«Es jau kopš bērnības vienmēr ļoti gaidu savu dzimšanas dienu. Man tie ir vieni no skaistākajiem svētkiem, kad tiek ieskandināts arī Ziemassvētku gaidīšanas laiks,» saka Valmieras drāmas teātra aktrise Ieva Puķe. Viņai dzimšanas diena 1. decembrī.
Tā kā decembrī teātra sezona rit pilnā sparā, Ievai gandrīz vienmēr šajā dienā ir izrāde. Ar ļoti retiem izņēmumiem, kāds bija arī šoreiz. Bet jubilāre savu dzimšanas dienu tik un tā svinēja teātrī - to ieskandināja jau pusnaktī, jo 30. novembra vakarā Valmieras teātrī bija pirmizrāde uz patiesiem notikumiem balstītai fantāzijai «One Hundred», pēc kuras notika ikgadējā teātra aizvadītās sezonas Gada balvu pasniegšanas ceremonija, kas jau kļuvusi par Valmieras teātra tradīciju.
«Man jau no bērnības dzimšanas diena šķiet vieni no skaistākajiem svētkiem. Atceros, ka vecāki, kamēr vēl biju gultā, jau bija sarūpējuši kādu dāvaniņu un kādu gardumiņu, vienmēr bija tortīte ar svecītēm, kas man bija jānopūš. Un man tas tik ļoti patika, ka es tiešām savu dzimšanas dienu vienmēr ļoti gaidīju,» stāsta jubilāre.
«Tagad dzimšanas dienas rītā mani sveic ģimene, pēc tam darbā - kolēģi un grimētavas biedrenes Elīna Vāne un Māra Mennika, kuras vienmēr izdomā kaut ko jauku, jautru un asprātīgu. Vienmēr ir kāda dāvaniņa un svētku atmosfēra, tas tā jauki ir iegājies, un tāpēc es joprojām savu dzimšanas dienu vienmēr ļoti gaidu,» stāsta jubilāre, piebilstot, ka viņu grimētavā tagad pievienojusies arī jaunā aktrise Diāna Krista Stafecka.
Ievai palikusi atmiņā kāda dzimšanas diena, kad naktī uz 1. decembri pasakaini skaisti snidzis, un kolēģi ārā pie teātra viņai dziedāja: Apsnigsim, dosim godu tiem, apsnigsim/Par godu skumjajiem, skumjajiem svētku nepietiek/Snieg, snieg, snieg… Tas bijis neaizmirstami skaisti.
«Man ļoti patīk saņemt dāvanas,» atzīst jubilāre. Viņa atminas, ka uzreiz pēc kovida grimētavas biedrenes cita citai dāvinājušas mīkstus mājas tērpus. «Man jau ir divi tādi komplekti,» Ieva pasmaida, atklājot, ka Elīna un Māra viņu dzimšanas dienā jau tādos sagaidīja, arī jubilārei lūdzot pārģērbties ērtākā mājas tērpā. «Viņas vienmēr nojauš, kas man vajadzīgs, un dāvaniņas vienmēr trāpa kā naglai uz galvas.»
«Mani ļoti priecē arī, ja bērni kaut ko ir uzzīmējuši vai izveidojuši paši savām rokām. Tas vienmēr ir ļoti īpaši,» mīļi saka divu meitu - Katrīnas (21, studē Latvijas Mākslas akadēmijā) un Marijas Dorotejas (9, mācās 3. klasē) - mamma.
«Patiesībā katru gadu man dzimšanas dienā ir kāds pārsteigums, un vienmēr ir arī svētku torte.» Pagājušogad bija pat divas - tās Ievai uzdāvināja ukrainiete Marija, kura cep ļoti gardas kūkas. «Tie ir mūsu draugi no Ukrainas, kuri tagad dzīvo Valmierā - ģimene, par ko mēs, teātra cilvēki, esam uzņēmušies nelielu šefību. Varbūt arī šoreiz no Marijas būs kāds salds pārsteigums,» jubilāre pieļauj iespēju un atzīst, ka ir liela saldummīle. Viņai garšo viss saldais, visa veida kūciņas un tortītes, un jo īpaši kraukšķīgā bezē kūka «Pavlova».
Rudens sezonā aktrisei teātrī bija no mēģinājumiem brīvs, tāpēc viņa ar prieku piedalījās jaunā Latvijas Televīzijas raidījuma/seriāla bērniem «Cukuriņš un Feja» tapšanā, kas nupat, 25. novembrī, piedzīvoja pirmizrādi.
Bet teātrī Ievai jauna loma būs pie režisora Henrija Arāja, kurš iestudēs Justīnes Kļavas mīlas stāstu «Konsuela de Sent-Ekziperī». Mēģinājumi sāksies jau pēc nedēļas. Vēl šajā sezonā aktrisei gaidāma loma pie režisores Ineses Mičules, kura joku mēneša izskaņā, proti, 25. aprīlī, ieplānojusi pirmizrādīt iestudējumu pēc Vizmas Belševicas ironiskajiem vērojumiem «Stāsti, stāsti, stāsti».
Tikmēr skatītāju mīlētā aktrise turpina spēlēt savas repertuāra izrādes un, piemēram, ar režisora Vara Braslas iestudēto drāmu «Es neesmu klaviernieks» ļoti daudz brauc viesizrādēs pie skatītājiem visā Latvijā.
Savukārt pavasarī un vasarā tiek plānota vērienīga izrāžu tūre ar režisores Māras Ķimeles pirms pāris gadiem iestudēto romantisko drāmu «Vēlā mīla».
«Mēs to atjaunosim un brauksim pie saviem skatītājiem pa visu Latviju,» saka talantīgā skatuves māksliniece, atzīstot, ka izbraukumi ārpus teātra vienmēr izvēršas ļoti sirsnīgi un jauki un iespēja iepriecināt skatītājus dod viņai milzu gandarījumu.
Dienā, kad Ieva piedzima, bijis ļoti liels sals. Viņa nāca pasaulē Bulduru slimnīcā, kas tolaik bijusi «izkaisīta» pa vairākām koka mājiņām, vasarnīcu ēkām. Starp citu, turpat, tikai jau slimnīcas jaunajā korpusā, vēlāk dzima arī aktrises vecākā meita.
«Kad es dzimu, slimnīcā bija ļoti stingri noteikumi - jaunos tētus iekšā nelaida. Tāpēc tētis stāvējis ārā sniega kupenā, mamma viņam rādījusi mani pa logu, un es esot izskatījusies pēc puikas.»
Arī dzimšanas dienā bija skaisti sasnidzis un pieturējās sals. «Man nepatīk aukstums, bet man patīk balta ziema, ja uz to varu lūkoties caur logu,» jubilāre nosaka, atzīstot, ka labāk tomēr jūtas siltumā.
Dzimšanas dienā novēliet Ievai stipru veselību, daudz prieka un kādu jaunu skaistu lomu! «Protams, mēs visi vēlamies, lai pasaulē būtu miers. Jā, tā ir vislielākā vēlme - pēc miera gan ārēji, gan iekšēji.»
