Aktrise Balode ar Ūdrīti nekādi nespēj apprecēties
«Apprecējušies vēl neesam, bet saderināšanās gredzeni no Ūdra man ir jau daudzi. Man vienkārši patīk gredzeni, bet mēs nekādi nevaram izdomāt, kur lai precas,» saka aktrise un grupas «The Hobos» līdera Rolanda Ūdra mīļotā sieviete Ilona Balode.
Nu jau saauguši kopā
Šosezon Ilona Balode ir atgriezusies aktrises profesijā – viņa ir veterinārārste Maija telekompānijas TV3 un režisores Intas Gorodeckas jaunajā daudzsēriju detektīvfilmā «Ēnu spēles». Lai gan par latviešu Sidu un Nensiju bieži vien dēvētais bohēmistu pāris Balode un viņas mīļotais vīrietis mūziķis Rolands Ūdris jeb Ūdrītis ir kopā jau vairākus gadus, aktrises pirkstā laulības gredzens joprojām nav manāms. «Mums ar to precēšanos ir tā: protams, ka mēs gribam apprecēties, bet nekādi nevaram izdomāt, kur to darīt,» sarunā ar »VZ« stāsta Ilona Balode. «Mēs gribam, lai mūsu kāzas būtu kaut kas tāds... nu tāds... āāāāā! Gribējām apprecēties Turcijā, bet kaut kā nesanāca. Ik pa laikam gribam kaut kur apprecēties, bet – vai nu viļamies kādā reliģijā, vai par kaut ko sadusmojamies. Nu, tā mums iet. Ai, kāda atšķirība, kad tas notiks – garīgi jau tāpat mēs esam kopā saauguši!» aktrise neslēpj savas sajūtas.
Kad dzīve pagriezusies ar pakaļgalu
Balode arī pastāstīja, kādā dzīves posmā abi savulaik satikušies. «Mēs satikāmies divi tādi, kas zaudējuši jēgu visam, kas notiek. Bijām diezgan depresīvi – Ūdris dzerstījās, «narkojās» un ālējās. Arī man bija agresīvais periods, kad likās: «žizņ moja pavernulasj zadom». Kādu laiciņu mēs tā paārdījāmies kopā, bļaudami, ka dzīvei nav jēgas, tāpēc – dzīvo ātri, mirsti jauns! Taču kaut kā viss pārslēdzās uz citu dzīves apliecinājumu, un te nu mēs esam – pārliecināti, ka nevajag mirt jauniem. Vajag dzīvot interesanti un darīt to, ko gribas darīt! Nu, cik tad ilgi ārdīsimies, ka visa dzīve ir pilnīgā dirsā?! Tā taču nav!» tagad aktrise sapratusi. Viņa domā: ja liktenis ir, tad tas ir liktenis, ka viņi satikās.
Kopā kā Makss un Morics
Aktrise Ilona Balode arī atzīst, ka viņi ar Ūdrīti vēl joprojām ir kā mazi bērni, mazliet infantili, kaut kur aizkavējušies pusaudži, viens otram kā mamma un tētis, kas otru vienmēr un it visā atbalsta. «Mēs esam kā Makss un Morics, kuri gāž podus un vienmēr savāra kādus sūdus,» viņa smejas un saka, ka nākamgad februārī būs jau četri gadi, kopš abi ir kopā: «Kas to būtu domājis, ne?!»