Popmūzikas karaliene Madonna bija plānojusi finansēt skolas celtniecību nabadzīgajā Āfrikas valstī Malāvijā, taču piedzīvojusi sāpīgu fiasko. Izrādās, par projektu atbildīgās personas ne tikai nav rūpējušās, lai vērienīgais plāns tiktu realizēts dzīvē, bet pamanījušās pat izšķērdēt 3,8 miljonus dolāru.
Uz Malāviju pēc bērniem
Madonna un Malāvija – šīs attiecības jau no paša sākuma nav bijušas vienkāršas. Dziedātāja šajā īpaši nabadzīgajā Āfrikas valstī adoptējusi divus bērnus – Deividu un Mārsiju Džeimsu. Jau Deivida adopcijas procesā popzvaigzne sastapās ar lielām problēmām, bet mazās meitenītes adoptēšana izrādījās vēl sarežģītāka.
Mārsija Džeimsa kopš savas dzimšanas bija dzīvojusi bāreņu namā, jo viņas māmiņa īsi pēc dzemdībām bija mirusi, savukārt tēvam ar bērnu nebija kontaktu. Taču meitenītes vecmāmiņa dziedātājas plānus nodēvēja par visīstāko zādzību. Dažādus šķēršļus adopcijai lika arī Malāvijas varas iestādes, kuras noraidīja bērna adopciju, argumentējot lēmumu ar to, ka saskaņā ar Malāvijas likumiem personai, kura vēlas adoptēt bērnu, jābūt zināmu laiku nodzīvojušai attiecīgajā valstī, turklāt viņa nedrīkst būt vientuļā māte. Pēc ilgiem pūliņiem 2009. gadā Madonnai tomēr izdevās kļūt par Mārsijas Džeimsas audžumāti, turklāt viņa bija apņēmības pilna savu ģimeni papildināt vēl ar vienu audžubērnu un atkal no Malāvijas. Trešā adopcija tika strikti noraidīta, jo varētu rasties maldīgs priekšstats par tirdzniecību ar bērniem.
Atspēlējās «spēlētājai»
Malāvija kļuvusi par tādu kā popzvaigznes «spēļu laukumu»: ja kaut kas neizdodas, viņa izdomā ko citu. Pēc trešās adopcijas fiasko dziedātāja nolēma pievērsties labdarībai un uzlabot malāviešu bērniem izglītības iespējas – uzcelt elitāru skolu, kurā varētu mācīties 450 meiteņu no trūcīgām ģimenēm. Tāpat bija plānots uzbūvēt ne tikai skolas ēku un internāta bērnu naktsmītnes, bet arī sporta zāli, veselības centru un bibliotēku ar jaunāko tehnisko aprīkojumu. Ideja nebija peļama, jo Malāvija ir viena no visnabadzīgākajām pasaules valstīm. Katra sieviete pasaulē laiž vidēji 6,3 bērnus, un cilvēka mūža ilgums šajā valstī ir aptuveni 44 gadi. Ļoti grūti tur klājas tieši meitenēm, kurām izglītība praktiski nav pieejama.
Akurāt pirms gada ar lielu pompu tika ielikts Madonnas Malāvijā iecerētās skolas pamatakmens. Tika plānots, ka meiteņu skola Činhotas ciematā, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no galvaspilsētas Lilongves, tiks pabeigta pēc diviem gadiem. Popmūzikas ikona solīja, ja gadījumā šis projekts izdosies, šo modeli izmantošot ne tikai citās vietās Malāvijā, bet arī visā pasaulē. Taču, līdzko popzvaigzne ar savu svītu bija pametusi valsti, būvlaukumā iestājās kapa klusums.
Piemānīja savējie
Par skolas celtniecības projekta vadītāju Madonna bija izvēlējusies savas bijušās fitnesa treneres Treisijas Andersones dzīvesbiedru Filipu van der Bošu. Tieši viņa vadībā un (ne)darbošanās laikā izkūpēja nauda, kas bija ne tikai Madonnas personiskās finanses, bet arī citu slavenību, tostarp Toma Krūza un Gvinetas Paltrovas, ziedojumi. Izrādās, nauda izmantota tīri savtīgiem mērķiem: ekskluzīvu automašīnu un nekustamo īpašumu iegādei, arhitektu honorāriem, prēmijām nākamās skolas direktoram Andžimilam Mtilo Oponjo, kā arī biedru naudu iemaksām ekskluzīvos golfa klubos. «Aiz viņas harismas slēpjas iespaidīgs zināšanu trūkums attiecībā uz tēmu «audzināšana», kā arī vājā menedžmenta kvalitāte, kas ir finansiālā haosa pamatā,» skaidro «Global Philantrophy Group» vadītājs Trevors Nīlsens, ko Madonna bija pieaicinājusi palīdzēt problēmu risināšanā. Šobrīd Madonna jau atlaidusi visas skolas projektā iesaistītās personas.
Ar naudu vien nepietiek
Madonnas skolas celtniecības projekts nav vienīgais gadījums, kad tiek izsaimniekota vai nelietderīgi izšķiesta nauda, kas bijusi paredzēta cēliem mērķiem. Līdzīgā situācijā bija nonākuši arī dziedātājs Viklifs Džīns un Holivudas zvaigzne Šons Penns, kuri vēlējās palīdzēt Haiti zemestrīcē cietušajiem – liela daļa viņu naudas tā arī nesasniedza mērķi. Savukārt Ofra Vinfrija, izveidojot meiteņu skolu Dienvidāfrikā, bija sastapusies gan ar korupciju, gan ierēdņu amata ļaunprātīgu izmantošanu.
Šie piemēri pierāda, ka tikai ar naudu un PR vien ir par maz. «Ar šādu vienpusēju pieeju pat vislabākais projekts jau no paša sākuma ir pakļauts neveiksmei,» uzskata organizācijas «Save The Children» pārstāve. «Ar naudu vien ir par maz, attiecīgajā valstī ir nepieciešami labi kontakti un pieredze. Labi domāts darbs ne vienmēr ir arī labi padarīts darbs.» Ļoti svarīgs priekšnoteikums ir arī vietējo iesaistīšana projektā. Pirms darbu uzsākšanas jāatbild arī uz pavisam vienkāršiem jautājumiem: vai šāda skola konkrētajā ciemā vispār ir nepieciešama, kādai tai jābūt, lai vecāki tur sūtītu savus bērnus, kur ņemt kvalificētus darbiniekus utt. Labdarības organizāciju mērķis galvenokārt esot sniegt starta palīdzību.
Neveiksmīgais projekts vēl ilgi vilksies Madonnai astē kā nepatīkama mīlas dēka, kas negribot nonākusi sabiedrības uzmanības centrā.
