Kristīne Opolais: "Nezinu, vai gribu vēl uzstāties dzimtenē"
Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā operā vienīgo reizi šajā sezonā Mimī lomā Džakomo Pučīni operā «Bohēma» uz skatuves bija redzama izcilā Kristīne Opolais.
Izrādi apmeklēt ieradās teju tikpat daudz skatītāju kā «Bohēmas» pirmizrādes vakarā. Opolais tika sveikta ar daudziem ziedu pušķiem un uzklausīja neskaitāmus komplimentus, taču lieliskās balss īpašniece šoreiz bija rūpju pilna un sarunā ar »VZ« atzina, ka dzimtenē jūtas nenovērtēta.
Pēc izrādes notiekošajā banketā Kristīne Opolais tika lutināta ar komplimentiem un uzslavām. Daudzo interviju starplaikos māk-sliniece kāri tvēra pēc uzkodu paplātes, lai, fotogrāfu netraucēta, varētu nedaudz ieēst. «Visu dienu neko neesmu ēdusi– tagad, lūdzu, tikai nebildējiet, kā es remdēju badu!» koķeti noteica māksliniece. Drīz vien viņa bija gatava sarunai ar »VZ«.
–Pēc ilgāka laika atkal esat redzama uz skatuves mājās, kādas izjūtas, uzstājoties dzimtenē?
–Man teikt godīgi? Vai gribat, lai es meloju (nopietnā balsī atvaicā)?
–Labāk būt godīgai pret savām izjūtām.
–Godīgi sakot, jūtos ļoti slikti. Man ir liels pārdzīvojums uzstāties dzimtenē. Es ļoti strādāju pie šīs lomas, un nezinu, vai gribu vēl uzstāties dzimtenē. Es kā māksliniece uz skatuves sevi atdodu visu. Man ir svarīgi sajust, ka publika to novērtē. Es piekritu, esot dzimtenē, sagatavoties šai lomai, lai kaut vienu vakaru uzstātos saviem cilvēkiem.
–Latviešu publika nenovērtē?
–Mūsu skatītāji ir ļoti vēsi, to var apstiprināt jebkurš viesmākslinieks, kas ir uzstājies Latvijā. Mākslinieks savā lomā iegulda savu darbu un dvēseli. Ir tik svarīgi sajust publiku, aplausus, ovācijas. Esot uz skatuves, gribas sajust, ka skatītājs pārdzīvo līdzi. Taču šeit publika ir vēsa. Es nejūtu šo atgriezenisko saiti un jūtos ļoti slikti.
–Kā bija sastrādāties ar kolēģiem šai vienai izrādei?
–Loma ir ļoti grūta, bet man patīk tādi izaicinājumi. Kolēģi šajā izrādē ir fantastiski un ļoti talantīgi. [Pāvels] Černohs, [Jānis] Apeinis, Dana [Bramane] un visi pārējie ir tiešām ļoti profesionāli. Un mums kopā strādāt bija ļoti patīkami.
–Neskatoties uz skatītāju vēsumu, zāle bija tikpat pilna kā pirmizrādē. Kas ir tas, ar ko jums izdodas piesaistīt skatītājus?
–To es nezinu. Man grūti teikt, tas būtu jāprasa skatītājiem. Protams, ir patīkami zināt, ka es cilvēkiem patīku un viņi nāk mani redzēt un klausīties. Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kad es iepriekšējo reizi uzstājos dzimtenē. Ir jauki, ka cilvēki atnāk mani klausīties, tomēr man ļoti trūkst skatītāju emociju.