«Mūsu attiecību laimes formula – ieklausīties, izprast un pieņemt,» atklāj žurnāliste, influencere un grāmatas «Skaistumam nav gadu» autore Una Ulme
«Problēmas attiecībās sākas tad, kad ieciklējamies uz savu vienīgo patiesību un gaidām, ka partneris tai pielāgosies. Ap to grozās lielākā daļa konfliktu,» viņa uzskata. «Es tavā vietā darītu tā!» Arī Unai šis teiciens ir bijis dikti mīļš.
«Dzīvoju savās ekspektācijās, uzskatīju, ka partneris mani nesaprot, un apvainojos. Ļoti destruktīva domāšana, tāds sava veida mazohisms. Viņš mani nesaprot, viņš nepiepilda manas vēlmes, kā viņš to var nezināt…» viņa raksta savā «Instagram» kontā. Kā viņa to maina? «Ar savām sajūtam dalos bez pārmetumiem un nosodījuma. Tas ir ļoti svarīgi, jo saruna var pāraugt konfliktā, ja tiek iesaistītas šādas emocijas. Ieklausos partnerī, viņa argumentācijā. Ne vienmēr to pieņemu, bet vismaz man ir skaidrs, kāpēc viņš tā rīkojas. Cenšos piebremzēt ar reakcijām. Man tas ir pats grūtākais. Ir vēlme savu sašutumu vai neizpratni paust uzreiz, kas izraisa zibenīgu ķēdes reakciju. Es trigerēju partneri, viņš kļūst neiecietīgs, pasaka kaut ko «ne tādā tonī», un aiziet! Konflikts uz līdzenas vietas! Es pieņemu viņu tādu, kāds viņš ir. Vairs necenšos pārveidot, pielāgot sev. Un viņš dara tāpat. Ticiet man, Gaitim nav viegli. Bet kaut kā šo 13 gadu laikā esam pieslīpējušies viens otram, kas nebija viegli, jo savos raksturos esam ļoti dažādi,» viņa vaļsirdīgi stāsta. Tas nenozīmē, ka viņi nestrīdas, bet pēc tam cenšas izrunāt, kas notika. Nemeklējot vainīgo, bet mēģinot izprast strīda cēloni.
«Parasti to darām, kad emocijas norimušas, un kopā par to pasmejamies. Vai arī klusējot paliekam katrs pie savas taisnības, nebāžoties ar to otram virsū. Tādas ir mūsu brieduma attiecības, kuras kopjam un pieskatām, lai nezāļu nesaaugtu par daudz. Tā man ir mācība no iepriekšējo attiecību pieredzes - necerēt, ka viss atrisināsies pats no sevis.»
