Vēsture atkārtojas: 29. aprīlis, prinča Viljama un Keitas Midltones kāzu datums, izsludināts Lielbritānijā par nacionālo svētku dienu. Tieši pirms trīsdesmit gadiem par svētku dienu tika izsludināts arī 29. jūlijs, kad princis Čārlzs Svētā Pāvila katedrālē pie altāra veda savu līgavu Diānu.
Datums nav izvēlēts nejauši
29. aprīlis kā karalisko kāzu diena un Vestminsteras abatija kā svinīgās laulību ceremonijas norises vieta nav izvēlēti nejauši. 29. aprīlis ir Svētās Katrīnas no Sjēnas vārdadiena (arī Keitas pilnais vārds ir Katrīna Elizabete), bet Vestminsteras abatija saistās ar vairākiem svarīgiem notikumiem karaļnama vēsturē: 2007. gada novembrī tradīcijām bagātajā baznīcā tika atzīmēta Karalienes Elizabetes II un prinča Filipa 60 gadu kāzu jubileja, bet 1997. gadā no tās pēdējā gaitā izvadīja traģiski bojā gājušo princesi Diānu.
Ievērojot karaliskās tradīcijas
Karaliskā nama tradīcijas – tas ir jēdziens, kas princim Viljamam un Keitai Midltonei jāievēro, dodoties pie altāra. Līgavas tērps un tā autors (vai autore) līdz pēdējam brīdim ir valsts noslēpums, bet ir detaļas, kuras jau ir skaidras: līgavas kleita noteikti būs baltā krāsā, bet līgavas pušķi rotās mirtes zars. Šo tradīciju 19. gadsimta vidū ieviesusi karaliene Viktorija. Mirtes zariņš pušķim ir no konkrēta krūma, kas atrodas «Osborne House» (Vaita salā) pils, kurā karaliene Viktorija pavadīja savas dzīves pēdējos 50 gadus, dārzā. Ar šo augu ir saistīta vēl kāda tradīcija: 1923. gadā karaliene Māte nolikusi savu līgavas pušķi ar mirtes zaru uz nezināmā kareivja kapa pie Vestminsteras abatijas ieejas vārtiem. To pašu darījušas arī karaliene Elizabete II un princese Diāna. Šo tradīciju turpinās arī Keita Midltone, jo šis žests viņai esot ļoti nozīmīgs: proti, princis Viljams, dienot Gaisa bruņotajos spēkos, zaudējis divus savus biedrus, kuri gājuši bojā Afganistānā un Irākā.
Arī princis Viljams kāzu apģērba ziņā turpinās karaļnama tradīcijas un ievēros karalisko ģērbšanās kodeksu: tāpat kā viņa vecais tēvs, tēvs un tēvoči princis Viljams pie altāra dosies militārajā uniformā.
Princim gredzena nebūs
Arī karaliskā nama pārstāvju laulības gredzeni tiek izgatavoti saskaņā ar stingri noteiktām tradīcijām: gredzeniem jāsatur zināms daudzums Velsas zelta, kas nācis no karaliskajām zelta raktuvēm. Princis Viljams savai līgavai pirkstā vilks 22 karātu gredzenu, kas izgatavots no 36 gramu zelta gabala pārpalikumiem. Prāvais zelta gabals ir velsiešu dāvana karalienei Mātei viņas kāzu dienā. Prinča Viljama pirkstā turpretim netiks uzvilkts laulības gredzens: visi britu karaliskās ģimenes vīrieši, izņemot princi Filipu, laulības gredzenu kā mīlestības simbolu nēsā uz mazā pirkstiņa, paslēptu zem zīmoggredzena. «Princis neatzīst šādas greznumlietas un ir izšķīries nevalkāt laulības gredzenu. Tā ir personiska darīšana,» skaidro karaļnama pārstāvis.
Līgavas māsas un čaklie palīgi
Līgavas māsas ir liels atbalsts, un tās tiek iesaistītas dažādos darbiņos. Parasti tās ir līgavai tuvas draudzenes vai radinieces, turklāt nav precētas. Par savu galveno līgavas māsu Keita Midltone ir izraudzījusies savu māsu Filipu, ar kuru viņai ir ļoti tuvas un mīļas attiecības, bet pārējās meitenītes ir izvēlētas no ģimenes radu un draugu pulka. Arī princis Viljams par savu tuvāko palīgu un liecinieku izvēlējies savu brāli princi Hariju. Patiesībā šī izvēle ir arī viena no karalisko kāzu tradīcijām: arī princis Čārlzs par saviem lieciniekiem bija izvēlējies savus brāļus princi Edvardu un princi Albertu. Lēdijai Diānai līdzās bija piecas līgavas māsas un divi pāži.
Vai zvērēs arī klausīt vīru?
Karaliene Elizabete saskaņā ar 1662. gada anglikāņu baznīcas lūgšanas grāmatu deva zvērestu savu vīru «mīlēt, cienīt un klausīt». Princese Diāna šo tradīciju lauza un izmantoja 1928. gada «Anglikāņu baznīcas alternatīvā laulību ceremonijas» formulējumu, kurā tiek izlaists vārds «klausīt». Savukārt Diānas svaines, karalienes Elizabetes II dēla Endrū bijusī sieva, Jorkas hercogiene Sāra Fergusone un karalienes jaunākā dēla Edvarda sieva Sofija Rīsa-Džonsa izmantoja veco tekstu. Bīskaps Pīters Nots, aizstāvot to, minēja, ka paklausība šeit nenozīmē pakļaušanos, bet gan laulāto uzticēšanos pieņemt ģimenei labvēlīgus lēmumus. Vai Keita Midltone priekšroku dos emancipācijai vai tradīcijām? Domājams, ka Keita pieturēsies pie vecā teksta.
Deserts un kāzu foto
Pēc laulību ceremonijas seko lielās kāzu brokastis, kas nav saistītas ar noteiktu laiku. Saskaņā ar tradīcijām jaunais pāris katram ēdienam dod kāda ģimenes locekļa vārdu, un līgavas vārdā parasti tiek nosaukts deserts. Piemēram, 1947. gadā Elizabetes II vārdā «Princese Elizabete» tika nodēvēts saldējums, savukārt karaliene Māte uzkodas nosauca vienkārši par «Vindzoriem», jēra karbonādi par «Albertu», bet zemeņu desertam deva savu vārdu. Domājams, ka šo savdabīgo tradīciju turpinās arī princis Viljams un Keita Midltone.
Ir gan viena tradīcija, kuru jaunajam pārim laužot par to viņus neviens nenosodīs: proti, oficiālā kāzu fotogrāfija netiks uzņemta Bakingemas pils kronēšanas zālē. Princis Viljams un Keita Midltone vēlas no šīs vietas izvairīties, jo pār to guļot šķiršanās lāsts. Tieši šajā zālē savulaik tika uzņemti princeses Annas un Marka Filipa, prinča Čārlza un lēdijas Diānas, kā arī prinča Endrū un Sāras Fērgusones kāzu foto. Visas šīs laulības vēlāk šķirtas.