Līgo svētku pasākumi norisinājās teju visās latvju pilsētās un pagastu centros, bet vērienīgākais neapšaubāmi notika Rīgā, 11. novembra krastmalā, kur uz līgošanu kopā sauca Raimonds Pauls. Viņam pašam gan no veselības uzmanīšanas viedokļa šajā pasākumā klājies itin smagi.
Pēc Rīgas domes sniegtās informācijas, Līgo svētkus krastmalā svinējuši aptuveni 60 000 cilvēku, tiesa, ne vienkopus: līgotāji nākuši un gājuši, un lielākā cilvēku masa, kas kādā konkrētā brīdī drūzmējusies krastmalā, ir lēšama uz 20 000. Līgošanas «vizītkarte» Raimonds Pauls atzina, ka šādu pasākumu noorganizēt nav bijis viegli. «Jau uz mēģinājumiem savākt kopā visus aktierus nebija viegli, jo visiem tā ir peļņas diena, visi skrien, kur vien var, un laika nevienam nav – rekords esot bijis četri pasākumi vienā vakarā. Bet rezultāts, manuprāt, nebija slikts,» savās pārdomās ar »VZ« dalījās Maestro. «Protams, svinēšana uz bruģa ir citādāka, asfalts ir asfalts, taču izrādās, ka daudziem cilvēkiem patīk arī tā – daži bija pat no laukiem braukuši, lai cik tas būtu dīvaini...» par svinēšanas tradīcijām pabrīnījās Pauls.
Uz »VZ« jautājumu, vai pašam arī sanācis maķenīt palīgot, Maestro tikai nopūtās: «Absolūti un nemaz nesanāca. Brīnos, kā es pēc tā visa vēl turos kopā: krastmalā bija vēss, baigais caurvējš, pasākums bija ļoti ilgs un arī nogurdinošs – manos gados to izturēt vairs nav tik viegli.» Par laimi, uz slimības gultas komponists nav nolicies un sarunu ar »VZ« noslēdza uz sev raksturīgās humora nots: «Toties tagad es varēšu lielīties, ka man tā kā rokzvaigznei bija atnākusi pilna krastmala publikas!»