«Viņa dabā ir kāda postoša tieksme, kas ik pa brīdim draud sagraut visu, ko viņš paveic. Tieksme uz alkoholu. Viņa nervu sistēma to nepanes, iedzēris par daudz, viņš sajūk prātā. Tā tas ir, es nepārspīlēju. Reizēm man liekas, ka tā viņš maksā par saviem talantiem,» tikko klajā nākušajā grāmatā «Dailes teātra sestā studija. Paralēlā pagātne» saka tās autore, aktiera Andra Bērziņa dzīvesbiedre Lenvija Sīle.
Grāmatas atvēršanas svētkos, kas otrdien notika Dailes teātrī, aktiera Andra Bērziņa sieva Lenvija Sīle atklāja, ka ir rūpīgi izsekojusi un apkopojusi 1977. gadā Dailes teātrī ienākušo jauno skatuves mākslinieku dažādos likteņus.
Pavisam viņi bija 14 – četras meitenes un desmit puišu. Viņu jaunība pagāja padomju laikā, un likteņi ne visiem ir spoži. Viens no grāmatas varoņiem ir pašas vīrs, kuram grāmatas atvēršanas svētki iekrita vienā dienā ar lielo jubilejas balli teātrī. Viņš šajā grāmatā atzīstas, ka reiz ir sabraukts ar smago mašīnu «ZIL–130» un tikai totālas veiksmes dēļ ticis cauri ar lauztu kāju; ka 15 gadu vecumā ir slīcis Gaujā un tomēr izķepurojies malā; ka armijā tikai totālas veiksmes dēļ starp viņa galvu un ložmetēja ložu kārtu palika desmit centimetru. «Es Dailes VI studiju pazīstu ļoti tuvu, teātrī ienācu vienā laikā ar viņiem, pēc Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātra studijas beigšanas vienu gadu pat pamācījos kopā ar viņiem. Tas ir gan labi, gan slikti,» domā autore, jo, stāstot par dzīvi, grāmatas varoņi nevarēja atļauties par sevi neko samelot. Turklāt, daudzus gadus līdzās esot, arī Lenvijai Sīlei par katru no viņiem ir savs priekšstats.