusa mājā naktī uz Valentīna dienu. Taču viens ir skaidrs: viņa varoņtēlam līdzīgais imidžs ir sagrauts. Dienvidafrikāņi vienmēr ir ilgojušies pēc sportistiem–varoņiem, kuri pasaulē aiznestu šīs zemes vārdu. Un viņi tādu bija atraduši – Oskara Pistoriusa personā. Puisēns bija nācis pasaulē ar iedzimtu patoloģiju, kas neļāva viņam pārvietoties. Vienpadsmit mēnešu vecumā viņam tika amputēti kroplie apakšstilbi un jau pēc diviem mēnešiem tika piemērītas pirmās protēzes. Pēc četriem mēnešiem puisēns bija iemācījies jau skriet. «Tagad uzvelciet savas kurpes,» mamma sacīja Oskara brālim un māsai, bet pašam Oskaram – «bet tu savas protēzes». Jau kopš pirmajiem bērna soļiem Oskaram tā bija normāla dzīve.

2007. gadā Pistoriuss pirmoreiz piedalījās sacensībās, kurās pārējie bija sportisti bez invaliditātes. Viņa mērķis bija piedalīties olimpiskajās spēlēs. Pirmais mēģinājums kvalificēties olimpiādei 2008. gadā nebija veiksmīgs, tomēr vienlaikus apbrīnojams: kaut arī sportists neizpildīja kvalifikācijas normu 400 metru skrējienā (45,55 sekundes), viņš nebija tālu no tās – 46,025 sekundes. 2011. gadā Pistoriuss sasniedza 400 metru distancē laiku 45,07 sekundes un izpildīja pasaules čempionāta un 2012. gada olimpisko spēļu A kvalifikācijas normatīvus. 2011. gadā pasaules čempionātā, individuālajā 400 metru distancē sportists kvalificējās pusfināliem, savukārt stafetē piedalījās priekšskrējienos. Tā kā DĀR izlase izcīnīja sudraba medaļu, medaļu par startu priekšsacīkstēs saņēma arī Pistoriuss, kļūdams par pirmo paralimpieti, kas pasaules čempionātā vieglatlētikā izcīnījis medaļu. Pagājušajā vasarā Londonā Dienvidāfrikas sportists kļuva par pirmo sportistu ar amputētām kājām, kurš piedalījies olimpiskajās spēlēs.

Ar ātrumu 250 km/h

Oskara Pistoriusa imidžs sāka ļodzīties jau pirms vairākiem gadiem, un tikai viņa izcilie sportiskie panākumi atstāja ēnā dažus nepatīkamus starpgadījumus, kas parādīja šo cilvēku pilnīgi citādā gaismā. 2009. gadā Pistoriuss pavadīja nakti policijas iecirknī, proti, kāda jauna sieviete bija vērsusies policijā ar iesniegumu, kurā apsūdzēja vieglatlētu miesas bojājumu izdarīšanā. Incidents bija noticis kādas ballītes laikā sportista mājā. Pistoriuss skaidroja, ka sieviete esot bijusi piedzērusies un uzsākusi skaļu strīdu ar savu draugu, tāpēc esot viņu izmetis no mājas un neesot laidis vairs iekšā.

Savukārt pērn Pistoriuss ne pa jokam pārsteidzis un nobiedējis izdevuma «NY Times» reportieri, kopā ar viņu traucoties pa slapju šoseju ar ātrumu 250 kilometru stundā, turklāt demonstrējis savu pistoli. Tiesa, ieroču glabāšana Dienvidāfrikā nav nekas neparasts, un nav zināms, ka sportists būtu līdz šim nonācis policijas redzeslokā nelegālu ieroču glabāšanas dēļ. Attiecībā uz ātrumu – tā acīmredzot ir Pistoriusa kaislība. Pirms dažiem gadiem viņš bija izraisījis smagu laivu avāriju, pēc kuras policija uzsāka izmeklēšanu neuzmanīgas braukšanas dēļ, taču šī lieta drīz vien tika izbeigta. Saskaņā ar medijos izskanējušo informāciju kādam sāncensim viņš draudējis salauzt kājas. Tāds nu viņš ir kā cilvēks – nemiera pilns un trauksmains.

Kāds sods tagad draud Pistoriusam? Ja viņš tiks atzīts par vainīgu slepkavībā ar iepriekšēju nodomu, tad – mūža ieslodzījums. Ja Pistoriuss tiks notiesāts par nogalināšanu nejaušības dēļ, cietumā nāksies pavadīt kādus desmit gadus.