Lukišķu cietums, kas atrodas pašā pilsētas centrā, blakus parlamentam un Ģedimina gatvei, un no kurienes pēdējie ieslodzītie atbrīvoti vien 2019. gadā, ir kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Vēsturiskais cietuma komplekss ir pārtapis jaunā versijā un jau vairāk nekā divus gadus ir atvērts arī visu veidu radošām aktivitātēm.
Lukišķu cietums Viļņā ir viens no vecākajiem cietumiem Baltijas valstīs - tas tika uzcelts 20. gadsimta pašā sākumā, un tolaik tas bija modernākais cietums Krievijas impērijā. Pirmie ieslodzītie uz to pārcelti 1904. gada jūnijā.
Cietums bez pārtraukuma darbojās 115 gadu garumā - gan cariskās Krievijas, gan vācu okupācijas, gan PSRS un arī Lietuvas atjaunotās neatkarības laikā.
Tā bija gan attiecīgā laikā politiskā režīma ienaidnieku, gan kriminālo ieslodzīto vieta, slēgtā tipa cietums, kur savu sodu izcieta daudzi lietuvieši, baltkrievi, poļi un ebreji, tostarp arī uz mūžu notiesātie. Lukišķu cietumā izpildīti arī nāvessodi.
Cietums turpināja darboties līdz pat 2019. gada jūnijam, kad tika izvesti pēdējie arestētie un notiesātie - kopumā kopš gada sākuma no Lukišķu cietuma tika evakuēti (pavisam Lietuvā ir septiņi cietumi) nepilni seši simti ieslodzīto. Pēdējos gados gan tika uzsākta modernizācija, lai uzlabotu cietuma apstākļus, tomēr tie nebija atbilstoši ES noteiktajām prasībām. Tāpēc tika lemts par cietuma kompleksa slēgšanu.
Lēmums par cietuma slēgšanu un pārvēršanu par pievilcīgāku telpu sabiedrībai un pilsētas dzīvei pieņemts arī tā atrašanās vietas dēļ - divu minūšu gājiena attālumā ir parlamenta ēka, Ģedimina gatve, turpat līdzās atrodas arī banka, augstskola un bērnudārzs.
Vēsturiskā cietuma ēku komplekss sastāv no sešām ēkām: administratīvā ēka, bijusī krievu pareizticīgo Sv. Nikolaja Brīnumdara (Sv. Mikaloja Stebukladara) baznīca, cietuma korpuss Nr. 1, cietuma un slimnīcas korpuss Nr. 2, ražošanas korpuss un kontrolpunkts.
Cara laikā, kad tika celts cietums, ieslodzīto rehabilitācija balstījās uz ticību, ka vienīgi reliģijai ir pa spēkam glābt no ceļa noklīdušos. Tāpēc uzcelta arī plaša baznīca, kas rotāta ar ornamentiem un pašmāju slavenāko gleznotāju zīmētām ikonām. Tur ieslodzītajiem bija iespēja lūgties. Daļa oriģinālo dizaina un dekora elementu baznīcā saglabājušies līdz šim.
Lielākajai daļai cietuma kompleksa, kas ir gandrīz divus hektārus plašs, ir piešķirts Lietuvas kultūras mantojuma statuss. Tās arhitektūra ir izpelnījusies arī pasaules mēroga uzmanību - 2020. gadā Lukišķu cietumā filmēta «Netflix» seriāla «Stranger Things» 4. sezona.
Pasaules uzmanības redzeslokā Lukišķu cietums nonāca arī 2003. gada vasarā, kad 90. gadu veiksmīgākās franču rokgrupas «Noir Desir» vokālists Bertrāns Kantā (Bertrand Cantat, 40) tika notiesāts par savas draudzenes Marī Trentinjānas (Marie Trintignant), slavenā franču kinoaktiera Žana Luī Trentinjāna meitas, nogalināšanu greizsirdības izraisīta strīda laikā Viļņas viesnīcā «Domina Plaza».
Marī bija aktrise, četru dēlu mamma, viņa Viļņā filmējās galvenajā lomā savas mātes Nadīnas Trentinjānas veidotajā TV filmā «Colette».
Bertrāns, būdams alkohola un citu apreibinošu vielu ietekmē, smagi piekāva Marī un atstāja viņu guļam bezsamaņā. Piecas dienas vēlāk aktrise no gūtajām traumām mira. Viņas dzīvība izdzisa Parīzē - saprotot, ka meitas dzīvību nav iespējams glābt, vecāki bija lūguši, lai viņai ļauj nomirt dzimtenē.
Viļņas apgabala tiesa Bertrānam piesprieda astoņu gadu cietumsodu, no kura daļu viņš izcieta Lukišķu cietumā.
Vēlāk viņš tika pārvietots uz cietumu Francijā, kur, izcietis pusi no viņam piespriestā soda, tika atbrīvots no ieslodzījuma pirms termiņa.
Kopš 2021. gada vasaras, kad Lukišķu cietuma teritorija tika atvērta sabiedrībai, tā ir ieguvusi pavisam citu nozīmi - tas ir multikulturāls mākslas, kultūras un izglītības centrs.
Tā ir vieta radošām izpausmēm, tur iekārtotas mākslinieku un mūziķu darbnīcas, tur ir iespēja rīkot konferences, seminārus un privātus pasākumus, tur ir vairākas ēdināšanas vietas - stilīgi bāri un kafejnīcas, tostarp iekštelpās, bet vasarā cietuma pagalmā zem klajas debess notiek koncerti, izrādes, šovi un pat dejas.
Tiesa gan, cietuma teritoriju joprojām ieskauj dzeloņdrāšu žogs…
Cietuma teritorija, tostarp kafejnīcas un bāri, ir pieejami ikvienam interesentam, bet ekskursijās ar gidu, tās iepriekš piesakot, ir iespēja ielūkoties autentiskajās ieslodzījuma vietas ēkās - gan ielūkoties īslaicīgās aizturēšanas un nopratināšanas telpās, gan aplūkot bijušo baznīcu, kur absolūti nav sajūta, ka atrodies cietumā, gan, baisi nožvadzot atslēgu saišķim un smagi aizcērtoties metāla durvīm, “pasēdēt” kamerās, kurās sodu izcieta uz mūžu notiesātie “slavenākie” noziedznieki, kā arī no gida uzzināt cietuma vēsturi un dažādus faktus par cietumnieku ikdienu, piemēram, kā cietumā svinētas kāzas, un cietuma mūros rūpīgi glabātus noslēpumus.
Ekskursijas (15 EUR) ilgums ir divas stundas, un tās notiek ne tikai lietuviešu, bet arī krievu un angļu valodā. Starp citu, baisāku emociju cienītāji ekskursijā pa cietuma iekštelpām (ar lukturīšiem) var doties arī nakts melnumā, īpašā «nakts pastaigā», bet par papildu emocijām ir jāmaksā vairāk (20 EUR).
Interesanti, ka uz ekskursijām pa cietuma telpām nāk arī bijušie ieslodzītie - nereti pat kopā ar draugiem vai ģimeni, lai parādītu, kur pavadījuši vai pusi dzīves…
