Pazīstams latviešu mūziķis nespēj pat pagulēt: nepieciešama endoprotēze!
Veselības problēmas jau ilgstoši moka pazīstamo dziedātāju Gunāru Meijeru, kurš šobrīd var pārvietoties, tikai balstoties uz diviem kruķiem – viņam nepieciešama gūžas endoprotēze, bet uz tām ir rindas pat piecu gadu garumā.
Uz pēdējiem pasākumiem mūziķis Gunārs Meijers ieradies, balstoties uz diviem kruķiem. Tas gan viņam nav traucējis kāpt uz skatuves, tomēr ar neapbruņotu aci ir redzams, ka vienmēr tik omulīgais vīrs cieš pamatīgas sāpes – viņam nepieciešama gūžas endoprotēze. «Man nav problēmu ne ar ģitāras spēlēšanu, ne ar dziedāšanu – vienīgi man tas jādara sēžot. Ar pārvietošanos gan ir sūdīgi – staigāju ar diviem kruķiem, tikai ar vienu vien nevaru. Un aizmigt naktī nevaru. Tā, lūk, ir,» nopūšoties »VZ« atzina Meijers.
Problēmas sākušās pirms diviem gadiem: sēņojot pēkšņi gūžas apvidū dziedātājs sadzirdējis «krikt!», un viss... «Atradām baigi daudz baravikas un gailenes, pienesām kurvjus pie mašīnas, un vienā brīdī man kā sagrāba, tā arī palika līdz pat šiem laikiem,» atminas Meijers. «Nekādu simptomu pirms tam nav. Zini, kā tas ir? Kaulu locītavā pēkšņi izbeidzas šķidrums, un viss. Kauls berzējas pret kaulu, drupinās, un ir baigi riebīga sajūta – pilnīgi liekas, ka kaut kādas kaulu šķēpeles iet nost.»
Rinda uz endoprotēzēm ir teju bezgalīga. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā protēze jāgaida 385 nedēļas, ja pacients tiek valsts apmaksātajā programmā, vai 29 nedēļas, ja pats spējīgs apmaksāt pusi no izdevumiem. Rīgas 2. slimnīcā šie skaitļi ir attiecīgi 5 gadi un 12 nedēļas. Tiesa, Vidzemes slimnīcā ar rindām nav tik traki. Meijers vēlas pretendēt uz valsts apmaksātu endoprotēzi, bet līdz tam viņam gūžas locītavā tiek ievadīta speciāla želeja. «Kamēr man tā rinda pienāks, tikmēr nāksies ciest – šobrīd dzīvoju uz pretsāpju zālēm. Ir vajadzīga protēze. Baigi vajadzīga. Man ir nozīmēts konsilijs, jo man ir tik slikti, ka varbūt jātaisa operācija par brīvu. Bet nav garantijas, vai uztaisīs,» atzina mūziķis, kurš ir gatavs gaidīt rindā. «Štrunts par to gadu, varētu pastāvēt arī gadu, ja tikai zinātu, ka tas [operācija] pēc gada tiešām notiks. Divarpus gadus jau esmu nomocījies, pieciestu vēl mazliet.»
Protams, endoprotēzi var apmaksāt arī pats – pēc mūziķa aprēķiniem, tam būtu nepieciešami 3000 latu, taču Meijeram tam nav naudas. Nākamgad pavasarī viņam apritēs 55 gadi, un kolēģi muzikanti solās rīkot koncertu, lai savāktu nepieciešamo naudu, taču nav garantiju, ka tas izdosies. «Šī ir problēma, ko nepieciešams pacelt augstākā līmenī,» par garajām rindām uz cilvēkiem tik nepieciešamajām endoprotēzēm saka Meijers.