Atis Ieviņš un grupa "Colt" Afganistānā tiek nopērti, taču paliek dzīvi

Pēc patriotiskā gaisotnē atzīmētiem valsts svētkiem un vairākiem koncertiem Afganistānā dzimtenē atgriezusies smagā roka grupa «Colt». Grupas vokālists Atis Ieviņš jau aklimatizējies un nodevies ikdienas darbiem, bet piedzīvotais tālajā zemē vienalga viņam būs spilgtākais notikums šajā gadā.

Kalnos un putekļos

Ceļš uz Afganistānu bijušā «Opus pro» ģitārista Harija Zariņa grupai «Colt» veda caur Kopenhāgenu. 16. novembra agrā rīta stundā puiši tika savākti no dzimtās Ogres un devās lidostas virzienā. No Kopenhāgenas mūziķi tālāko ceļu mēroja ar militārajām lidmašīnām. «Kopā ar mums uz Afganistānu devās arī Dānijas karavīri. Lidojuma laikā uz viņu fona mēs nemaz «neizlēcām», jo lidmašīnā bija arī citi cilvēki civilajā apģērbā. Tie laikam bija ārsti vai kaut kādi tehniskie darbinieki – īsti nezinu,» atminas grupas vokālists Atis Ieviņš. Pirmie iespaidi, pa iluminatoriem vērojot Afganistānu, bijuši visai drūmi: kalni, visapkārt putekļi un cilvēki ar 16. gadsimta domāšanu un labām prasmēm šaut ar automātu.

11 pārlidojumi

Astoņās dienās «kolti» kopumā veica 11 pārlidojumus, no kuriem daži bija diezgan ekstremāli. Piemēram, vienu nosēšanos nācies veikt biezā miglā uz grants skrejceļa, par laimi, pateicoties holandiešu pilotu profesionālismam, izdevās piezemēties bez sarežģījumiem. «Viens no plānotajiem pārlidojumiem tika pārcelts par divām dienām, jo ārā valdīja migla, lietus un lidošanai bija nepiemēroti apstākļi. Tur viņiem nav dispečeru, kas koordinē lidojumus, – viss lidojums atkarīgs tikai no pilota, līdz ar to neviens lieki nedomāja riskēt, lidojot sliktos laika apstākļos,» stāsta dziedātājs.

Pirtiņa un vārdadienas svinības

Iesākumā mūziķi satraukušies, ka sanākušie karavīri smagā roka koncertu klausīsies, sēžot krēslos, tomēr viņi uzņemti negaidīti labi: «koltiem» gan izteikti komplimenti un uzslavas, gan konkrēti piedāvājumi uzstāties Skandināvijas valstīs. Pēc pēdējā koncerta norvēģu bāzes komandieris mūziķiem pasniedza godazīmes ar Meimenes misijas ģerboni un izteica vēlēšanos redzēt un dzirdēt grupu vēlreiz nākamā gada vasarā. «Protams, īpaši patīkami bija uzstāties tieši mūsu karavīriem un dzirdēt, ka viņiem pietrūkst mājas izjūtas, bet mēs tās spējām radīt,» norādīja Ieviņš. Pēc koncerta 18. novembrī grupas puiši uzaicināti uz nelielām svinībām par godu kāda karavīra Aleksandra vārdadienas svinībām. «Ar karavīriem papļāpājām neformālā gaisotnē, apēdām kūkas gabalu – bija baigi forši!» smaidot atcerējās Atis. «Vēl bija ļoti fantastiski, ka pēc koncerta mūsu karavīri pienāca un piedāvāja vakarā iekurināt pirtiņu. Un tik tiešām – vakarā mūs gaidīja īsta pirtiņa, kur mūs kārtīgi izpēra!»

Kā pieczvaigžņu viesnīcā

Ieviņš neslēpa sajūsmu par apstākļiem, kādos Afganistānā dzīvo karavīri. «Es sākumā biju ļoti uztraucies, vai man tur kā veģetārietim vispār būs ko ēst. Mans sākotnējais domu gājiens bija tāds: dzīvosim ierakumos un ēdīsim ceptu desu ar putraimiem. Taču patiesībā tur ir tāda ēdienu izvēle! Lasītis, dažādi dārzeņi, augļi – tur ir viss! Tur pat nav vienkārši kaut kāda mistiska maltā gaļa, bet viss – pat brieža gaļas cepetis,» sajūsminās Ieviņš. Arī nakšņošana grupai bija ērta un komfortabla. «Tur viss ir ļoti augstā līmenī. Reti kurā viesnīcā Latvijā ir tik ļoti padomāts par cilvēkiem. Šeit karavīriem pēc darba ir nodrošināts viss brīvā laika pavadīšanai: ir trenažieru zāle, var skatīties kino.» Tiesa, viena lieta mūziķus sāka pat uzjautrināt. «Tur ir ļoti augstas higiēnas prasības. Pirms un pēc katras ēdienreizes ar spirtam līdzīgu dezinfekcijas līdzekli jānomazgā rokas, arī pēc tikšanās un sarokošanās ar karavīriem vajag nomazgāt rokas. Tur viss ir tik sakopts un sterils, ka tualetē no grīdas varētu pacelt konfekti un mierīgi ēst,» smejoties teica Ieviņš.