Kas ietilpst noslēpumainajā masonu brālībā?

Slepeni labdari un izcilas personības vai sātana pielūdzēji, kas vēlas valdīt pār pasauli. Viedokļi par masoniem jeb brīvmūrniekiem vienmēr bijuši radikāli. Kas viņi ir? Iespējams, ka patiesība ir kaut kur pa vidu.

Saknes Anglijā

Paši brīvmūrnieki sevi definē vienkārši – brālība, kas sludina ētikas principus, nes gaismu, rosina brālīgu mīlestību un žēlsirdību starp visiem cilvēkiem, ne tikai attiecībā uz brīvmūrniekiem.

Valda uzskats, ka brīvmūrniecības izcelsme meklējama senajās amatnieku brālībās, kurās apvienojās sakrālie celtnieki, kas veidoja kulta celtnes – katedrāles, baznīcas, tempļus –, ar mērķi, lai tās pastāvētu pārlaicīgi. Šobrīd valdošais uzskats ir, ka brīvmūrniecība ir cēlusies 17. gadsimtā Anglijā no mūrnieku un akmeņkaļu ģildēm (brālībām). Paši brīvmūrnieki neoficiāli gan sevi saista ar daudz senāku vēsturi, proti, laiku krietni pirms Kristus dzimšanas, kad ticis būvēts Zālamana templis, vai vismaz ar Tempļa bruņiniekiem.

Tiem, kuri izlēmuši kļūt par brīvmūrniekiem, šīs organizācijas mācību pamati tiek pavēstīti rituālu drāmu formā, izmantojot sarežģītu simbolu sistēmu, kas sakņojas mūrnieku darba ikdienā. Caur tām kandidāts apgūstot fundamentālos ētiskos principus – brālīgu mīlestību, savstarpēju palīdzību un patiesību. Protams, brīvmūrnieki noliedz, ka pielūdz sātanu, plāno valdības gāšanu un manipulēšanu ar sabiedrību, ko tiem nereti inkriminē. Pat noliedz, ka šī organizācija paredzēta šauram izredzēto lokam, bet tajā pašā laikā visas sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm un biedri nedrīkst izpaust ordeņa noslēpumus.

Raksta konstitūciju, dibina ANO

Jautājums, uz ko atbildi nespēj sniegt paši masoni – ja reiz viņi ir tik labi, kāpēc slēpjas? Pusslepenajām ložām piederējusi virkne ievērojamu valstsvīru, tostarp, iespējams, arī viens no pirmās Latvijas prezidentiem Gustavs Zemgals un pavisam noteikti pēdējais ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Savukārt masoniem tuvajā rožkrustiešu ordenī iesaistījusies bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Masonu ložu biedri bija galvenie ASV konstitūcijas autori un arī katrs trešais ASV prezidents, ieskaitot Frenklinu Rūzveltu. Tieši masoni bija Lielās franču revolūcijas izraisītāji, savukārt lēmums par Nāciju līgas – ANO priekšteces – izveidošanu pieņemts 1917. gada Brīvmūrnieku kongresā Parīzē, turklāt pirmajā ANO kopā sanākšanā dažādas valstis pārstāvēja vismaz 47 masonu ložu biedri. Šādu faktu ir tik daudz, ka tie vairs nevienu neizbrīna, taču pētnieku domas par to, kā masonus vērtēt, atšķiras.

Brīvmūrnieku vairākums tiek uzskatīti par izglītotiem cilvēkiem, kas apvienojušies pusslepenās biedrībās, lai ieviestu dzīvē savus ideālus, ko ne vienmēr bijis iespējams izdarīt bez vardarbības. Arī masonu okulto simboliku un nodošanos rituāliem viņu attaisnotāji uzskata par nodevu pagātnei, kas saglabājusies no slepeno brālību pirmsākumiem. Taču ar katoļu un pareizticīgo baznīcu saistīti ļaudis joprojām uzskata masonus par slēptiem sātana pielūdzējiem, kuru galamērķis ir varas sagrābšana visā pasaulē un jebkādas morāles likvidēšana, vienlaikus iedzīvojoties neizmērojamā laicīgajā mantā. Populārs ir uzskats, ka vairākums masonu ložu biedru nekad nav zinājuši par organizācijas patiesajiem nolūkiem, jo visus lēmumus pieņem saujiņa «iesvētīto» – Trīspadsmitu padome, kura ar ierindas biedru neapzinātu palīdzību laika gaitā ieguvusi milzīgu varu, it īpaši ASV. Pastāv hipotēze, ka masoni iekļāvušies citās globālo sazvērnieku organizācijās, kur viņu darbība turpinās. Vairākums cilvēku tic šai versijai.

Brīvmūrnieki Latvijā

Latvijā brīvmūrniekiem ir diezgan izsmeļoša mājaslapa, kurā aprakstīta šīs organizācijas vēsture. Brīvmūrniecības kā «jaunās domāšanas» ideja ienākusi Latvijā 18. gadsimta vidū līdz ar apgaismības laikmeta vēsmām, kuras mājās pārveda Vācijas augstskolās studējušie bagāto tirgotāju un dižciltīgo dēli, kas bieži vien ārzemēs bija iestājušies brīvmūrnieku ložās un vēlējās turpināt to arī dzimtenē. Otrā strāva nāca no Pēterburgas, kur rietumnieciski orientētie nesen nodibinātās Krievijas impērijas ķeizari visādi atbalstīja labi izglītotu ārzemnieku apmešanos jaunajā Krievijas galvaspilsētā. Starp ieceļotājiem, kas nereti bija brīvmūrnieki, daudzi ātri ieguva lielu ietekmi krievu dižciltīgo aprindās.

Latvieši nav bijuši tieši saistīti ar brīvmūrniecību līdz pat 20. gadsimta sākumam. Tolaik valdošās ideoloģijas Eiropā bija valstiskais nacionālisms, no vienas puses, un komunisms – no otras, kas neradīja brīvmūrniecībai labvēlīgu gaisotni arī neatkarību ieguvušajā Latvijā. Slēgta tipa organizāciju vidū šajā laikā dominēja studentu korporācijas un filistru biedrības, kas pirmsākumos iespaidojās no Vācijas brīvmūrnieku ložām 18. gadsimta sākumā. Pirmās neatkarības laikā Latvijā darbojās divas ložas – Liepājā un Rīgā. Kaut gan tajās dominēja savas privilēģijas zaudējušais vācbaltu pilsoniskais augšslānis, uzņemti tika arī latvieši.

Mūsdienās, pēc neatkarības atgūšanas, 1993. gada 8. maijā Sentavoldā Lotringā izveidota latviešu loža «Jāņuguns», savukārt 2002. gada aprīlī no tās sastāva izveidota Latvijas atjaunotās brīvmūrniecības otrā loža – «Ziemeļzvaigzne». Vai tai ir kāda ietekme uz procesiem valstī, ziņu nav. Atšķirībā no skandināvu valstīm, kur brīvmūrnieku vārdi un uzvārdi ir pieejami sabiedrībai un laiku pa laikam uzpeld skandāli, kad, piemēram, tiesu procesos kā advokāts, tā arī tiesnesis ir masoni, kas rada bažas par godprātīgu spriedumu, Latvijā tādi nav bijuši. Tomēr nav pamata neticēt, ka ložu ietekmīgākie cilvēki ir uz «tu» vismaz ar bijušajiem premjeriem.