Pavisam drīz Nīderlandes karaliene Beatrikse atteiksies no troņa, un pēc vairāk nekā 120 gadu pārtraukuma nelielajā karalistē tronī atkal sēdīsies vīrietis– Orānas princis Vilems Aleksandrs.
Par Nīderlandes karalienes Beatrikses oficiālo pilnvaru nodošanas ceremonijas datumu izvēlēts 30.aprīlis, un tas nav nejauši izraudzīts – tieši šajā dienā pirms 33 gadiem viņa pati Amsterdamā tika kronēta par karalieni. Toreiz Nīderlandes monarhijas nākotne neizskatījās rožaina– ēnu uz karalisko ģimeni meta Beatrikses tēva, vācu izcelsmes prinča Bernharda neskaitāmie mīlas sakari. Arī pati Beatrikse bija izpelnījusies pavalstnieku nosodījumu, 1966. gadā apprecoties ar vācu izcelsmes aristokrātu. Hāgas parlaments negribīgi bija apstiprinājis kroņprinceses lēmumu saderināties ar Klausu fon Amsbergu, kurš savulaik bija dienējis Hitlera jauniešu militārās organizācijas rindās. Kad notika kāzas, jaunajam pārim vajadzēja noskatīties savu pavalstnieku sagatavotajos plakātos, kuros bija rakstīts: «Atdod manu divriteni!» Tās bija atmiņas par neskaitāmajiem hitleriešu armijas karavīru Holandē konfiscētajiem velosipēdiem. Tiesa, princis Klauss, pateicoties savam šarmam un aktīvajai līdzdalībai valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, samērā ātri iemantoja nīderlandiešu simpātijas.
«Nīderlandes izpilddirektore»
Taču pēc saviem 33 valdīšanas gadiem Beatrikse var būt apmierināta: saskaņā ar jaunāko aptauju nīderlandieši savai karalienei devuši augstāko atzīmi un novērtējumu par viņas nenogurdināmo ieguldījumu. «Esmu dziļi pateicīga par uzticību, ko jūs man sniedzāt daudzajos skaistajos gados, kurus man bija ļauts būt par jūsu karalieni,» tautai savā TV runā pateicās karaliene.
Beatrikse vienmēr ir bijusi pienākuma cilvēks, par kuru mēdza jokot, ka viņa ir «Nīderlandes izpilddirektore». Pēc kāpšanas tronī jaunā karaliene vienu no karaļu pilīm Hāgā pārveidoja par «darba pili», kur rīkoja iknedēļas tikšanās ar premjerministriem, lai apspriestu valdības lietas. Atšķirībā no savas mātes Juliānas neuzbāzīgā valdīšanas stila Beatrikse nevēlējās būt tikai «lentīšu griezēja»: tā kā vairākums nīderlandiešu neatzīst pārlieku greznumu un spožumu, karaliene priekšroku deva neuzkrītošam stilam un nevainojamai ārienei – elegantiem kostīmiem, pieskaņotām cepurēm un perfektām manierēm.
Likteņa triecieni
Beatrikse ir trīs dēlu – Vilema Aleksandra, Johana Friso un Konstantīna māte. 2002. gadā viņu dziļi satrieca vīra nāve, kurš aizgāja aizsaulē ar Parkinsona slimību, bet pērn karalieni piemeklēja vēl viens smags pārbaudījums: sniega lavīna apraka viņas vidējo dēlu Friso, kurš pēc traģiskā nelaimes gadījuma joprojām ir komā. Glābējiem lavīnas aprakto princi bija izdevies izglābt, kad bija pagājušas vairāk nekā 15 minūtes, un skābekļa trūkuma dēļ cietušas prinča smadzenes. Princis Friso atrodas Londonas klīnikā. Ārsti šaubās, vai princis jel kādreiz nāks pie samaņas.
30. aprīlī Beatrikse atgriezīsies tur, kur savulaik kopā ar vīru un trīs dēliem bija pavadījusi četrpadsmit laimīgus dzīves gadus – Drakensteinas pilī. Tomēr maz ticams, ka viņa baudīs bezrūpīgu pensionāres dzīvi. Beatrikse vienmēr ir bijusi sabiedriski aktīva sieviete ar ļoti plašu interešu loku un draugiem visā pasaulē. Iespējams, ka beidzot viņa varēs no sirds nodoties savai lielākajai kaislībai – tēlniecībai. Tāpat viņai būs vairāk laika saviem astoņiem mazbērniem. To, ka viņa ne tuvu nedomā teikt ardievas tautai, karaliene Beatrikse apliecināja arī savā runā: «Es ceru, ka mēs vēl tiksimies.»
Atstājusi labu augsni
Princim Vilemam Aleksandram būs patīkami pārņemt monarha pilnvaras, jo māte ir sagatavojusi valdīšanai labu augsni. Tauta jau tagad mīl Vilemu Aleksandru, viņa sievu Maksimu un viņu trīs burvīgās meitiņas – Amāliju, Aleksu un Ariani.
Nebēdnīgajos jaunības gados sava dzīvesprieka un alus dzeršanas dēļ princis bija iemantojis vairākas iesaukas, tostarp princis Pilsje. Arī sievietes pie viņa sāniem mainījās itin bieži. Nīderlandiešu rakstnieks Leons de Vinters ironiski norādījis, ka princis Čārlzs salīdzinājumā ar Vilemu Aleksandru esot «intelektuāls latīņamerikāņu mīlētājs». Bet tas viss pieder pagātnei, tagad princis var lepoties ar teju perfektu ģimeni. Sākotnēji nīderlandieši nebija iepriecināti par prinča sievas izvēli, jo Maksimas Sorregietas tēvs bija ministrs Argentīnas 1976.–1983. gada brutālās militārās diktatūras laikā. Kad 2001. gada 30. martā pāris Hāgas pilī vēlējās oficiāli paziņot par savu saderināšanos, žurnālisti, kuri bija pulcējušies zālē, demonstratīvi palika sēžam, lai paustu savu noraidošo attieksmi pret šo savienību. Un tad Maksimai nācās atbildēt uz pēdējo, izšķirošo jautājumu: ko viņa par to sakot, ka līgavainim jācitē diktators. Maksima sāka smieties un nedaudz lempīgā holandiešu valodā sacīja: «Het was een beetje dom», proti, «tas bija nedaudz muļķīgi», ka viņš tā darīja. Tad viņa paskatījās uz Vilemu Aleksandru, kurš arī sāka smieties. Smieties sāka arī visi klātesošie, un naidīgā noskaņa izgaisa. Nīderlande bija iemīlējusi Maksimu, kura ātri vien kļuva par iemīļotu karaliskās ģimenes locekli. Moderns, dzīvespriecīgs un tautai tuvs – tāds ir nākamais Nīderlandes karalis, temperamentīga, atraktīva un labsirdīga – tāda ir nākamā karaliene.
Karaļnamos kā pansionātā
Vilems Aleksandrs ir jaunas ēras aizsācējs Eiropas karaļnamos, kas līdzinās veco ļaužu pansionātam: Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs šogad svinēs savu 72. dzimšanas dienu, Dānijas karaliene Margrēte II atzīmēs 73., Spānijas karalis Huans Karloss atskatīties uz saviem 75 mūža gadiem, Norvēģijas karalis Haralds V atzīmēs savu 76., Beļģijas karalis Alberts II – 79., bet Lielbritānijas karaliene Elizabete II – 87. dzimšanas dienu. Viņi visi cieši turas pie troņa. Pirmā, kura pieņēmusi šādu lēmumu, ir Beatrikse: «Es atkāpjos, jo kalpošana valsts labā man ir par smagu, un es uzskatu, ka atbildība par mūsu valsti būtu jānodod jaunajai paaudzei.» Kāpēc tad pārējiem ir tik grūti atteikties no troņa? Viens no iemesliem ir dotais zvērests kalpot tautai līdz pēdējam elpas vilcienam, kā arī vēlēšanās pēc iespējas ilgāk pasargāt savas atvases no atbildīgā sloga, dodot iespēju nobriest šim pienākumam. 46 gadus vecais princis Vilems Aleksandrs ir labi sagatavots karaļa pienākumu pildīšanai.
