Vernisāžas jaunā restorāna «Manhattan» atklāšanas svinību vadīšana bija uzticēta TV dīvai Annai Rozītei: ņemot vērā, ka viņa ir bērniņa gaidībās, tas šķita riskants solis. Taču Anna perfekti apstiprināja savulaik dzirdēto prātulu, ka sieviete stāvoklī nebūt nav slima: viņas dzirkstošais optimisms un atraktivitāte aizrāva arī pārējos pasākuma dalībniekus.
Apritē līdz beidzamajam
Jau vairākus mēnešus ikvienam, kurš interesējas par tā sauktā Latvijas sabiedrības krējuma dzīvi, ir zināms, ka TV raidījuma «Kinomānija» vadītāja Anna Rozīte ir stāvoklī. Taču, neskatoties uz grūtniecību, viņa joprojām redzama kadrā, turklāt pat uzņemas vadīt dažādus izklaides pasākumus. «Nu jau vairs neesmu TV ekrānos – šodien (pagājušajā ceturtdienā) bija pēdējais «Kinomānijas» raidījums. Ja justos slikti vai kaut kā citādāk nekā parasti, tad jau neuzņemtos neko vadīt, bet šis jau tāds maziņš pasākumiņš. [Jaunais restorāns] pieder draugiem, un kaut kā izdomājām, ka es varētu novadīt šo pasākumu,» sarunā ar »VZ« viegli un dzīvespriecīgi stāstīja Rozīte. Bērniņš esot gaidāms «kaut kad uz vasaras beigām, bet nekad jau nevar zināt, kā īsti būs».
Labi jūtas arī neprecēta
Par attiecību oficiālu noformēšanu ar savu draugu un nākamā bērna tēvu Anna Rozīte pagaidām nedomā. «Jāizdara viens darbiņš, jālaiž pasaulē pēcnācējs, un tad jau redzēs! Es pat īsti par to neesmu [ar savu draugu] runājusi, jo man precēšanās moments nav īpaši aktuāls, it īpaši jau šajā posmā. Man liekas labāk pagaidīt, nevis sasteigt šo soli tikai tāpēc, ka sabiedrībā tā pieņemts,» norādīja Anna.
Par savu ceļu pārliecināta
Par bērniņa audzināšanas niansēm Anna pagaidām neprāto: «Es jau tagad varu fantazēt sazin ko, bet tikai tad, kad bērns būs dzimis, varēšu redzēt un saprast, ko tas nozīmē.» Viņa pat vēl nezinot (vai arī nevēlējās atklāt) bērniņa dzimumu: «Man vienalga, kas būs – kā būs, tā būs labi.» Taču par vienu gan Anna ir pārliecināta – grūtniecība nav kļūda. «Tā taču ir tāda laime!» »VZ« sajūsmināti teica meitene. «Ja ir vērts kaut ko dzīvē izdarīt un atstāt aiz sevis, tad tas ir bērns, mazs cilvēciņš, kas vēl jāizaudzina par sabiedrībai derīgu pilsoni. Ja tas izdodas, tad, manuprāt, dzīve nav veltīgi nodzīvota.»