Šodien gadsimta notikums - Prinča Vilja­ma un Keitas Midltones kāzas

© Scanpix

Vēs­tu­re at­kār­to­jas: 29. ap­rī­lis, prin­ča Vil­ja­ma un Kei­tas Mid­lto­nes kā­zu da­tums, iz­slu­di­nāts Liel­bri­tā­ni­jā par na­ci­onā­lo svēt­ku die­nu. Tie­ši pirms trīs­des­mit ga­diem par svēt­ku die­nu ti­ka iz­slu­di­nāts arī 29. jū­lijs, kad prin­cis Čārlzs Svē­tā Pā­vi­la ka­ted­rā­lē pie al­tā­ra ve­da sa­vu lī­ga­vu Di­ānu.

Da­tums nav iz­vē­lēts ne­jau­ši

29. ap­rī­lis kā ka­ra­lis­ko kā­zu die­na un Ves­tmin­ste­ras aba­ti­ja kā svi­nī­gās lau­lī­bu ce­re­mo­ni­jas no­ri­ses vie­ta nav iz­vē­lē­ti ne­jau­ši. 29. ap­rī­lis ir Svē­tās Kat­rī­nas no Sjē­nas vār­da­die­na (arī Kei­tas pil­nais vārds ir Kat­rī­na Eli­za­be­te), bet Ves­tmin­ste­ras aba­ti­ja sais­tās ar vai­rā­kiem sva­rī­giem no­ti­ku­miem ka­raļ­na­ma vēs­tu­rē: 2007. ga­da no­vem­brī tra­dī­ci­jām ba­gā­ta­jā baz­nī­cā ti­ka at­zī­mē­ta Ka­ra­lie­nes Eli­za­be­tes II un prin­ča Fi­li­pa 60 ga­du kā­zu ju­bi­le­ja, bet 1997. ga­dā no tās pē­dē­jā gai­tā iz­va­dī­ja tra­ģis­ki bo­jā gā­ju­šo prin­ce­si Di­ānu.

Ie­vē­ro­jot ka­ra­lis­kās tra­dī­ci­jas

Ka­ra­lis­kā na­ma tra­dī­ci­jas – tas ir jē­dziens, kas prin­cim Vil­ja­mam un Kei­tai Mid­lto­nei jā­ie­vē­ro, do­do­ties pie al­tā­ra. Lī­ga­vas tērps un tā au­tors (vai au­to­re) līdz pē­dē­jam brī­dim ir valsts no­slē­pums, bet ir de­ta­ļas, ku­ras jau ir skaid­ras: lī­ga­vas klei­ta no­teik­ti būs bal­tā krā­sā, bet lī­ga­vas puš­ķi ro­tās mir­tes zars. Šo tra­dī­ci­ju 19. gad­sim­ta vi­dū ie­vie­su­si ka­ra­lie­ne Vik­to­ri­ja. Mir­tes za­riņš puš­ķim ir no kon­krē­ta krū­ma, kas at­ro­das «Os­bor­ne Ho­use» (Vai­ta sa­lā) pils, ku­rā ka­ra­lie­ne Vik­to­ri­ja pa­va­dī­ja sa­vas dzī­ves pē­dē­jos 50 ga­dus, dār­zā. Ar šo augu ir sais­tī­ta vēl kā­da tra­dī­ci­ja: 1923. ga­dā ka­ra­lie­ne Mā­te no­li­ku­si sa­vu lī­ga­vas puš­ķi ar mir­tes za­ru uz ne­zi­nā­mā ka­reiv­ja ka­pa pie Ves­tmin­ste­ras aba­ti­jas ie­ejas vār­tiem. To pa­šu da­rī­ju­šas arī ka­ra­lie­ne Eli­za­be­te II un prin­ce­se Di­āna. Šo tra­dī­ci­ju tur­pi­nās arī Kei­ta Mid­lto­ne, jo šis žests vi­ņai esot ļo­ti no­zī­mīgs: pro­ti, prin­cis Vil­jams, die­not Gai­sa bru­ņo­ta­jos spē­kos, zau­dē­jis di­vus sa­vus bied­rus, ku­ri gā­ju­ši bo­jā Af­ga­nis­tā­nā un Irā­kā.

Arī prin­cis Vil­jams kā­zu ap­ģēr­ba zi­ņā tur­pi­nās ka­raļ­na­ma tra­dī­ci­jas un ie­vē­ros ka­ra­lis­ko ģēr­bša­nās ko­dek­su: tā­pat kā vi­ņa ve­cais tēvs, tēvs un tē­vo­či prin­cis Vil­jams pie al­tā­ra do­sies mi­li­tā­ra­jā uni­for­mā.

Prin­cim gre­dze­na ne­būs

Arī ka­ra­lis­kā na­ma pār­stāv­ju lau­lī­bas gre­dze­ni tiek iz­ga­ta­vo­ti sa­ska­ņā ar stin­gri no­teik­tām tra­dī­ci­jām: gre­dze­niem jā­sa­tur zi­nāms dau­dzums Vel­sas zel­ta, kas nā­cis no ka­ra­lis­ka­jām zel­ta rak­tu­vēm. Prin­cis Vil­jams sa­vai lī­ga­vai pirk­stā vilks 22 ka­rā­tu gre­dze­nu, kas iz­ga­ta­vots no 36 gra­mu zel­ta ga­ba­la pār­pa­li­ku­miem. Prā­vais zel­ta ga­bals ir vel­sie­šu dā­va­na ka­ra­lie­nei Mā­tei vi­ņas kā­zu die­nā. Prin­ča Vil­ja­ma pirk­stā tur­pre­tim ne­tiks uz­vilkts lau­lī­bas gre­dzens: vi­si bri­tu ka­ra­lis­kās ģi­me­nes vī­rie­ši, iz­ņe­mot prin­ci Fi­li­pu, lau­lī­bas gre­dze­nu kā mī­les­tī­bas sim­bo­lu nē­sā uz ma­zā pirk­sti­ņa, pa­slēp­tu zem zī­mog­gre­dze­na. «Prin­cis ne­at­zīst šā­das grez­num­lie­tas un ir iz­šķī­ries ne­val­kāt lau­lī­bas gre­dze­nu. Tā ir per­so­nis­ka da­rī­ša­na,» skaid­ro ka­raļ­na­ma pār­stā­vis.

Lī­ga­vas mā­sas un čak­lie pa­lī­gi

Lī­ga­vas mā­sas ir liels at­balsts, un tās tiek ie­sais­tī­tas da­žā­dos dar­bi­ņos. Pa­ras­ti tās ir lī­ga­vai tu­vas drau­dze­nes vai ra­di­nie­ces, tur­klāt nav pre­cē­tas. Par sa­vu gal­ve­no lī­ga­vas mā­su Kei­ta Mid­lto­ne ir iz­rau­dzī­ju­sies sa­vu mā­su Fi­li­pu, ar ku­ru vi­ņai ir ļo­ti tu­vas un mī­ļas at­tie­cī­bas, bet pā­rē­jās mei­te­nī­tes ir iz­vē­lē­tas no ģi­me­nes ra­du un drau­gu pul­ka. Arī prin­cis Vil­jams par sa­vu tu­vā­ko pa­lī­gu un lie­ci­nie­ku iz­vē­lē­jies sa­vu brā­li prin­ci Ha­ri­ju. Pa­tie­sī­bā šī iz­vē­le ir arī vie­na no ka­ra­lis­ko kā­zu tra­dī­ci­jām: arī prin­cis Čārlzs par sa­viem lie­ci­nie­kiem bi­ja iz­vē­lē­jies sa­vus brā­ļus prin­ci Ed­var­du un prin­ci Al­ber­tu. Lē­di­jai Di­ānai līdz­ās bi­ja piec­as lī­ga­vas mā­sas un di­vi pā­ži.

Vai zvē­rēs arī klau­sīt vī­ru?

Ka­ra­lie­ne Eli­za­be­te sa­ska­ņā ar 1662. ga­da an­gli­kā­ņu baz­nī­cas lūg­ša­nas grā­ma­tu de­va zvē­res­tu sa­vu vī­ru «mī­lēt, cie­nīt un klau­sīt». Prin­ce­se Di­āna šo tra­dī­ci­ju lau­za un iz­man­to­ja 1928. ga­da «An­gli­kā­ņu baz­nī­cas al­ter­na­tī­vā lau­lī­bu ce­re­mo­ni­jas» for­mu­lē­ju­mu, ku­rā tiek iz­laists vārds «klau­sīt». Sa­vu­kārt Di­ānas svai­nes, ka­ra­lie­nes Eli­za­be­tes II dē­la En­drū bi­ju­sī sie­va, Jor­kas her­co­gie­ne Sā­ra Fer­gu­so­ne un ka­ra­lie­nes jaun­ākā dē­la Ed­var­da sie­va So­fi­ja Rī­sa-Džon­sa iz­man­to­ja ve­co tek­stu. Bīs­kaps Pī­ters Nots, aiz­stā­vot to, mi­nē­ja, ka pa­klau­sī­ba šeit ne­no­zī­mē pa­kļau­ša­nos, bet gan lau­lā­to uz­ti­cē­ša­nos pie­ņemt ģi­me­nei lab­vē­lī­gus lē­mu­mus. Vai Kei­ta Mid­lto­ne priekš­ro­ku dos eman­ci­pā­ci­jai vai tra­dī­ci­jām? Do­mā­jams, ka Kei­ta pie­tu­rē­sies pie ve­cā tek­sta.

De­serts un kā­zu fo­to

Pēc lau­lī­bu ce­re­mo­ni­jas se­ko lie­lās kā­zu bro­kas­tis, kas nav sais­tī­tas ar no­teik­tu lai­ku. Sa­ska­ņā ar tra­dī­ci­jām jaun­ais pār­is kat­ram ēdie­nam dod kā­da ģi­me­nes lo­cek­ļa vār­du, un lī­ga­vas vār­dā pa­ras­ti tiek no­saukts de­serts. Pie­mē­ram, 1947. ga­dā Eli­za­be­tes II vār­dā «Prin­ce­se Eli­za­be­te» ti­ka no­dē­vēts sal­dē­jums, sa­vu­kārt ka­ra­lie­ne Mā­te uz­ko­das no­sau­ca vien­kār­ši par «Vin­dzo­riem», jē­ra kar­bo­nā­di par «Al­ber­tu», bet ze­me­ņu de­ser­tam de­va sa­vu vār­du. Do­mā­jams, ka šo sav­da­bī­go tra­dī­ci­ju tur­pi­nās arī prin­cis Vil­jams un Kei­ta Mid­lto­ne.

Ir gan vie­na tra­dī­ci­ja, ku­ru jaun­ajam pār­im lau­žot par to vi­ņus ne­viens ne­no­so­dīs: pro­ti, ofi­ci­ālā kā­zu fo­to­grā­fi­ja ne­tiks uz­ņem­ta Ba­kin­ge­mas pils kro­nē­ša­nas zā­lē. Prin­cis Vil­jams un Kei­ta Mid­lto­ne vē­las no šīs vie­tas iz­vai­rī­ties, jo pār to gu­ļot šķir­ša­nās lāsts. Tie­ši ša­jā zā­lē sa­vu­laik ti­ka uz­ņem­ti prin­ce­ses An­nas un Mar­ka Fi­li­pa, prin­ča Čār­lza un lē­di­jas Di­ānas, kā arī prin­ča En­drū un Sā­ras Fēr­gu­so­nes kā­zu fo­to. Vi­sas šīs lau­lī­bas vē­lāk šķir­tas.

Vakara Ziņas

Sestdien, 23. novembrī, Valmieras teātrī Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras novada pašvaldības atbalstu rīko 31. Gada balvas teātrī «Spēlmaņu nakts» 2023./2024. gada sezonas apbalvošanas ceremoniju.

Svarīgākais