Desmit gadu vecumā nomirusi Šiloha Pepina, meitene, kurai piedzimstot bija kopā saaugušas abas kājas. Viņas dziedināšanas mēģinājumi pirms dažiem gadiem bija izpelnījušies lielu masu saziņas līdzekļu un publikas uzmanību.
Sākotnēji ārsti meitenei ar reto kaiti pēc dzemdībām bija paredzējuši vien dažas dienas, ko dzīvot. Tomēr Šiloha, kuru māte dēvēja par „stipro mazuli”, turpināja cīnīties par dzīvību. Pirms nāves viņa slimnīcā kritiskā stāvoklī bija atradusies turpat nedēļu.
Meitenes diagnoze bija nāras sindroms jeb sirenomēlija. Viņas kājas bija saaugušas kopā, turklāt viņai daļēji darbojās tikai viena niere, meitenei bija zarnu problēmas un nebija dzimumorgānu.
Dažiem bērniem ārsti kājas atdala ķirurģiskā ceļā. Tā tas notika ar Peru meitenīti Milagrosu Seronu, kurai 2006. gadā divu gadu vecumā tika veikta šāda operācija. Šīs meitenes vecākiem bija cerības, ka mazā nāriņa varēs staigāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tomēr Šilohai šādas operācijas veikt nebija iespējams, jo tādā veidā tiktu sabojāti svarīgi asinsvadi. Viņai tika pārstādītas abas nieres, un pēdējā operācija bija 2007. gadā. Nesen meitenīte piedalījās Opras Vinfrijas šovā, kā arī dažos citos televīzijas raidījumos.
Mēneša sākumā Šilohas māte Leslija Pepina pavēstīja, ka viņas meita ir saaukstējusies, un šī kaite ātri vien pāraugusi plaušu karsonī. 10. oktobrī Šiloha tika nogādāta Menas medicīniskajā centrā, kur viņai tika dotas antibiotikas un nodrošināta plaušu ventilācija. Kādu brīdi bija cerības, ka slimība tiks uzveikta.
Šiloha gāja Kenebērkportas apvienotās skolas 5. klasē. Skolotāju padomes priekšsēdētājs Morīna Kinga meiteni slavēja kā lielu personību. Viņa cīnīties iedvesmoja ne tikai klasesbiedrus un skolotājus - par meiteni stāstīja viņas Facebook profils un citas tīmekļa vietnes, viņu rādīja televīzijā un par viņu rakstīja laikraksti. Šilohas Facebook lapā kāda 12 gadīga meitene ar smadzeņu paralīzi rakstīja, ka „tu esi atvērusi man acis, jo esi tik drosmīga”.